Svētdiena, 19. maijs

Vārda dienas: Sibilla, Teika, Lita

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +15 °C, D/DR vējš, 2m/s
LSM Bērnistaba

Madara Fridrihsone

LTV raidījuma “Kas notiek Latvijā?” redaktore

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Nosaukuma maiņa vai ideju konkurss jaunai jēgai – dažādas versijas «pārformatēt» pieminekli Uzvaras...
Nosaukuma maiņa vai ideju konkurss jaunai jēgai – dažādas versijas «pārformatēt» pieminekli Uzvaras parkā
Uzvaras parkā esošā pieminekļa, kura oficiālais nosaukums ir “Piemineklis Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem” nosaukumu būtu iespējams nomainīt jau visdrīzākajā laikā, tādēļ Saeimas Ārlietu komisija Rīgas domei nosūtījusi vēstuli ar aicinājumu “lemt par jauna, atbilstoša nosaukuma piešķiršanu būvei atbilstoši tās vēsturiskajam statusam un nozīmei”.
Asākie strīdi par 9. maiju «Kas notiek Latvijā?» debatēs: nozombētie cilvēki, empātija, taisnība pie...
Asākie strīdi par 9. maiju «Kas notiek Latvijā?» debatēs: nozombētie cilvēki, empātija, taisnība pie viena nosacījuma
Kopš šā gada 24. februāra, kad Krievija uzsāka karu pret Ukrainu, 9. maija kolektīva atzīmēšana šogad būtu uzskatāma par solidarizēšanos ar agresorvalsti Krieviju – šāda atziņa trešdien, 13. aprīlī, izskanēja publiskajās debatēs “Kas notiek Latvijā?”.  Diskusijā, kuras tēma bija Uzvaras parkā esošā pieminekļa nākotne, 9. maija atzīmēšana un Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju atšķirīgie skatījumi uz šo datumu un Krievijas karu pret Ukrainu, īpaši asus strīdus raisīja tieši jautājums par to, vai un kā šogad būtu pieļaujama 9. maija īpaša atzīmēšana.
Kas mājsaimniecībām tirgos gāzi? «Latvijas gāze»: neprātīgs priekšlikums; «Latvenergo»: rezerves nav...
Kas mājsaimniecībām tirgos gāzi? «Latvijas gāze»: neprātīgs priekšlikums; «Latvenergo»: rezerves nav plānotas
Jau tuvāko mēnešu laikā tā dēvēto saistīto lietotāju, tostarp lielākās daļas mājsaimniecību nodrošināšana ar dabasgāzi var kļūt par “Latvenergo” pienākumu. To trešdien raidījumā “Kas notiek Latvijā?” atklāja Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība), norādot – paredzēts, ka šim nolūkam būs jāveido īpašas rezerves.
Kā līdz rudenim aizvietot Krievijas gāzi? Klaipēdā jaudas rezervētas, Igaunijā termināli plāno novem...
Kā līdz rudenim aizvietot Krievijas gāzi? Klaipēdā jaudas rezervētas, Igaunijā termināli plāno novembrī
Patlaban vienīgais reālais risinājums, kā nodrošināt Krievijas dabasgāzes piegādēm alternatīvas gāzes piegādes Latvijai, ir vēl viena sašķidrinātās gāzes jeb tā dēvētā LNG termināļa izveide Baltijas valstīs visdrīzākajā laikā, proti, līdz šā gada beigām. Visticamāk, tas varētu būt LNG terminālis Igaunijā, Paldiskos, izriet no vairāku diskusijas dalībnieku teiktā trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?".
