Dziesmu un deju svētki – tie ir daudzi krāšņi un piesātināti pasākumi. Īpaši šogad – dziesmu svētku 150. gadadienā. Tomēr pašiem dalībniekiem tas ir arī gatavošanās darbs, pārdzīvojumi, dramatiskas un komiskas situācijas. Tieši par to stāsta miniseriāls "Kolektīvs" – sešu režisoru īsfilmas par sadzīviskiem, bet ļoti svarīgiem notikumiem dziesmu svētku aizkulisēs. Šo seriālu tuvāk svētku sākumam demonstrēs arī Latvijas Televīzija (LTV), taču par LTV un Latvijas Radio pašdarbniekiem raidījums "4. studija" stāsta jau tagad.
Autora ziņas
Bērniem līdz 18 gadu vecumam tiek nodrošināti valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi. Diemžēl pieraksts pie bērnu zobārsta ir teju neiespējams garo rindu dēļ, īpaši, ja nepieciešama ne vien ikdienišķā zobu labošana, bet arī konstatēta kāda slimība. Rindu mazināšanai veido jaunu – ģimenes zobārstniecības modeli.
Lai pievilinātu pircējus, tirgotāji ir gatavi darīt daudz, tostarp būtiski samazināt cenas un piedāvāt milzīgas atlaides veikalu slēgšanas gadījumā. Cik ilgi var ievilkties veikala slēgšana un nemitīgās atlaides? Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) norāda, ka Latvijā tam konkrēta regulējuma nav, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Lai gan Rīgas sabiedriskā transporta infrastruktūra tiek labota un mainīta, Iļģuciema iedzīvotāji ir sašutuši, ka jaunā pieturvieta tiek izbūvēta tieši zem mājas logiem. Viņi nevēlas, lai aiz logiem būtu troksnis un cilvēku bari, bet uzņēmuma SIA "Rīgas satiksme" ieskatā šī nama iedzīvotāji nesaskarsies ar neērtībām, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Dziesmu un deju svētkos par tradīciju ir kļuvis arī ielūkoties amatnieku tirdziņos un ieturēt maltīti svētku norises vietās. Tomēr šajos svētkos ir jārēķinās ar pamatīgu uzcenojumu, jo, kā uzskata tirgotāji, vēl neredzētos augstumos svētku organizatori ir pacēluši tirdzniecības vietas nomas maksu. Tādēļ daļa amatnieku un mājražotāju nolēmuši Dziesmu un deju svētku tirdziņos vispār nepiedalīties.
Vasara ir īstais laiks parūpēties par kurināmo nākamajai ziemai. Taču, papētot sludinājumus, jāsecina, ka malka aizvien biežāk tiek tirgota berkubos, jo sters jeb 1x1 metrs sakrautai grēdai, kas malkas uzmērīšanā kādreiz plaši tika izmantots, vairs neskaitoties oficiāla mērvienība. Lai arī pārdevēja izbērto malku, sakraujot šķūnītī, var pārrēķināt, tomēr Latvijas Televīzijas raidījuma "4. studija" aptaujātie speciālisti bija skeptiski par šīs mērvienības pielietošanu, jo pircējam haotiski sakritušu malku izmērīt ir visai grūti.
Latviešu tautastērpu klāsts ir krāšņs un bagātīgs. Tās ir "vēstures dzīles", kur var iegremdēties un pētīt atkal un atkal, un allaž atklāt kaut ko jaunu. Dziesmu un Deju svētki ir tas laiks, kad tērpi reizi piecos gados piedzīvo savu "zvaigžņu stundu". Tomēr katru reizi ir kāda "modes tendence", un viena novada tērpi gājienā un koncertos redzami vairāk nekā pārējie. Kurš novads tas būs šajos svētkos, izpētīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Babītes vidusskolas teritorijā iecerēta jauna stadiona būvniecība, taču vietējie nav mierā ar to, ka projektā paredzēta visu lielo koku nociršana zaļajā zonā. Iedzīvotāji vairākkārt lūguši pašvaldībai detālplānojumā veikt izmaiņas, taču līdz šim nav uzklausīti, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Pirms trīs gadiem cilvēki tika aicināti uz "Klusuma festivālu" Liepājā, kur varēs būt harmonijā ar sevi un dabu un baudīt dažādus pasākumus. Taču festivāls nenotika, un biļetēs samaksātā nauda atdota netika. Cilvēki, kuri šīs biļetes iegādājās, gaidījuši ziņas no festivāla organizētājiem, kuri savā komunikācijā izrādījās visai kūtri. Tādēļ daži no tiem vērsās pie Latvijas Televīzijas raidījuma "4. studija", lai noskaidrotu, kā atgūt naudu.
