Pagājušās nedēļas beigās Spānijas pirmā vicepremjere un ekonomikas ministre Kalvinjo svētceļnieku iecienītajā Santjago de Kompostelas pilsētā uzņēma savus kolēģus no pārējām Eiropas valstīm. Tā bija viņas iespēja ne tikai turpināt diskusiju par Eiropas finanšu noteikumiem, bet arī parādīt sevi kā piemērotu kandidāti EIB prezidentes amatam.
Kalvinjo preses konferencē kopā ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieku Valdi Dombrovski runāja daudz pareizu frāžu.
"Pastāv spēcīga visu Eiropas partneru apņemšanās turpināt darbu, veicinot vienprātību, finanšu stabilitāti, kā arī nodrošinot ilgtspējīgu un taisnīgu izaugsmi. Ir būtiski stiprināt sadarbību, balstoties uz mūsu Eiropas iestādēm un starptautisko organizāciju ietvaru. Šis globālais drošības tīkls veicina arī finanšu un ekonomikas drošību, kā arī nodrošina stabilitāti no ģeopolitiskā skatu punkta," sacīja Kalvinjo.
Nedēļu iepriekš Kalvinjo bija iespēja sevi parādīt uz vēl lielākas politiskās skatuves. Kā Spānijas valdības vadītāja pirmā vietniece viņa pārstāvēja savu valsti G20 sanāksmē Indijā, jo viņas priekšnieks Pedro Sančess bija saslimis ar Covid-19. Ņūdeli viņai bija iespēja paspiest roku ne tikai Indijas premjerministram Narendram Modi, bet arī ASV prezidentam Džo Baidenam.
Kalvinjo galvenā sāncense uz EIB prezidenta krēslu ir Briselē labi pazīstamā dāniete Margrēte Vestagere. Viņa ir EK priekšsēdētājas izpildvietniece, kas pēdējos gados ir atbildējusi ne tikai par konkurences noteikumu ievērošanu, bet arī par Eiropas gatavību digitālajam laikmetam.
Tomēr Vestageres reputāciju nedaudz sabojāja skandāls ap amerikānietes Fionas Skotas-Mortonas nominēšanu par augsta līmeņa padomnieci konkurences jomā EK.
Jūlijā Vestagere bija spiesta taisnoties Eiropas Parlamenta deputātiem par šo soli.
"Pasaulē nemaz nav tik daudz cilvēku, kuri atbilstu šādam specifiskam amatam un kuri vēlētos un ir pieejami darbam pagaidu amatā Briselē. Tādēļ komisāru kolēģija martā izdarīja apzinātu izvēli, ka šim amatam ir jābūt atvērtam kandidātiem no visām valstīm," pauda Vestagere. Skandāls pieklusa tikai tad, kad Skota-Mortona atsauca savu kandidatūru.
Vestagere atšķirībā no spānietes Kalvinjo bija spiesta paņemt bezalgas atvaļinājumu no darba EK, lai koncentrētos uz centieniem iegūt jaunu posteni. Tagad arī viņa mēģina izmantot dažādas skatuves, lai parādītu sevi izdevīgākā gaismā.
Kā vēsta izdevums "Politico", viens no Vestageres solījumiem ir padarīt EIB atvērtāku jaunuzņēmumu finansēšanai. Kā zināms, daudzi šīs jomas pārstāvji gadiem sūdzas, ka nevar Eiropā saņemt kapitālu savu ieceru realizēšanai un tādēļ spiesti pārcelties uz ASV. Būtisku lomu EIB būtu jāspēlē arī Ukrainas atjaunošanā pēc kara.
Ir noprotams, ka liberāldemokrāte Vestagere varētu labāk patikt ziemeļvalstīm, Baltijas reģionam un arī Austrumeiropai. Savukārt sociāliste Kalvinjo ir tuvāka Dienvideiropai.
Tādēļ daudz kas būs atkarīgs no tā, kādu izvēli izdarīs augstākā vadība Parīzē un Berlīnē.
Turklāt politiskos aprēķinus varētu ietekmēt šķietami nesaistīta cīņa. Laikraksts "Financial Times" vēsta, ka, pēc visa spriežot, par ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāju drīzumā varētu tikt iecelta vāciete Klaudija Būha, nevis spāniete Margarita Delgado. Tādēļ Vācijā valdošie sociāldemokrāti varētu justies parādā Spānijas sociālistiem un nosvērties par labu Kalvinjo. Bet pašlaik Vācijas koalīcija šajā jautājumā ir sašķelta.