Krīzes vadība recesijas draudu ēnā: uzņēmēji un politiķi par Latvijas ekonomikas pārmaiņām kara dēļ
Krīzes vadība recesijas draudu ēnā: uzņēmēji un politiķi par Latvijas ekonomikas pārmaiņām kara dēļ
Latvijā ir nepieciešams resurss, kas krīzes situācijās koordinētu privātā un publiskā sektora centienus rast risinājumus, jo valdības vadītājs nevar nepārtraukti nodrošināt krīzes vadību. To trešdien diskusijā “Kas notiek Latvijā?” uzsvēra “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas deputāts Rihards Kozlovskis, norādot, ka attiecīgs ierosinājums valdības vadītājam Krišjānim Kariņam (“Jaunā Vienotība”) nosūtīts vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Francijas taksists un Orbāna «nacionālās intereses» – kā Eiropa lemj par sankcijām Krievijas energor...
Francijas taksists un Orbāna «nacionālās intereses» – kā Eiropa lemj par sankcijām Krievijas energoresursiem
Viens no iemesliem, kādēļ Baltijas valstis un, piemēram, Polija uzstāj uz bargākām sankcijām pret Krieviju, bet daļa Rietumeiropas valstu nesteidz tām piekrist, ir tas, ka šeit sabiedrība karu Ukrainā izjūt atšķirīgi nekā tajās Eiropas valstīs, kas atrodas tālāk uz Rietumiem. “Tas ir saistīts arī ar enerģijas cenām,” piektdien “Kas notiek Latvijā?” speciālizlaidumā sprieda Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele.
Vai militārais atbalsts Ukrainai būs «spēcīgāk un ātrāk»? – Levits atbild par NATO samita lēmumiem
Vai militārais atbalsts Ukrainai būs «spēcīgāk un ātrāk»? – Levits atbild par NATO samita lēmumiem
“Pēc šī samita mēs varam teikt, ka šī palīdzība Ukrainai kļūs lielāka un arī ātrāka,” tā, komentējot vakar notikušā NATO samita rezultātus piektdien raidījumā “Kas notiek Latvijā?” pauda Valsts prezidents Egils Levits. Samita rezultātā NATO dalībvalstu militārā palīdzība Ukrainai, kas jau kopš 24. februāra karo ar Krieviju, tikšot vēl vairāk pastiprināta.
«Nožēlojama atkarība» vai «gatavi visādām grūtībām» – politiķi un LTRK prezidents par ES sankcijām K...
«Nožēlojama atkarība» vai «gatavi visādām grūtībām» – politiķi un LTRK prezidents par ES sankcijām Krievijas naftai un gāzei
Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienība (ES) līdz šim ir pieņēmusi četras sankciju paketes, taču sankcijas arvien netiek noteiktas attiecībā uz Krievijas dabasgāzi, naftu un oglēm – energoresursiem, no kuru eksporta Krievija gūst lielāko daļu savu ienākumu. Aizvadītajā nedēļā Eiropas Komisija paziņoja par plāniem līdz šā gada beigām būtiski samazināt dabasgāzes importu no Krievijas.
Atbalstīt, pārprofilēt, pārplānot miljardus – kā Latvijai risināt Krievijas sankciju «blaknes» eko...
Atbalstīt, pārprofilēt, pārplānot miljardus – kā Latvijai risināt Krievijas sankciju «blaknes» ekonomikā?
Valstij būs jāveido atbalsta instrumenti, lai palīdzētu tiem uzņēmumiem, kuru darbību būtiski ietekmēs starptautiskās sankcijas, kas noteiktas Krievijai pēc tās izvērstās karadarbības Ukrainā, uzskata izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.  Tikmēr Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) viceprezidents, “Latvijas finiera” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis uzsver – ir skaidrs, ka Latvijas uzņēmumi izjutīs sankciju ietekmi, loģistikas ķēdes mainīt būs ļoti grūti, taču tas ir izdarāms.
«Ilūzija par sistēmu» un «īslaicīga risināšana» - aktīviste un politiķi par palīdzību Ukrainai un bē...
«Ilūzija par sistēmu» un «īslaicīga risināšana» - aktīviste un politiķi par palīdzību Ukrainai un bēgļiem
Pirmajās dienās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā valsts pārvaldē bijis vērojams apjukums par to, kā risināt jautājumus par praktisku palīdzību cilvēkiem, kas no Ukrainas devušies bēgļu gaitās. “Jāgroza likumi, lai mēs varētu rīkoties,” trešdien raidījumā “Kas notiek Latvijā?” norādīja kustības “Viegli palīdzēt!” pārstāve Inese Vaivare.
Banku kolapsa draudi, energoresursu embargo «rezervē» – kas notiks ar sankcijām pret Krieviju?
Banku kolapsa draudi, energoresursu embargo «rezervē» – kas notiks ar sankcijām pret Krieviju?
Krievijas Centrālās bankas ārvalstu valūtas rezervju iesaldēšana var salīdzinoši neilgā laikā novest pie Krievijas banku sistēmas pilnīga kolapsa, svētdien raidījumā “Kas notiek Latvijā?” prognozēja ekonomiste, Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka. Viņa uzsver – Centrālās bankas rezervju iesaldēšana ir efektīvāka sankcija nekā Krievijas banku sistēmas atslēgšana no starpbanku norēķinu sistēmas SWIFT.
NATO «absolūti vienoti», apgalvo Levits, Orbāns paliek «ārpus šī konflikta» un atsaka ieroču piegāde...
NATO «absolūti vienoti», apgalvo Levits, Orbāns paliek «ārpus šī konflikta» un atsaka ieroču piegādes
Pagājušajā piektdienā notikušajā NATO Austruma flanga valstu vadītāju samitā un NATO ārkārtas samitā visu NATO dalībvalstu vadītāji bijuši “absolūti vienoti” savās pozīcijās, tajā skaitā arī jautājumā par militārā ekipējuma piegādēm Ukrainai. To svētdien raidījuma “Kas notiek Latvijā?” speciālizlaidumā apgalvoja Valsts prezidents Egils Levits. Tomēr jau svētdien Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns paziņoja, ka Ungārija ieročus Ukrainai nepiegādās.
Dombrovskis un Šteinbuka par jaunām sankcijām: ES gatava «dienas-divu laikā»; nopietnākais – «atslēg...
Dombrovskis un Šteinbuka par jaunām sankcijām: ES gatava «dienas-divu laikā»; nopietnākais – «atslēgt bankas»
Eiropas Savienība (ES) ir gatava vienas līdz divu dienu laikā pieņemt jaunu – smagāku sankciju paketi pret Krieviju, ja tā turpinās situācijas eskalāciju Ukrainā. Tā trešdienas vakarā, dažas stundas pirms Krievijas militārās operācijas sākuma, raidījumā “Kas notiek Latvijā?” norādīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.
«Desmit būtu kategoriski pret,» Rinkēvičs lēš, kā NATO dalībvalstis atbildētu par Ukrainas uzņemšanu...
«Desmit būtu kategoriski pret,» Rinkēvičs lēš, kā NATO dalībvalstis atbildētu par Ukrainas uzņemšanu NATO
Ja šobrīd notiktu NATO valstu aptauja par Ukrainas uzņemšanu aliansē, iespējams, lielākā daļa dalībvalstu būtu pret to. To trešdien raidījumā “Kas notiek Latvijā?” pieļāva ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”). “Ja mēs tagad uztaisītu tādu ekspresaptauju NATO valstu vidū, no trīsdesmit valstīm, es domāju, kādas desmit būtu par Ukrainas uzņemšanu NATO, kādas desmit būtu kategoriski pret un kādām desmit varbūt nebūtu tāda skaidra viedokļa,” lēsa Rinkēvičs.
Asinsbanka pie robežas un 37% ukraiņu gatavi ķerties pie ieročiem – Graube un Streļeca par iespējamo...
Asinsbanka pie robežas un 37% ukraiņu gatavi ķerties pie ieročiem – Graube un Streļeca par iespējamo Krievijas iebrukumu Ukrainā
“Karaspēks ir organizēts tādā veidā, lai gatavotos karam, jo mācību laikā – kā likums – nekad visas karam nepieciešamās vienības vienlaikus neiesaista,” trešdien raidījumā “Kas notiek Latvijā?”, vērtējot Krievijas karaspēka koncentrēšanu Ukrainas robežu tuvumā gan Krievijā, gan Baltkrievijā, pauda bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris, atvaļinātais ģenerālis Raimonds Graube.
Koalīcijas politiķiem pretrunīgas liecības: vienošanās par «Pavļuta plānu» jau par 95% vai tikai par...
Koalīcijas politiķiem pretrunīgas liecības: vienošanās par «Pavļuta plānu» jau par 95% vai tikai par 75%
Trešdien nelielā valdību veidojošās politiskās partijas pārstāvošo politiķu grupā lielā mērā panākta vienošanās par patlaban noteikto Covid-19 ierobežojumu samazināšanu un atcelšanu, 9. februāra raidījumā “Kas notiek Latvijā?” atklāja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) un veselības ministra Daniela Pavļuta pārstāvētās politiskās apvienības “Attīstībai”/”Par!” Saeimas frakcijas vadītājs Juris Pūce.
«Mēs viņiem skaidrosim» – TM noraida «Reportieri bez robežām» kritiku iecerei bargāk sodīt par «izdo...
«Mēs viņiem skaidrosim» – TM noraida «Reportieri bez robežām» kritiku iecerei bargāk sodīt par «izdomājumu izplatīšanu»
Starptautiskā organizācija “Reportieri bez robežām”, kura pagājušajā nedēļā “Twitter” aicināja Tieslietu ministriju atsaukt tās virzītos Krimināllikuma grozījumus, kas paredz ieviest kriminālsodus par nepatiesu ziņu un izdomājumu izplatīšanu, ar attiecīgu oficiālu aicinājumu ir vērsusies arī Tieslietu ministrijā. To pirmdien diskusijā “Kas notiek Latvijā?” atklāja ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs (raksts papildināts ar Tieslietu ministrijas viedokli pēdējā rindkopā - red.). 
Vajadzīgi plāni A, B un C līdz 15.februārim un «OVG vērtēs» – profesore, ārsts un politiķi par Covid...
Vajadzīgi plāni A, B un C līdz 15.februārim un «OVG vērtēs» – profesore, ārsts un politiķi par Covid-19 izejas stratēģiju
''Nevis var, bet vajag, lai pēc divām nedēļām jau var kaut ko darīt,” tā, atbildot uz jautājumu, vai par patlaban noteikto Covid-19 ierobežošanas pasākumu pārskatīšanu būtu jāsāk lemt jau tagad, kad Covid-19 strauji izplatās sabiedrībā vēl straujāk nekā iepriekš, trešdien raidījumā “Kas notiek Latvijā?” uzsvēra ģimenes ārsts, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Edgars Tirāns.
«Tas vēlāk būs jāsavāc» un lēmumi «paradoksālā kārtā» – ekspremjeri vērtē Kariņa valdības trīsgadi
«Tas vēlāk būs jāsavāc» un lēmumi «paradoksālā kārtā» – ekspremjeri vērtē Kariņa valdības trīsgadi
Krišjāņa Kariņa valdību veidojošo partiju koalīcija ir visai sarežģīta un tai jāsaskaras ar patiešām nopietnām krīzēm, trešdien “Kas notiek Latvijā?” diskusijā par valdības paveikto un nepaveikto trīs gadu laikā vērtēja bijušie Ministru prezidenti Ivars Godmanis un Māris Kučinskis (ZZS). “Daudzas detaļas aizmirsīs un nospiedums šai valdībai viennozīmīgi paliks – Covid valdība,” uzsver Kučinskis.
«Līdz brošai» un «ārstu devalvācija» – ģimenes ārsti nemierā ar finansējumu Covid-19 pārslodzē
«Līdz brošai» un «ārstu devalvācija» – ģimenes ārsti nemierā ar finansējumu Covid-19 pārslodzē
Pirmdien, 17. janvārī, valdību veidojošo partiju sanāksmē plānots diskutēt par finansējumu ģimenes ārstu piemaksām par vakcināciju pret Covid-19 un papildu darbinieka algošanai ģimenes ārstu praksē. Atbilstoši finanšu ministra padomnieces Karīnas Plokas un Ministru prezidenta parlamentārās sekretāres Evikas Siliņas skaidrotajam, iepriekš jautājums nav skatīts, jo Veselības ministrija šos pieprasījumus neesot atbilstoši noformējusi.
