17. novembrī raidījumā “Kas notiek Latvijā?” apspriež 2022. gada valsts budžetu un ar to saistītos likumus, par kuriem diskusijas Saeimā ilgst jau vairākas dienas. Otrs raidījuma temats – situācija, kas veidojas Latvijā saistībā ar valdības noteiktajiem Covid-19 ierobežojumiem, kas paģēr valsts un sabiedriskajā sektorā strādājošajiem, tajā skaitā pašvaldībās un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās nodarbinātajiem, iegūt sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu. Īpaši ierobežojumi ar atsevišķi likumu noteikti Saeimas un pašvaldību deputātiem.
Autora ziņas
Šajās dienās pēc inficēšanās ar Covid-19 mirusi Ogres novada Meņģeles pagasta pārvaldniece – videoierakstā, kas nonācis “Kas notiek Latvijā?” rīcībā redzams, ka Ogres mērs Egils Helmanis sarunā ar Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas (NVD VPN) vadītāju Evu Juhņēviču un nodaļas darbinieku Ņikitu Trojanski pieļauj, ka inficēšanās notikusi izbraukuma vakcinācijas laikā. Pārvaldniece, kas pati bijusi vakcinējusies, pie Meņģeles pagasta senioriem vedusi ģimenes ārstes Ausmas Līcītes prakses darbinieci, kura savukārt sirmgalvjus vakcinējusi pret Covid-19.
“Tas, ko speciālisti paredz ir, ka, izejot no mājsēdes un atgriežoties “zaļajos režīmos”, inficēšanās skaits var pieaugt. Ne dramatiski, bet pieaugt,” trešdien diskusijā “Kas notiks Latvijā no 15. novembra pēc mājsēdes beigām?”, komentējot speciālistu modelētās Covid-19 infekcijas izplatības un sasirgušo hospitalizācijas līknes, atzina veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai”/Par!).
Galvenais iemesls, kādēļ Latvijā ir tik liels slimnīcās nonākušo Covid-19 pacientu skaits, ir vājā pirmshospitālā aprūpe, proti, šo pacientu ārstēšana mājās. Šādu viedokli trešdien raidījumā “Kas notiek Latvijā?” pauda “Jaunās Vienotības” deputāte, kādreizējā veselības ministre Anda Čakša. Publiskā vidē gan lielāku ievērību izpelnījusies Latvijas Ārstu biedrības prezidentes (LĀB) Ilzes Aizsilnieces paustais, atbildot uz Čakšas teikto, – viņa klāstīja, ka citviet pasaulē sasirgušajiem noteiktā laikā pēc slimības sākuma tiekot veiktas analīzes, kas ļauj prognozēt slimības attīstību un ļauj “noturēt to cilvēku mājās”.
Veselības ministrijas problēma ir tā, ka "nekas netiek modelēts" – tā esot bijis gan ar paziņojumu par antigēnu testiem kā priekšnosacījumu dažādu ārstniecības iestāžu apmeklēšanai, gan, piemēram, ar izziņoto ieceri iesaistīt vakcinācijā pret Covid-19 farmaceitus. Tā trešdienas vakarā raidījumā "Kas notiek Latvijā?" pauda Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece, neslēpjot, ka biedrībā apspriesta iespēja prasīt ne tikai veselības ministra Daniela Pavļuta, bet arīdzan visas valdības demisiju.
Šobrīd nav noteiktas nedz skaidras prasības informācijas un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūras fizikai un vides drošībai. Ar šādu secinājumu pagājušajā nedēļā klajā nāca Valsts kontrole. Dažas dienas pēc revīzijas ziņojuma publiskošanas pamatīga ķibele piemeklēja Valsts ieņēmumu dienestu (VID) – elektrības pārrāvuma dēļ kādu laiku nedarbojās Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmas, tajā skaitā elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS).
“Attīstībai/Par!” deputāti pārējām valdību veidojošajām partijām piedāvājuši pieņemt jaunu restitūcijas likumu. Piedāvājums paredz atlīdzināt ebreju kopienai holokaustā bojāgājušo Latvijas ebreju īpašumu vērtību. Atlīdzības aprēķināšanā gan izmantots samazinošs koeficients, tādēļ kopējā likumprojektā noteiktā kompensācijas summa ir 40 miljoni eiro.
Saeimas Tautsaimniecības komisija trešdien, 12. jūnijā, sāka izskatīt priekšlikumus Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumiem. Visvairāk priekšlikumu iesniegts saistībā ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) ietekmi uz elektrības rēķiniem. Tā kā trešdien komisija paspēja izskatīt vien aptuveni trešo daļu no kopumā 52 priekšlikumiem, kas iesniegti uz otro lasījumu, par grozījumu pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā parlaments varētu lemt rudens pusē.
Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas vadība otrdien, 11. jūnijā, iepazīstināja valdību ar iecerētajām izmaiņām Valsts policijas darba organizācijā un struktūrā. Līdz nākamā gada beigām Valsts policijā plānots likvidēt 632 amata vietas personām ar speciālajām dienesta pakāpēm, tomēr, kā uzsver policijas vadība, esošais policistu skaits netiks samazināts.
Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) saimniecības, kuru uzturēšana valstij 2018. gadā izmaksājusi 62 miljonus eiro, pārvaldības politikas īstenošanā kopš 2012. gada faktiski nav nekāda progresa. Turklāt valsts iestādēs netiek veikti regulāri izvērtējumi par to, kas izmaksā lētāk – pašiem uzturēt IKT vai sadarboties ar citu iestādi IKT uzturēšanā, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.
Latvijas politiķi pēdējā laikā nākuši klajā ar vairākiem apņēmīgiem paziņojumiem saistībā ar klimata izmaiņām. Tā valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) pirms dažām nedēļām paziņoja, ka Latvijai jākļūst par aktīvu klimata politikas veidotāju. Ekonomikas ministrija turpina darbu pie Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam. Tas paredz samazināt kopējo enerģijas patēriņu valstī un ik gadu nodrošināt jaunus ietaupījumus. Tikmēr Eiropas Komisijas ziņojumā par Latviju lasāms, ka šobrīd krietni atpaliekam no agrāk deklarēto enerģijas taupīšanas saistību izpildes grafika. Viens no būtiskiem iemesliem – ir pieaudzis enerģijas patēriņš mājokļu un transporta nozarēs.
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija šodien, 5. jūnijā, plāno spriest par informācijas un komunikāciju tehnoloģijas aktualitātēm un to sasaisti ar patlaban tapšanas stadijā esošo Nacionālās attīstības plānu 2021.- 2027. gadam. Šis plāns ir galvenais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments un Eiropas Savienības struktūrfondu investīciju ceļa karte nākamajam plānošanas periodam.
Korupcijas aizdomu ēnas dēļ var tikt zaudēts Ventspils Mūzikas skolas jaunajai ēkai piešķirtais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums. Eiropas fondu izlietojuma uzraugs – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra jau paziņojusi, ka aptur maksājumu veikšanu. Paskaidrojumus Ventspils pašvaldībai pieprasījis arī Vides investīciju fonds, no kura administrētās emisiju kvotu izsolēs iegūtās naudas ēkas būvniecībai bija paredzēti 15 miljoni eiro. Turklāt, atkārtoti novērtējot jauno ēku, ar negatīvu atzinumu klajā nācis arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).
Valdību veidojošo partiju pārstāvji vēl uz nedēļu atlikuši izšķiršanos par to, vai darbam Eiropas Komisijā atkārtoti virzīs pašreizējo Eiropas Komisijas viceprezidentu Valdi Dombrovski. Viņa partijas biedrs, valdības vadītājs Krišjānis Kariņš pagājušajā nedēļā, kad kļuva zināmi Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti, paziņoja, ka tie nostiprinājuši viņa pārliecību, ka Latviju Eiropas Komisijā arī turpmāk ir jāpārstāv Dombrovskim.
Sācies skolēnu brīvlaiks. Daudzi bērni daļu no tā pavadīs kādā nometnē. Patlaban Valsts izglītības satura centra uzturētajā mājaslapā nometnes.gov.lv jau reģistrētas vairāk nekā 1100 dažādas nometnes. Piedāvājums ir plašs, taču šobrīd daļa nometņu vēl nav saskaņotas ar atbildīgajiem dienestiem.
Šonedēļ kļuva zināms, ka Rīgas tiesu apgabala prokuratūra Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesai nosūtījusi krimināllietu, kurā apsūdzēts bijušais diplomāts Rūdolfs Brēmanis. Saskaņā ar apsūdzību viņš, ieņemot pilnvarotā lietveža amatu Latvijas vēstniecībā Apvienotajos Arābu Emirātos, izkrāpis un piesavinājies valsts budžeta līdzekļus vairāk nekā 100 000 eiro apmērā. Bijušo diplomātu apsūdz dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, krāpšanā un par piesavināšanos lielā apmērā. Reaģējot uz šo gadījumu, Saeimas Ārlietu komisija varētu detalizētāk vērtēt Ārlietu ministrijas (ĀM) budžeta pieprasījumus.
Saeimas deputāti ceturtdien, 30. maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem noteiktos grozījumus Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likumā. Likumprojekts paredz ANO noteiktās finanšu un civiltiesiskās sankcijas piemērot ātrākā termiņā - 48 stundu laikā no to pieņemšanas, informēja parlamenta Preses dienestā.
Informatīvo vēstuļu piegāde vēlētājiem pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir arī valsts drošības jautājums, tādēļ uz to nevajadzētu attiecināt ierastās Publisko iepirkumu likuma normas. Šādu viedokli, diskutējot par Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputātu pieprasījumu iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam, pauda vairāki Saeimas deputāti.