Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma "4. studija" skatītāja no Ludzas, lai nonāktu Rīgā pie kosmetologa, vilcienā pavadīja vairāk nekā četras stundas, taču piedzīvoja pamatīgu vilšanos: samaksājot 159 eiro, pakalpojumu viņa īsti tā arī nesaņēma. "4. studija" saņēmusi jau vairākus signālus par, iespējams, negodprātīgiem skaistumkopšanas pakalpojuma sniedzējiem, kuri, sociālajos tīklos izvietojot reklāmas, kurās mudina sievietes atgūt sejas jaunību, solījumus nepilda, toties mīl skaidru naudu un neizsniedz čekus. Kā neiekrist viltus skaistumkopšanas procedūru sniedzēju lamatās?
Autora ziņas
Rīgā, Raunas ielā, pēc vērienīgiem koku apkopšanas darbiem iedzīvotāju acīm pavērusies šokējoša aina – neskatoties uz to, ka pašvaldības saistošie noteikumi paredz, ka nedrīkst nozāģēt vairāk nekā 20% no koka lapotnes – no 12 skaistām liepām palikuši tikai stumbri. Rīgas dome vērsusies pašvaldības policijā.
"Rīgas satiksme" patlaban īsteno vērienīgu projektu, kura laikā tiek uzlaboti un piemēroti tramvaja sliežu ceļi, lai pilsētā kursētu zemās grīdas tramvaji. Uzņēmums sola, ka sliežu sabiedriskais transports būs videi drošs, cilvēkiem ērts un tīkams. Tikmēr Andreja Pumpura pamatskolas bērnu vecāki baidās par savu bērnu drošību, jo būvnieki tā aizrāvušies ar projekta īstenošanu, ka par cilvēkiem pavisam nav padomājuši, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Jēkabpils novada Asares pagasta ļaudis nobažījušies par biežiem vilku uzbrukumiem suņiem un mājlopiem, bet Valsts meža dienests (VMD) nav devis speciālo atļauju šo vilku nomedīšanai, par ko vietējie ir neizpratnē. Lai novērstu iespējamos vilku uzbrukumus, VMD aicina veikt prevencijas pasākumus – uzlabot žogus mājlopu aplokiem, bet suņus turēt voljēros, ziņoja LTV raidījums "4. studija".
Grīziņkalna apkaimē cilvēkus satraukusi pamatīga apstādījumu izrakšana un retināšana, nogriežot dzīvžogu parkā līdz ar zemi. Tomēr par darbiem atbildīgie skaidroja, ka šādā veidā, "nosēdinot" krūmus, panāk dzīvžoga biezumu, un līdz pusmetram krūmi ataugs aptuveni četru gadu laikā, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Pēc pusotra mēneša – aprīļa vidū – būs pagājis gads, kopš Jēkabpils novadā Leons Rusiņš sava bērna priekšā ar cirvi nogalināja viņa māti. Slepkava joprojām ir uz brīvām kājām, jo likuma sargiem nav izdevies viņu atrast un aizturēt. Valsts policija (VP) ne reizi vien ir aicinājusi iedzīvotājus ziņot, ja ir zināma Rusiņa atrašanās vieta. Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "4. studija" vērsās skatītājs, kurš pamanījis Rusiņam līdzīgu vīrieti, zvanījis policijai, taču saņēmis izsmejošu attieksmi. Policijā atzina, ka notikusi neveiksmīga komunikācija.
Ināras kundze dzīvokli iegādājas 2017.gadā, un pirkuma līgumā ir noteikts, ka jaunā īpašniece neatbild par iepriekšējā īpašnieka nenokārtotajām saistībām pret citām personām, ja tādas atklātos. Taču tagad mājas pārvaldnieks "Civinity" no viņas grib piedzīt zemes nomas parādu par laiku, kad viņai dzīvoklis nemaz nepiederēja, ziņo LTV raidījums "4.studija". Advokāts skaidro – nav nekāda pamata kundzei šo parādu maksāt.
Vienā no Rīgas namiem Sergeja Eizenšteina ielā bija nepieciešama apkures sistēmas cauruļu siltumizolācija jeb siltināšana. Vienojoties ar apsaimniekotāju – SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" – tika uzsākti darbi, kā liecināja tāme, par 18 252,55 eiro. Kad darbi noslēdzās, iedzīvotāji nebija mierā par to tehnisko izpildījumu, kvalitāti un apjomu. Iesaistot neatkarīgus vērtētājus, iedzīvotāji konstatējuši, ka ne visi līguma nosacījumi ir izpildīti, turklāt neatbilstība izveidojusies par gandrīz pusi summas.
Tiem cilvēkiem, kuri vēlas saņemt uzturēšanas atļauju Latvijā, obligāti ir jādodas uz plaušu rentgenu. Veselības ministrija skaidro, ka prasības mērķis ir pasargāt Latvijas sabiedrību no bīstamo slimību izplatīšanas un uzturēšanās atļauju var atteikt, piemēram, tuberkulozes slimniekiem. Taču pērn no vairāk nekā 26 000 pieteikumiem neviens nav noraidīts veselības problēmu dēļ, ziņoja LTV raidījums "4. studija".
Visi vēl labi atceramies, kā pērn Jēkabpils iedzīvotāji cīnījās ar dabas stihiju Toreiz bija skaidrs, ka pilsētai nepieciešama nopietna palīdzība, lai glābtu pilsētu no plūdiem, jo aizsargdambis vairs nespēja noturēt ledus spiedienu. Tā pārrāvums iedzīvotājiem nestu milzīgu postu. Šobrīd, kad Latvijā atkal sācies palu laiks, ledus iešanu gaidīja arī Jēkabpilī. Kā ar to tika galā pērn, un no kādām kļūdām jāmācās?
366 dienas – rit garais gads, kurā ir iekļauta papildu diena – 29. februāris: diena, kas mums dota reizi četros gados. Tajos gados, kuri dalās ar četri, izņemot gadsimtu mijas gadus. To vajag, lai cilvēku radītās kalendārās sistēmas gadi izlīdzinātos ar faktiskajiem mūsu planētas gadiem, jo tradicionālie Gregora kalendāra gadi, kurus veido 365 dienas, ir mazliet īsāki par patieso laiku, kas nepieciešams, lai Zeme apriņķotu Sauli. Bet kā četri cikli atbalsojas dabā?
Jau teju pusotru gadu Rīgā stāv pamests mikroautobuss, piepildīts ar humāno palīdzību, kas, visticamāk, bija paredzēta Ukrainas iedzīvotājiem. Rīgas Pašvaldības policijā skaidroja, ka līdz šim nav bijis saņemts izsaukums par pamestu transportlīdzekli Laktas ielā. Auto pārvietošanu var veikt tikai tiesībsargājošās iestādes noteiktajā kārtībā.
Kāda daudzdzīvokļu nama iedzīvotāji Cēsīs sūdzas par grauzējiem, kas lielā skaitā tiek turēti privātīpašumā un neciešami smako. Iedzīvotāju saucieni pēc palīdzības ne pašvaldības, ne valsts iestādēs nav rezultējušies ar panākumiem. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) vērtē dzīvnieku turēšanas apstākļus, bet regulējuma, kas attiektos uz grauzēju turēšanu dzīvojamās mājās un to skaita ierobežošanu, šobrīd Dzīvnieku aizsardzības likumā nav.
Cilvēku skaits, kuriem veselības iemeslu dēļ nepieciešamas tehniskās palīgierīces ikdienā, ar katru gadu aug, taču veids, kādā šis valsts apmaksātais pakalpojums tiek sniegts, ir pārāk gauss. Par to pārliecinājās arī Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma "4. studija" skatītāja Vija, kuras māte pēc pārciesta insulta mediķu ieteikto rollatoru gaidīja trīs mēnešus. Tikmēr Labklājības ministrijā jau sen tiekot spriests, kā uzlabot pakalpojuma pieejamību cilvēkiem.
Jau daudzus gadus likumdošana aizliedz Latvijā smēķēt kafejnīcās, parkos, izglītības iestāžu teritorijās, sabiedriskā transporta pieturvietās un citviet, tomēr joprojām ir vietas, kur tas ir atļauts. Kā Latvijas Televīzijas raidījumam "4. studija" pastāstīja Rīgas pašvaldības policijā (RPP), 2023. gadā galvaspilsētā konstatēti vairāk nekā 300 ar smēķēšanu saistīti pārkāpumi.
Kopš pērnā gada beigām Rīgā satiksmei atklāta Austrumu maģistrāle. Autobraucējiem pavērušās jaunas pilsētas centra apbraukšanas iespējas, no kravas transporta atslogots Rīgas vēsturiskais centrs un Purvciema apkaime. Tomēr Vairoga ielas iedzīvotāji ir izmisumā, ka iela, kas ir arī dzīvojamā zona, tiek izmantota kā maģistrālais ceļš, noskaidroja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija". Iedzīvotāji vērsušies Rīgas domē (RD), lai rastu risinājumus, tomēr rezultāta nav.
Pēc spēkā esošās likumdošanas jaunieši, kuri iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību, līdz 24 gadu vecumam skaitās ģimenes apgādājamie, bet, dodoties Valsts aizsardzības dienestā (VAD), jaunietis vairs neskaitās vecāku apgādībā. Kāds daudzbērnu ģimenes tēvs lūdz raidījumam "4. studija" skaidrot šo situāciju.
Talsu bibliotēkā šogad gaidāma akreditācija. Taču pirms tās paredzēta iestādes krājuma pārskatīšana. Daļa pilsētas iedzīvotāju satraukti, ka tās ietvaros no plauktiem varētu pazust vairākas grāmatas, tostarp latviešu literatūras klasiķu darbi. Bibliotēka sarunā ar Latvijas Televīzijas (LTV1) raidījumu "4. studija" noliedza izskanējušās runas par plauktu tukšošanu.
Ik gadu Latvijā pienāk dažādi pavasari – gan terminoloģiski atšķirīgi, gan pēc būtības savdabīgi. Ne visi tie iestājas un rit vienlaicīgi, bet cits ar citu pārklājas. Piemēram, solārais pavasaris sākās jau februāra sākumā, tāpat daļā valsts iestājies arī meteoroloģiskais pavasaris, bet, piemēram, kalendārais pavasaris vēl tikai gaidāms – tas ik gadu sākas 1. martā.
Kiprā, kas ir iecienīts ceļojumu galamērķis arī Latvijas iedzīvotājiem, šobrīd strauji izplatās kaķu koronavīruss, kas mutējot var pārtapt infekciozajā peritonītā un, lai gan šobrīd Latvijā šis vīruss nav manīts, ir vērts ceļotājiem no tā uzmanīties, lai neizvestu vīrusa paveidu ārpus Kipras, Latvijas Televīzijas raidījumam "4. studija" apstiprināja Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).
Dedzināt sveces tikai Ziemassvētkos vai katru dienu? Romantiskās vakariņās vai ikdienā, kad sajūta drūma vai gribas vairāk gaismas? Latvijas Televīzijas raidījumā "4. studija" skaidroja speciālisti – sveces gaisu neattīra, tieši pretēji, tādēļ jālūko, lai nepārspīlētu. Īpaši jūtīgāki var būt slimnieki, bērni un vecāki cilvēki.
Gandrīz 10 gadus pašvaldība nevar savest kārtībā lietus notekūdeņu kanalizāciju Silakrogā, tāpēc divu daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji lietus un atkušņa laikā praktiski dzīvo ezera vidū. Iedzīvotāji Ropažu novada domei sūdzas jau kopš 2015. gada, bet dažādu vietvaras neizdarību dēļ problēma tā arī nav atrisināta, noskaidroja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija". Tagad pašvaldība norādījusi, ka pagalma sakārtošanu varētu sākt pavasarī.
Kāda sieviete sociālās saziņas vietnē "Facebook" iepazītam vīrietim, kurš it kā nonācis nelaimē, gatavojās samaksāt prasītos 1450 eiro par dokumentu paku, kuru šis vīrietis vēlējās viņai uzticēt, taču banka sievietei neļāva šo naudu pārskaitīt. Viņa vērsās Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "4. studija" ar lūgumu palīdzēt atbloķēt kontu, taču, iedziļinoties šīs seniores problēmā, noskaidrojās, ka ir darīšana ar organizētu noziedzību, un banka Latvijā patiesībā ir izglābusi viņas naudu.
Aizvadītajā nedēļā izskanēja informācija, ka ar grafiti Rīgā apķēpāti divi jaunie Čehijas uzņēmuma "Škoda Vagonka" elektrovilcieni. Vandalisma akts noticis naktī Vagonu parkā – vietā, kas tiek apsargāta un kur tiek veikta videonovērošana. Uzņēmumā "Pasažieru vilciens" Latvijas Televīzijas raidījumam "4. studija" uzsvēra, ka vilcieni pret līdzīgiem gadījumiem ir apdrošināti.
Janvāra vidū mūžībā aizgāja tētis. Viņš bija strādājis arī oficiāli, bet vairāk nekā 30 gadus dzīvoja mājās un bija lauksaimnieks. Pagastā paziņoja, ka tētim nekāds apbedīšanas pabalsts nepienākas. Ģimenei šoks ne tik daudz naudas, cik cieņas dēļ. Kāpēc cilvēks, kurš cīnījās barikādēs, uzaudzināja sešus bērnus, maksāja nodokļus – nelielus, bet tomēr maksāja – neko nesaņem? Tēta bērēm ģimenei naudas pieticis. Taču, kas notiek ar cilvēkiem, kuru tuvinieki ne valsts, ne pašvaldības atbalstu nesaņem un viņiem bērēm naudas nepietiek?
Kad persona maina dzīvesvietu, likums paredz, ka 30 dienu laikā sava jaunā dzīvesvieta ir jādeklarē. To var izdarīt pašvaldībā, kur dzīvesvieta atrodas, vai arī portālā "Latvija.lv". Šis e-pakalpojums nodrošina ātru un ērtu dzīvesvietas deklarēšanu vien ar pāris klikšķiem, tomēr ar zināmu birokrātiju nākas saskarties pavisam citiem cilvēkiem, ja pēkšņi atklājas, ka īpašumā deklarējusies kāda cita persona bez īpašnieka ziņas.
Jau senatnē cilvēki bija ievērojuši, ka laikapstākļu maiņa ietekmē cilvēka pašsajūtu. Mūsdienās tam arī dots zinātnisks nosaukums – meteopātija jeb meteojūtīgums. Šoziem laikapstākļi mainās kā amerikāņu kalniņos. Ārsti pauda, ka tieši strauju laika apstākļu maiņas periodā pieaug pacientu skaits ar infarktiem un insultiem, tomēr laikapstākļu izmaiņas neskar visus, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Pērn Valsts policija (VP) meklēšanā izsludinājusi 1550 personas. No tām 1300 cilvēki jeb 93% ir atrasti dzīvi. Pazušanas iemesli bijuši visdažādākie: pieaugušie mēdz doties uz ārzemēm, cenšoties aizbēgt no sadzīves problēmām, jaunieši visbiežāk vēlas izbaudīt brīvību. No tiem bezvēsts pazudušajiem, kurus atrod mirušus, lielākā daļa ir nelaimes gadījumi un pašnāvības. Pērn 20 gadījumos cilvēki atrasti noslīkuši, četros gadījumos bezvēsts pazudusī persona kļuvusi par nozieguma upuri, daļa izbeiguši dzīves gaitas paši. Kā Latvijas Televīzijas raidījumam "4. studija" skaidroja VP, darbs bezvēsts pazudušo gadījumos iedalās divās daļās – aktīvajā un pasīvajā meklēšanā, bet tiesa personas neatrašanas gadījumā pēc 10 gadiem to drīkst pasludināt par mirušu.