«Pēdu nodzēšana» – parlamentārie uzraugi no jaunā SAB direktora gaida iekšējās drošības sistēmas sa...
«Pēdu nodzēšana» – parlamentārie uzraugi no jaunā SAB direktora gaida iekšējās drošības sistēmas sakārtošanu
Viens no jaunā Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora Egila Zviedra uzdevumiem pēc stāšanās amatā būs uzticības atjaunošana SAB. Proti, Zviedrim būs jāpilnveido SAB iekšējās drošības sistēma, lai savlaicīgi atklātu riskus. To trešdien, 14. janvārī, raidījumā “Kas notiek Latvijā?” uzsvēra vairāki Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputāti.  
«Kas notiek Latvijā?» aptauja: 12% Latvijas iedzīvotāju neplāno vakcinēties pret Covid-19
«Kas notiek Latvijā?» aptauja: 12% Latvijas iedzīvotāju neplāno vakcinēties pret Covid-19
12% Latvijas iedzīvotāju neplāno vakcinēties pret Covid-19, turklāt 5% ir pārliecināti, ka noteikti nevakcinēsies, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptaujas rezultāti. Aptauja notika šā gada decembrī un tās ietvaros aptaujāti 1017 respondenti visā Latvijā. 74% no viņiem jau saņēmuši vismaz vienu vakcīnu pret Covid-19.
Dumpis un Dzalbs par vakcinācijas plānu 2022: «Jādomā par 2 mēnešiem, ne gadu» un «nesagaidīšu nāka...
Dumpis un Dzalbs par vakcinācijas plānu 2022: «Jādomā par 2 mēnešiem, ne gadu» un «nesagaidīšu nākamo gadu»
2022. gada laikā pirmreizējās vakcinācijas pret Covid-19 aptverei vecuma grupā virs sešdesmit gadiem būtu jāsasniedz 80%, bet aptverei kopējā populācijā, tas ir, ieskaitot arī bērnus – 75%. Tikmēr balstvakcinācijas aptverei šā gada laikā jāsasniedz 80% no pirmreizējās vakcinācijas kursu pabeigušajiem iedzīvotājiem. Šādi mērķi noteikti informatīvajā ziņojumā “Par Covid-19 vakcināciju 2022. gadam”, kuru īsi pirms Ziemassvētkiem aptaujas kārtībā notikušā sēdē pieņēma valdība.
«Nedzīvojam uz vientuļas salas». Ministrs un Covid-19 pētnieki diskutē, vai jāmācās no kaimiņvalstīm
«Nedzīvojam uz vientuļas salas». Ministrs un Covid-19 pētnieki diskutē, vai jāmācās no kaimiņvalstīm
“Mums ir tāds īpašais Latvijas piegājiens, “know-how”, lūk, veidot šos lielveikalus ar dažādām izejām uz sētas pusi un uz priekšpusi,” tā, lūgts novērtēt Latvijā noteikto Covid-19 pandēmijas ierobežojumu efektivitāti, trešdien raidījumā “Kas notiek Latvijā?” pauda satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīva partija).
«Fiskāli neitrāls» vai izmaksās miljonus – ministrijām atšķirīgas aplēses par PVN samazinājumu ener...
«Fiskāli neitrāls» vai izmaksās miljonus – ministrijām atšķirīgas aplēses par PVN samazinājumu energoresursiem
Finanšu un Ekonomikas ministriju aprēķini par to, cik lielu “robu” neiekasētu pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu veidā valsts budžetam radītu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana elektroenerģijai un dabasgāzei, būtiski atšķiras. Tas izriet no Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Ilzes Indriksones (Nacionālā apvienība) teiktā trešdien raidījumā “Kas notiek Latvijā?”.
«Kas notiek Latvijā?» aptauja: koalīcijas partiju darbs neapmierina 58%–64% iedzīvotāju
«Kas notiek Latvijā?» aptauja: koalīcijas partiju darbs neapmierina 58%–64% iedzīvotāju
58% Latvijas iedzīvotāju neapmierina Krišjāņa Kariņa valdību veidojošo politisko partiju un to apvienību, proti, “Jaunās Vienotības” (JV), Jaunās konservatīvās partijas (JKP), “Attīstībai”/”Par!” (A/P!) un Nacionālās apvienības (NA) darbs valdībā un Saeimā, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati. Aptauja notika pēc raidījuma “Kas notiek Latvijā?” pasūtījuma.
Akcīzes atcelšana un 0% PVN – iespējamie risinājumi gāzes un elektrības cenu «lēciena» seku mazināša...
Akcīzes atcelšana un 0% PVN – iespējamie risinājumi gāzes un elektrības cenu «lēciena» seku mazināšanai
Lai samazinātu energoresursu, pirmām kārtām dabasgāzes, cenu pieauguma ietekmi uz ekonomiku – gan ražojošiem uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām – uz šo apkures sezonu būtu jāatceļ akcīzes nodoklis dabasgāzei, kā arī uz laiku jāsamazina pievienotās vērtības nodokļa likme. Šādus risinājumus pašreizējai situācijai, kad dabasgāzes un elektroenerģijas cenas sasniegušas rekordus, kā arī strauji aug apkures tarifi, trešdien notikušajā raidījumā “Kas notiek Latvijā?” piedāvāja diskusijas dalībnieki.
Guntis Bojārs: Viltoto sertifikātu «aptvere» ir grūti aplēšama; NVD: Anulēti 42 «nepārprotami» anulē...
Guntis Bojārs: Viltoto sertifikātu «aptvere» ir grūti aplēšama; NVD: Anulēti 42 «nepārprotami» anulējami sertifikāti
Nacionālais veselības dienests līdz 1. decembrim anulējis 42 Covid-19 sertifikātus, kas izsniegti, balstoties uz nenotikušu vakcinācijas faktu. Gan attiecībā uz sertifikātu viltošanu, gan attiecībā uz iespēju rosināt anulēt šajā viltošanā iesaistīto ārstniecības personu izsniegtos sertifikātus dienesta pozīcija šobrīd ir tāda, ka vispirms savs darbs jāpaveic tiesībsargājošajām iestādēm un mediķu gadījumā – pat tiesai. Tikmēr LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” vadītājs Guntis Bojārs trešdien raidījumā “Kas notiek Latvijā?” atklāja, ka arvien vēl kādas “Aizliegtā paņēmiena” veidotājiem zināmas viltošanā iesaistītas personas vārds ir atrodams ārstniecības personu reģistrā. Tas nozīmē, ka pat tad, ja konkrētā persona zaudējusi darbu vienā ārstniecības iestādē, tā var turpināt darbu veselības aprūpē.
Politiķis pret tiesnesi: «No tiesāšanās neviens nemirst.»
Politiķis pret tiesnesi: «No tiesāšanās neviens nemirst.»
Pirmo lietu, kas tika ierosināta saistībā ar prasību valsts un pašvaldību sektorā nodarbinātajiem iegūt sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu, Administratīvā rajona tiesa izskatīja triecientempā, taču jau līdz šīs nedēļas vidum saņemto vismaz 166 lietu izskatīšana pamatīgi noslogos tiesu sistēmu. Turklāt tas, ka pirmajā lietā, kas tika ierosināta pēc Labklājības ministrijas ierēdnes un viņas ģimenes locekļu pieteikuma, tiesas spriedums bija pieteicējai nelabvēlīgs, vēl nenozīmē, ka citās lietās tiesa lems tāpat, trešdien raidījumā “Kas notiek Latvijā?” prognozēja Latvijas Tiesnešu biedrības valdes loceklis Juris Siliņš.  
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti