Ilgus gadus šī teritorija bija kā kauna traips – kritiskā tehniskā stāvoklī, nodrupusi, nesakārtota. Tās tumšākie nostūri pievilka cilvēkus bez noteiktas dzīvesvietas, kuri tur mēdza lietot alkoholu un atstāja nekārtību.
Tagad – pēc atjaunošanas – laukums ir ikvienam brīvi un ērti pieejams, pārskatāms un drošs. Tajā paplašināta zaļā zona – iestādīti jauni koki, ierīkoti soliņi un laternas.
"Viena no ilgtspējas pamatlietām ir, ka mēs turpinām modernisma arhitektes, Dailes teātra autores Martas Staņas idejas, nevis tieši tās kopējot, bet mūsdienīgā veidā parādot," norāda arhitekts Miķelis Putrāms no biroja "MADE arhitekti".
Atjaunotajā Dailes teātra priekšlaukuma arhitekti Miķelis Putrāms un Linda Krūmiņa stāsta, ka viena no atsaucēm uz Martas Staņas veikumu, piemēram, ir agrāko materiālu atkārtota izmantošana granīta pakāpienos un apmalēs, kā arī vienā ķieģeļu joslā, kas dekoratīvi izvijas cauri teātra laukumam.
"Martas Staņas projektētajā laukumā bija šādas ķieģeļu joslas, mēs arī to līniju zīmējumu saglabājām. Būvniekiem lūdzām, lai viņi rūpīgi atdala veco cementa javu no esošajiem ķieģeļiem. Daļēji viņiem tas izdevās. Tāpēc mēs vienu ķieģeļu joslu cauri visam laukumam līdz pat Šarlotes ielai izlaidām cauri ar vecajiem ķieģeļiem. Ar domu par aprites materiāliem, ka jāizmanto tas, kas jau ir bijis, un visu nevar mest ārā miskastē," atzīmē arhitekte Linda Krūmiņa.
Laukuma arhitektūras risinājumu kopumā Miķelis Putrāms un Linda Krūmiņa raksturo ar trim vārdiem – pieejamība, pārskatāmība un drošība:
"Iepriekš laukumā bija ļoti daudz pakāpienu un šķēršļu cilvēku fiziskajai kustībai. Šobrīd tas viss ir pilnībā izlīdzināts, viss laukums ir brīvi pieejams cilvēkiem ratiņkrēslā, ar bērnu ratiņiem, velosipēdiem un citiem riteņveida transportiem.
Tā ir viena no pamatlietām – lai visa teritorija būtu brīvi pieejama jebkuram," atzīmē Miķelis Putrāms.
"Tā nedrošāka vieta līdz šim bija bumbu patvertnes uzkalniņš. Mēs tur izveidojām jaunas uzejas. Ir jaunas kāpnes pret Šarlotes ielu. Respektīvi, jo vieta ir pieejamāka, jo tā ir pārskatāmāka un nerodas tādas "tumšās kabatas", kur kaut kam pulcēties vai kur varētu rasties kaut kāda bīstamība," piebilst Linda Krūmiņa.
Ja pirms tam uz kalniņu virs bumbu patvertnes veda divas ļoti stāvas kāpnes, padarot to par grūti pieejamu zonu, tad tagad ir izveidotas trīs kāpnes no trim dažādiem pilsētas virzieniem un papildus arī panduss ratiņiem ar margām, kas naktī izgaismotas:
"Mēs ceram, ka šis laukumiņš kļūs par tādu jauku vietu, no kuras mēs varam pārskatīt pilsētvidi," norāda Miķelis Putrāms.
"Irbītes piemineklis stāv kā stāvējis. Viņš arī visu būvniecības periodu, ietērpts aizsargmētelīti, nodzīvoja, un tur viņš arī ir," saka Linda Krūmiņa.
Viena no interesantākajām, bet ar aci neredzamākajām lietām ir tā, ka laukumā lietus ūdeņi tiek savākti lokāli un netiek laisti sadzīves kanalizācijā.
"Tas tiek nodrošināts gan ar atsevišķām infiltrācijas akām, kas ir teritorijā zem zemes, gan arī – pa seguma virskārtu ieplakā, kas ir starp Brīvības ielu un skvēru, kurā lielā lietus gadījumā ūdens savācas, piepilda šo ieplaku un pēc tam ilgākā laika posmā iesūcas, gan reizē barojot kokus un augus, gan šo lietus ūdeni nelaižot tālāk, tādējādi nepārslogojot pilsētas sistēmu," skaidro arhitekts.
Teritorijā paplašināta zaļā zona, iestādīti jauni koki, krūmi un dažādi augi, ar domu – lai tie ziedētu visa gada garumā, vieniem nomainot otrus. Jauni stādījumi redzami arī pašā teātra priekšlaukumā, kas tagad atbrīvots no automašīnām.
Arhitekte Linda Krūmiņa stāsta: "Cietajā segumā mums ir Lamarka korintes un bērzi. Mums likās svarīgi, ja mēs atbrīvojam no automašīnām priekšlaukumu, tad iedot vietu kaut kam vairāk nekā tikai laukumam. Bet iestādīt tos kokus nebija vienkāršs uzdevums, jo domas dalījās, vai mēs drīkstam modernisma piemineklim kaut ko stādīt priekšā. Taču ar īpašu argumentāciju un ticību, ka kokus pilsētā vajag iestādīt, tas mums tomēr izdevās. Šie jau neizaugs lieli un nenoēnos Dailes teātri."
Labiekārtojumam izvēlētas ilgmūžīgas Norvēģijā ražotas āra mēbeles, kam ir mūža garantija pret koroziju. Laukums oficiāli tiek atklāts šonedēļ, bet apmeklētājiem tas jau ir vaļā vērts un pieejams.
