ĪSUMĀ:
- Pašreizējā ES atļauja glifosāta izmantošanai beidzas 15. decembrī.
- EK rosina atļauju pagarināt vēl uz 10 gadiem; ES valstis nav vienotas.
- Francija atturējās balsojumā, Vācija neatbalstīja, Latvija – atbalstīja.
- Lauksaimniecības nozare kopumā atbalsta Briseles priekšlikumu.
- Novembra sākumā jautājums tiks nodots apelācijas komitejai.
Iepriekšējās glifosāta izmantošanas atļaujas derīguma termiņš ES beidzās pērn decembrī, bet to pagarināja tikai par gadu, gaidot pētījumu datus par glifosāta kaitīgumu. Pašreizējā ES atļauja glifosāta izmantošanai beidzas 15. decembrī.
EK iesniegusi priekšlikumu šo atļauju pagarināt vēl uz desmit gadiem, ievērojot noteiktus nosacījumus un ierobežojumus, kas regulē tā lietošanu.
Desmit gadi būtu īsāks termiņš nekā maksimālais 15 gadu pagarinājums. Tomēr dalībvalstis nav vienotas par to, vai EK priekšlikums ir atbalstāms. ES lauksaimniecības lielvalsts Francija ir atturējusies balsojumā par atļaujas pagarināšanu. Tai pieslejas arī Beļģija un Nīderlande. Tikmēr Vācija jau norādījusi, ka neatbalsta glifosāta turpmāku izmantošanu. Arī Austrija un Luksemburga balsojušas pret EK ierosinājumu. Tikmēr Zviedrija, Itālija un Portugāle ir to dalībvalstu vidū, kuras atbalsta glifosāta lietošanas pagarināšanu.
Par šo jautājumu spraigas debates oktobra sākumā notika arī Eiropas Parlamentā. Deputātu viedokļi par glifosātu dalās – labējais spārns kopumā atbalsta ES priekšlikumu, bet "zaļie" un kreisie sīvi iebilst pret to.
Centriski labējās Eiropas Tautas partijas grupas pozīciju aizstāvēja Vācijas deputāts Pīters Līse: "Mēs redzam dramatisku pārtikas cenu pieaugumu. Pārtikas cenas veicina inflāciju. Un, ja mēs izņemam no darbības svarīgu augu aizsardzības līdzekli, pārtikas ražošana Eiropas Savienībā kļūs dārgāka."
Arī lauksaimniecības nozare kopumā atbalsta EK priekšlikumu, pamatojoties uz to, ka pašlaik nav dzīvotspējīgas alternatīvas. Tā norādījis Beļģijas Valonijas Lauksaimniecības federācijas ģenerālsekretārs Nikolass Neliss.
"Esošie risinājumi glifosāta aizstāšanai vēl nav pietiekami ilgtspējīgi ekonomiski, sociāli un vides ziņā, un tāpēc lauksaimniecības pasaulei šie risinājumi ir nepietiekami," norādīja Neliss.
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde vasarā paziņoja, ka nav konstatējusi "būtiskas problēmas", kas neļautu atkārtoti atļaut glifosāta lietošanu ES.
Vides aizsardzības organizācijas paudušas sašutumu par šo paziņojumu, norādot, ka ir zinātniski pierādījumi, ka glifosāts var izraisīt vēzi, saindēt ūdens organismus un var būt nāvējošs apputeksnētājiem, piemēram, bitēm.
Arī Pasaules Veselības organizācija 2015. gadā klasificēja glifosātu kā "iespējams, kancerogēnu", tādējādi sējot bažas par tā turpmāku lietošanu. Organizācijas "PAN Europe" izpilddirektors Eiropā Martins Dermīns apgalvoja, ka Eiropas aģentūras neņem vērā neatkarīgu pētījumu rezultātus, kas parasti ir daudz kritiskāki un atturīgāki pret glifosāta izmantošanu.
"Parasti Eiropas aģentūrām būtu jāizmanto neatkarīgu zinātnisku pētījumu rezultāti, taču mēs redzam, ko tās dara, ka tās sistemātiski noliks malā visu, kas ir nelabvēlīgs glifosātam, un to pašu mēs redzam attiecībā uz citiem pesticīdiem. Viņi pastāvīgi atrod attaisnojumus, lai neiekļautu problemātiskus pētījumus," sacīja Dermīns.
Glifosātu lieto arī Latvijā. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, salīdzinot ar 2017. gadu, pērn Latvijā par 12% ir palielinājies izmantoto pesticīdu daudzums vienam graudaugu hektāram.
Savukārt vienam rapša sējumu hektāram izmantoto pesticīdu daudzums ir samazinājies par 22%. Gan graudaugu sējumos, gan rapša sējumos lauksaimnieki izmanto glifosātu. Latvijas nostāju jautājumā par glifosāta lietošanas pagarināšanu pauda Valsts augu aizsardzības dienesta direktora vietnieks Vents Ezers, norādot, ka lielākajā daļā Latvijā audzēto kultūru bez herbicīdiem iztikt nevar.
"Latvija arī atbalsta glifosāta apstiprinājuma atjaunošanu, kā Eiropas Komisija ir ierosinājusi. Mēs arī vienmēr balstāmies uz zinātniskām atziņām.
Eiropas zinātniskās iestādes ir atzinušas, ka glifosāta lietošana lauksaimniecībā ir droša. Bet vienlaikus mēs esam aicinājuši Eiropas Komisiju noteikt stingrākus nosacījumus glifosāta lietošanai pirms ražas novākšanas. Mēs atbalstām komisijas ieceri, ka apstiprinājums ir uz saīsinātu termiņu, jo tiek veikti daudzi pētījumu par glifosātu un, lai tos ņemtu vērā un iespējami ātrāk pārskatītu, ir noteikts mazākais apstiprinājuma periods," skaidroja Ezers.
Ņemot vērā, ka dalībvalstis nespēj šajā jautājumā vienoties, novembra sākumā jautājums tiks nodots apelācijas komitejai. EK pārstāvis Stefans De Kērsmākers skaidroja – ja šai komitejai neizdosies atrisināt jautājumu pirms 15. decembra, EK ir tiesības rīkoties un izlemt, vai pagarināt glifosāta lietošanu.
