Šogad svētki pulcēs vairāk nekā 40 000 dalībnieku un desmit dienās piedāvās 60 pasākumus 20 norises vietās.
Tā kā Dziesmu svētkiem šogad aprit 150. gadskārta, tajos tiks īpaši izcelta tradīciju bagātība, kas savīsies kopā ar drosmi atjaunoties un mainīties. Kā tas izpaudīsies svētku pašos galvenajos notikumos?
Svētkus piektdien, 30. jūnijā, ievadīs tradicionālais rituāls – Dziesmu un deju svētku karogu cildināšana Rīgas Latviešu biedrībā, kam sekos svētku virsdiriģentu un virsvadītāju godināšana Dziesmu svētku parkā.
Piektdienas vakarā Rīgas Domā būs arī jau tradicionālais Garīgās mūzikas koncerts. Tā būs saruna mūzikā gan par laiktelpu mūžību, gan šodienu, skanēs gan jau labi pazīstami opusi, gan jaunrade, koncerta ideju raksturo tā mākslinieciskais vadītājs Jurģis Cābulis: "Mums ir ļoti svarīgi arī parādīt un pierādīt to, cik latviešu mūzika vispār pēc būtības var būt garīgi skaista, piepildīta un svētku pilna. Tas ir viens loks, un otrs loks ir tas, kam nevar un, es teiktu, pat nedrīkst nepieskarties šodienas kontekstā, tas ir cilvēka iekšējā pasaule un dzīvība, dzīvības trauslums. Dzīvības trauslums cilvēka mūža ilgumā un dzīvības neizmērojamības līnija nebeidzamības kontekstā."
Sestdien, 1. jūlijā, svētkus turpinās "Koru kari", bet svētdien, 2. jūlijā, būs svētku dalībnieku gājiens "Novadu dižošanās".
Nākamnedēļ svētku programmā būs veseli trīs kokļu mūzikas koncerti, divi nakts koncerti – "Gaismas dārzs" Rīgas Domā un "Nakts dziesma" Torņkalna baznīcā, kā arī vērienīgs lielkoncerts "Laika upe" Ķīpsalas izstāžu centrā.
Lielkoncerts atklās kokles plašās iespējas un dinamiku, stāsta tā mākslinieciskā vadītāja Kristīne Dmitrijeva: "Mēs gribējām parādīt kokli visā tās krāšņumā. Tautasdziesma ir tas dzīpariņš, kas sasaista tagadni ar pagātni, un ar šo bagāžu ved mūs arī tālāk nākotnē. Tāpēc es arī izvēlējos tautasdziesmu kā to, kas varētu parādīt koklētājus visā krāšņumā. Tās noteikti nebūs tradicionālas tautasdziesmu apdares. Mēs koncertā gribam parādīt, ka mēs protam spēlēt daudzus un dažādus stilus."
Skanīga balss Dziesmu svētku programmā allaž bijusi pūtēju orķestriem. Arī šajos svētkos tā skanēs vairākos koncertos – gan Lielajā ģildē, gan Rīgas baznīcās, bet jo īpaši vērienīgi dižkoncertā "Laiks iet pāri", kas notiks Andrejsalā un ko noslēgs zaļumballe.
Trīs lielas programmas svētkos piedāvās dejotāji, to vidū, būs koncertuzvedums "Balts" Arēnā Rīgā, kurā tiks izdejotas tikai un vienīgi jaunas dejas, kā arī, protams, deju lieluzvedums Daugavas stadionā, kam šogad dots nosaukums "Mūžīgais dzinējs".
"Tā ir tā tradicionālā kopā dejošana, lielāku vai mazāku rakstu un ornamentu veidošana. Šajā programmā piedalās pilnīgi visi Latvijas dejotāji, kuri ir sagatavojuši šo "Mūžīgā dzinēja" repertuāru. Šajā reizē būs minimāls skaits jaundarbu, pārsvarā programma ir veidota no dažādu laiku dejām, sākot no pagājušā gadsimta 60. gadiem līdz pat mūsu dienām ar jauno horeogrāfu darbiem, kas jau kļuvuši par tādiem ļoti atpazīstamiem un ievērības cienīgiem," stāsta mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš.
Viens no lielākajiem pasākumiem svētkos būs koru lielkoncerts "Tīrums. Dziesmas ceļš" Mežaparka Lielajā estrādē, kurā īpaši tiks izcelta tautasdziesma kā kora dziedāšanas sākotne.
Savukārt lielajam noslēguma koncertam šogad dots nosaukums "Kopā augšup", kurā tradīcija cieši savīsies ar visu mūsu kopīgo rītdienu; par repertuāru stāsta mākslinieciskās darba grupas vadītājs Romāns Vanags: "Tur ir gan Imants Kalniņš, gan Aldonis Kalniņš, gan citi komponisti, kas uzturēja Dziesmu svētku kustību tajā laikā, kad mēs bijām okupēti. Gan, protams, mūsu klasiķi kā Dārziņš, Vītols, Alfrēds Kalniņš. Protams, mūsu nākotne. Tie ir trīs svarīgākie punkti – mūsu pagātne, tad laiks, kurā mums izdevās noturēt tradīciju, patiecoties brāļiem Kokariem, Jānim Dūmiņam un citiem diriģentiem – dižgariem, kas bija pirms mums. Tad tas skats uz nākotni caur mūsdienu mūziku, Ēriku Ešenvaldu, Jēkabu Jančevski, Lolitu Ritmani un tā varētu saukt un saukt, ar visiem tiem komponistiem, kuriem jau ir ieguldījums Dziesmu svētku lietā."
Noslēguma koncertam – arī jau tradicionāli – sekos Sadziedāšanās nakts, kad lielajam kopkorim pievienosies arī skatītāji un būs sadziedāšanās līdz pat rīta gaismai.
