Ne velti padomju režīms šo raidstaciju uzskatīja par vienu no saviem niknākajiem ienaidniekiem un uzcēla vairākus specobjektus, tautā sauktus par „zāģiem”, lai slāpētu raidījumu dzirdamību.
Latvijas Nacionālā bibliotēka no Amerikas Stenforda universitātes Hūvera institūta bibliotēkas pirms vairākiem gadiem saņēma vērtīgu dāvinājumu - aptuveni 200 "Radio Brīvā Eiropa" digitalizētus latviešu raidījumu ierakstus.
Pusotru gadu bibliotēkas speciālisti strādāja pie raidījumos dzirdamo notikumu un personību apzināšanas, nu kolekcija sakārtota un 15.februārī Nacionālajā bibliotēkā notiks tās prezentācija, un raidījumi internetā būs pieejami ikvienam interesentam.
Raidījumu ierakstu aprakstīšana – īsts detektīvstāsts
1975. gadā ar signālu no Minhenes sākās “Radio Brīvība” latviešu raidījumi, astoņdesmito gadu sākumā latviešu redakcija pārgāja “Radio Brīvā Eiropa” paspārnē.
Bibliotēkai dāvinātajā kolekcijā ir raidījumi, sākot no septiņdesmitajiem gadiem līdz 2002.gadam.
No septiņdesmitajiem gadiem ir vairāki raidījumi, kas iepazīstina ar dažādiem autoriem gan trimdā, gan Latvijā. Viņu vidū ir Vizma Belševica un viņas apklusināšana uz vairākiem gadiem pēc dzejoļu krājuma „Gadu gredzeni” iznākšanas.
“Radio Brīvība” vārdos nosauc arī ļoti konkrētas personas, ko tolaik neviens publiski neuzdrīkstējās Latvijā. Piemēram, vienā raidījumā vēstīts: „Kompartijas Centrālkomitejas partijas komisijas priekšsēdis Ķīsis saskata „Gadu gredzenos” mēģinājumu aizvest padomju lasītāju no skaidras domas minējumu un mājienu miglā. Imants Lasmanis nevairās gluži ērmoti nodēvēt dzejnieci par savas tautas zaimotāju, gatavu pārdot savu tēvu un pārvērst savas mātes vārdu par nulli”.
“Radio Brīvība” raidījumam par Vizmu Belševicu nav norādīts precīzs gads, tāpat kā vēl vairākiem raidījumiem, jo tie Latvijas Nacionālās bibliotēkas rīcībā lielākoties nonākuši bez atšifrējumiem, to tagad centušās veikt bibliotēkas Audiovizuālās lasītavas speciālistes.
„Dažbrīd šo raidījumu aprakstīšana bija kā tāds detektīvstāsts, jo nebija zināms, ne kas tur runā, ne kas tas varētu būt par notikumu,” atceras Zane Grosa.
“Klausoties ļoti rūpīgi, mēs, pirmkārt, mēģinājām saprast, kas tas varētu būt par pasākumu, piemēram, kādi trimdas latviešu Dziesmu svētki… labi, tad mēģinām atrast, kādā gadā piedalījās kādi diriģenti vai kādi literāti uzstājās Rakstnieku cēlienā… Tad mēs gājām uz citām bibliotēkas lasītavām, lai meklētu tos materiālus, kas viņiem ir par šiem Dziesmu svētkiem. Dažos gadījumos mēs konsultējāmies ar tagad jau aizsaulē aizgājušo Uldi Gravu, kurš mums arī palīdzēja,” stāsta Grosa.
Jautātas, kuri raidījumi pašām visspilgtāk palikuši atmiņā, bibliotēkas speciālistes Zane Grosa un Lāsma Meldere-Šestakova min Helēnas Celmiņas lasījumus un mācītāja Maksimiliāna Grīvāna atmiņas par ciešanu ceļu pa padomju sistēmas soda nometnēm, pakļaujot viņu vissmagākajiem pārbaudījumiem:
“Tā bija rakstnieces, nacionālās pretošanās kustības dalībnieces un politieslodzītās Helēnas Celmiņas balss, kura “Radio Brīvā Eiropa” vairākos turpinājumos ielasījusi fragmentus no savas grāmatas „Sievietes PSRS cietumos”. Tāpat raidījumu sērija veltīta mācītāja Maksimiliāna Grīvāna atmiņām, kas arī saskāries ar čekistu zvērībām, bet vairāk nekā apbrīnas vērts ir gara spēks un stingrā nacionālā stāja, ko viņš tām spējis likt pretī. Viss sācies ar Grīvāna apsūdzēšanu par it kā pretvalstisku darbību.”
Līdzās atmiņu stāstiem kolekcijā ir arī raidījumi, kas ietver ziņas un diskusijas par aktuāliem notikumiem Latvijā un ārzemēs, ļoti daudz interviju, arī ierakstu no trimdas Dziesmu svētkiem un to laikā notiekošajiem Rakstnieku cēlieniem, kas vienkopus pulcēja trimdas rakstniekus, kuri uzstājās ar lasījumiem.
Citkārt tie izvērtās ļoti emocionāli, par ko liecina Amerikā, Koloradospringsā dzīvojošā dzejnieka Edmunda Zirnīša uzstāšanās kādā 70.gadu Rakstnieku cēlienā. Simbolisks jau ir viņa dzejas krājuma nosaukums „Kaktusu tuksnesis”, un viss tā saturs ir vienas vienīgas bezgalīgas ilgas pēc Latvijas:
„Ak, kaktuss dzelkšņainais, tu labāk tomēr zini,
Kam asos dzeloņus ap sevi apaudzini.
Kas tīko pieglausties, lai elso smeldzēdams.
Tu, dziļi durdams, man aizvienu atgādini:
Šai zemei nepielipt, bet sapņot – zied kur lini,
Kur māte atdusas, kur sabrūk tēva nams”.
Kā svaiga gaisa malks, kā dzīvinošs avots
Kā svaiga gaisa malks, kā dzīvinošs avots – tā "Radio Brīvā Eiropa" nozīmi raksturo tā uzticīga klausītāja Latvijā ilgu gadu garumā Anta Bergmane.
„Mēs dzīvojām Pārdaugavā pirmajā stāvā, un parasti tie raidījumi bija kaut kur pēcpusdienā, tad vecāki stingri aiztaisīja logus un slēģus, lai kāds neizdzird,” atminas Anta Bergmane.
Klausoties auss bija cieši jāpiespiež pie aparāta, jo uztvert traucēja dažāda veida trokšņi, ar kuriem vara centās noslāpēt raidījumu dzirdamību. Šai saistībā Antai Bergmanei prātā nāk simbolisks salīdzinājums:
„Man tāds salīdzinājums ar to, ko tētis stāstīja. Kad viņi tika vesti uz Sibīriju lopu vagonos, tik ļoti pilns tas vagons bija, ka nebija skābekļa, un tad pie tās spraugas, kur varēja gaisu elpot, cilvēki burtiski pieplaka viens pēc otra. Un tāda man bija sajūta, kad mēs klausījāmies to radio, ka tas bija vajadzīgs kā skābeklis gandrīz.”
Tieši Antas Bergmanes minēto cerības uzturēšanu par savu galveno misiju, vairāk nekā 20 gadus strādādams “Radio Brīvā Eiropa”, uzskatījis Pāvils Brūvers. Latviju viņš kopā ar ģimeni bija spiests pamest 1976. gadā un trīs gadus vēlāk kļuva par “Brīvās Eiropas” žurnālistu.
„Man tā doma galvenā bija, lai cilvēki Latvijā nezaudē cerības. Jo ļoti daudzi bija tādi, kas teica – nu ir cauri, mēs mirstam, vēl kādi daži gadi un ir cauri ar mums, mūsu vairs nebūs. Un tas virsmērķis man bija, lai cilvēki saglabā cerību, ka ir mūsu tautai cerība, cerība arī uz neatkarību,” saka Pāvils Brūvers.
Par pirmo bēru zvanu, kas nopietni satricināja monolīto padomju impēriju, Pāvils Brūvers uzskata kustības „Solidaritāte” izveidi Polijā, ārpus Latvijas šīs vēsmas bija spēcīgāk sajūtamas, un Pāvils Brūvers dedzīgi par to vēstīja arī “Radio Brīvā Eiropa” raidījumos.
Šo un citu raidījumu ierakstus tagad ir iespēja noklausīties ikvienam Latvijas Nacionālās bibliotēkas interneta vietnes sadaļā „Digitālā bibliotēka”.
Šobrīd pieejami 210 raidījumi, bet nākotnē iecerēts tiem pievienot vēl citus, kas pašlaik glabājas vēl nedigitalizēti skaņu lentās gan Latvijas Valsts arhīvā, gan citviet.
