Pie nemainīgas politikas nākamgad budžetam draud lielāks iztrūkums par pieļaujamo

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Ministru kabinets apstiprinājis Latvijas Stabilitātes programmu 2018. – 2021.gadam, kura pie nemainīgas politikas paredz lielāku valsts budžeta deficītu 2019. un 2020.gadā, nekā to pieļauj fiskālās disciplīnas noteikumi, informēja Finanšu ministrijā.

Stabilitātes programma

Vidēja termiņa politikas dokuments, kas raksturo Latvijas fiskālo politiku un katru gadu aprīlī tiek iesniegta Eiropas Komisijai (EK). Tajā izklāstītā ekonomikas attīstība iepriekšējā un tekošajā gadā un prognozēta ekonomikas attīstība turpmākajos trīs gados.

Uz ekonomikas attīstības prognožu pamata tiek izstrādāts fiskālās attīstības scenārijs, kas nosaka pieļaujamo budžeta deficītu, kā arī budžeta ieņēmumu un izdevumu attīstību turpmākajiem trīs gadiem.

Līdzīgi kā pērn straujākas izaugsmes periods turpināšoties nākamajos gados, norāda Finanšu ministrija (FM). Tās prognozes liecina, ka reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2018.gadā veidos 4%, bet 2019. – 2021.gadā būs vidēji 3,1% līmenī. Spēcīgu pasaules ekonomikas izaugsmi 2018.gadam prognozē arī vadošās starptautiskās organizācijas, norāda ministrijā.

Atbilstoši Finanšu ministrijas novērtējumam 2018.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts būs 0,9% no IKP apmērā, līdz ar to atbilstoši pašreizējām prognozēm tiek ievērots valsts budžeta likumā noteiktais pieļaujamais deficīts, kas ir 1% no IKP. Savukārt saskaņā ar fiskālās disciplīnas noteikumiem vispārējās valdības budžeta deficīts 2019.gadā nedrīkst pārsniegt 0,9% no IKP, bet 2020. un 2021.gadā – 0,4% no IKP.

Budžeta prognozes pie nemainīgas politikas pašlaik norāda uz augstāku budžeta deficītu 2019. un 2020.gadā, nekā to pieļauj fiskālās disciplīnas noteikumi.

Savukārt 2021.gadā budžeta deficīts prognozēts zemāks par pieļaujamo.

Attiecīgi uz Stabilitātes programmas sagatavošanas brīdi prognozes liecina, ka 2019. un 2020.gadā finansējuma iztrūkums: attiecīgi -0,15% un -0,12% no IKP apmērā. Savukārt 2021.gadā prognozes par papildu finansējumu ir pozitīvas, un tas varētu būt 0,01% no IKP apmērā.

Šī gada otrajā pusē, izstrādājot valsts budžeta likumu un Ietvara likumu, plānots aktualizēt makroekonomiskās un budžeta prognozes, kā arī atkārtoti precizēt budžeta bilances mērķus.

Tāpat otrdien valdība izskatīja Finanšu ministrijas informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta bāzi 2019., 2020. un 2021.gadam. Nākamgad pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 6733 miljonu eiro apmērā, 2020.gadam – 7037 miljonu eiro apmērā, bet 2021.gadam – 6873,5 miljonu eiro apmērā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti