Finanšu ministrs Ašeradens trešdien raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā klāstīja, ka pirmo priekšlikumu par gada budžetā iekļaujamo prioritāšu sarakstu finanšu ministrs sniedz pēc iepazīšanās ar kopējo prioritāšu apjomu, bet pēc tam Ministru prezidenta vadībā par to diskutē ministri. "Ministrijas plāno šos darbus, ir šis 2 miljardu pieprasījums, kurā ir ļoti precīzi šīs lietas aprēķinātas. Tajā brīdī, kad veidojas fiskālā telpa, tad, kad sākas vienošanās par reālo apjomu, ko mēs tiešām varam nofinansēt, tad ministrijas liek uz galda šos savus primāri nepieciešamos," klāstīja finanšu ministrs.
Tomēr uz jautājumiem par iemesliem, kādēļ šā gada janvārī atbalstīto prioritāšu sarakstā iekļauti piešķīrumi vieniem pasākumiem, kamēr citiem ne, diskusijas dalībnieku – valdības partiju politiķu – skaidrojumi par to, kas īsti atbalstīts, dažubrīd bija virspusēji.
Tā, piemēram, taujāts, ko īsti nozīmē valdības centra stiprināšana, kam nolemts atvēlēt 1,8 miljonus eiro, finanšu ministrs Ašeradens spēja atbildēt, ka nauda paredzēta Valsts kancelejai. Savukārt iekšlietu ministrs Māris Kučinskis ("Apvienotais saraksts") konstatēja, ka finansējums acīmredzot paredzēts jaunām programmām, kuras "būs Saeimā interesanti skaidrot".
Mēģinot izskaidrot, kam īsti plānots tērēt vairāk nekā 6 miljonus eiro, ko nolemts atvēlēt iedzīvotāju nodrošināšanai ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējuma gadījumā, Ašerandens izteicās, ka, ņemot vērā Ukrainas kara mācības, ir nepieciešams veidot loģistikas centrus, kuros vajadzības gadījumā iedzīvotāji var saņemt šādas preces. To, kas šīs būtu par precēm, kuru iegādei 2023. gada budžetā atvēlēti nedaudz vairāk nekā 3 eiro uz vienu iedzīvotāju, neviens no klātesošajiem īsti nemācēja teikt, tomēr visi bija vienisprātis – šāda programma noteikti ir vajadzīga.
Atbildot uz jautājumu par iemesliem, kādēļ jaunuzņēmumu nozares attīstībai, kam Ekonomikas ministrija sākotnēji bija pieprasījusi 2023. gadā piešķirt 400 tūkstošus eiro, piešķirta vien puse jeb 200 tūkstoši eiro, Ašeradens pauda: "Katrā ziņā divsimt tūkstoši šeit nu nav lielākais jautājums." Imants Parādnieks, kurš ir ekonomikas ministres Ilzes Indriksones pārstāvētās Nacionālās apvienības valdes loceklis, uzstāja – līdzekļi jaunuzņēmumu un inovāciju veicināšanai ir paredzēti citās Ekonomikas ministrijas programmās.
Komentējot iemeslus, kādēļ jaunuzņēmumu nozarei 2023. gada budžetā plānots atvēlēt 200 tūkstošus, kamēr Ekonomikas ministrijas ēkas uzlabošanai – gandrīz 449 tūkstošus eiro, finanšu ministrs pamatoja – tas tādēļ, ka ēka ir "diezgan bēdīga".
"Man pat patiesībā nav problēmas ar tiem konkrētajiem pasākumiem, kas tur ir pieminēti. Es pat esmu pārliecināts, ka ministrijas varētu tiešām pamatot, kāpēc katra no tām lietām mums ir nepieciešama. Tā problēma attiecībā uz procesu ir tā, ka lēmumi par šiem prioritārajiem pasākumiem tika pieņemti janvāra sākumā, no 4. līdz 12. janvārim, un man nav skaidrs, pēc kādiem principiem," uzsvēra opozīcijā esošās partijas "Progresīvie" deputāts Andris Šuvajevs, kurš darbojas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.