6. jūnijā vairāk nekā 20 tūkstoši 9. klašu skolēnu visā Latvijā kārtos centralizēto eksāmenu matemātikā. Papildu prasība eksāmena norisei šogad ir zinātniskais jeb gudrais kalkulators, un šis fakts licis daudziem vecākiem samulst un vaicāt, kāpēc viena eksāmena kārtošanai nepieciešama ne tā lētākā ierīce, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija". Tikmēr Valsts izglītības satura centrā (VISC) skaidroja, ka Izglītības likuma 1. pantā kalkulators ir noteikts kā viens no individuālajiem mācību piederumiem.
Iekļūšana pat nelielā satiksmes negadījumā var pamatīgi pabojāt nervus un omu. Lai arī cietušajai pusei teorētiski viss ir kārtībā – ir OCTA polise, un apdrošinātāji sedz izmaksas, bet serviss visu izdara, tomēr ne vienmēr process norit raiti un iesaistītās puses var labi saprasties. Kāds vīrietis pēc negadījuma, kuru izraisīja cits autovadītājs, neapmierināts ar pieredzi autoservisā, kur, viņaprāt, nav salabots viss, kas būtu jāsalabo, turklāt process ildzis četrus mēnešus, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Rīgas dome nolēmusi vienu no pilsētas zaļākajām salām – Lucavsalu, padarīt atpūtniekiem pieejamāku. Patlaban tur notiek vērienīgi būvdarbi, kuru laikā tiek atjaunotas ielas un plānots izveidot arī galapunktu sabiedriskajam transportam. Taču vietējie iedzīvotāji un sportiskās atpūtas piekritēji ir noraizējušies, vai Lucavsalas urbanizācija nenotiek uz vides rēķina, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Aizvien biežāk mēs dzirdam par mākslīgo intelektu, un to pārbaudes darbos un eksāmenos mēdz izmantot arī jaunieši. Ievadot atslēgas vārdus attiecīgajās interneta vietnēs, mākslīgais intelekts spēj skolēna vietā pat uzrakstīt eseju vai gudri un izsmeļoši atbildēt uz jebkuru jautājumu, kas var noderēt pārbaudes darbos. Tomēr pedagoģe norāda, ka katra skolēna valodas stils ir tik izteikts, ka rīka sacerētās atbildes ir vienkārši identificēt, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Pirms pieciem gadiem Mārupes novadā tika atklāts jauns, mūsdienīgs senioru aprūpes centrs "Lapsas", kurā uzturēšanās gan izmaksāja ļoti dārgi. Tagad pakalpojums pašvaldības līdzfinansējuma dēļ kļuvis pieejamāks, tomēr aprūpes centrā mītošo senioru tuviniekiem, neskatoties uz dārgo uzturēšanos, nācies pašiem nodrošināt higiēnas preces, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija". Aprūpes centra vadība norāda – vainojams piegādātājs, kurš nav pildījis līgumsaistības.
Cerot uz valsts apmaksātajām vizītēm pie ārsta vai operācijām, cilvēki Latvijā nereti spiesti gaidīt rindā ne tikai mēnešiem, bet pat gadiem. Pie Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma "4. studija" vērsās Vilmārs, kuram no darba nespējas lapas sākuma līdz ārstēšanās brīdim bija pagājuši gandrīz četri mēneši. Lai pēc sešiem mēnešiem nepārtrauktas darba nespējas to vēl pagarinātu, ir jāiziet Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija, bet tajā pašā laikā likumdošana darba devējam vairs neliek šķēršļus, lai šo cilvēku no darba atbrīvotu.
Kopš pērnā gada jau vairākus mēnešus savu atklāšanu gaida bērnu spēļu laukumi vairākos Rīgas mikrorajonos, tostarp arī Lubānas ielā 129. Kamēr bērnu vecāki pauž neizpratni par to, kāpēc šķietami pabeigtas atpūtas vietas bērniem aizvien ir nepieejamas, uzņēmumā SIA "Rīgas nami" atklāja, ka iemesls esot birokrātisks, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Šķērsojot Akmens tiltu un nonākot Pārdaugavā, turpat netālu ir rakstnieka Aleksandra Grīna vārdā nosauktais bulvāris, kas atrodas pie Uzvaras parka, taču iedzīvotāji norāda, ka daļa ielas ir asfaltēta un sakārtota, bet daļa – jau gadiem šķiet pamesta novārtā un putekļiem klāta. Kā noskaidroja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija", Rīgas domes plānos neietilpst ielas izbūvēšana. Turklāt pašvaldībā uzsvēra – iela nemaz nav paredzēta automašīnām, cilvēki to iebraukājuši paši.
Lai nodrošinātu centralizēto siltumapgādi, Rīgā ir izbūvēts 830 kilometru garš siltumtrašu tīkls, no kura 770 kilometri pieder AS "Rīgas siltums", taču atlikušie 60 kilometri ir dažādu privātīpašnieku pārziņā un atbildībā, jo uzņēmums tos nav pārņēmis. Ja ar kādu no šīm siltumtrasēm kaut kas notiek, tad atbildīgs par to savešanu kārtībā kļūst īpašnieks. Kāds rīdzinieks uzskata, ka viņam siltumtrase īpašumā "uzspiesta ar varu", savukārt uzņēmums "Rīgas siltums" pauda, ka tas nākotnē vēlas pārņemt savā pārziņā visus siltumtīklus, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Kādai kompānijai ar pieciem auto vizināšanās Jēkabpils novadā beidzās ar tuvējā ciema vietējo iedzīvotāju uzbrukumu, iesitot braucējiem un bojājot automašīnu. Iemels – viena kompānija uzvedās tā, kā nepatika otrai, un, visticamāk, likumu pārkāpušas abas puses, vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "4. studija". Cietušie bažījas, ka vainīgie tiks cauri sveikā, jo šobrīd Zemgales reģiona policijas pārvalde ir lēmusi vienam no uzbrucējiem atcelt lēmumu par sodu.
Kāds makšķernieks Daugavā, Bieķensalā, pamanījis aizdomīgus veidojumus, kas raisījuši bažas par iespējamu ūdens piesārņojumu. Makšķernieks pauda aizdomas, ka iespējamais piesārņojums varētu kaitēt ūdenī dzīvojošajām zivīm, tomēr Valsts vides dienestā (VVD) norādīja, ka patlaban šādi skati Daugavā ir normāli un nav saistīti ar piesārņojumu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Dobeles novada Gardenē vietējie iedzīvotāji ir sašutuši par to, kā tiek veikti nama jumta remontdarbi. Mājas apsaimniekotājs un būvnieks parakstījuši aktu par jumta seguma nomaiņas darbu pabeigšanu, lai gan jumts bijis vienos caurumos. Būvniekam samaksāti 14 000 eiro, un dokumentos ierakstīts, ka viss ir kārtībā, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija". Ēkas apsaimniekotājs skaidroja, ka darbu pieņemšanas-nodošanas aktā gan trūkstot vēl viena paraksta.
Pirms trīs gadiem Jēkabpils novada Kūku pagastā notika ugunsgrēks, kurā bojā gāja divi cilvēki. Tā kā liesmu nopostītais nams un zeme pieder pašvaldībai, blakus mājā dzīvojošā ģimene pauž neizpratni, kāpēc joprojām nav novāktas sadegušās mājas krāsmatas, kas visu šo gadu laikā aizvien atgādina par kaimiņu nelaimi, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Dēls uzzina, ka sešus gadus pirms nāves tēvs dzīvokli novēlējis pilnīgi svešam cilvēkam. Testamentu tēvs nav rakstījis pats, taču tiesa to atzīst par likumīgu, un, kaut arī patiesība šķiet acīmredzama, pierādīt to, ka testaments ir viltots, nav iespējams. Šādā neapskaužamā situācijā nonācis Māris Spandegs, kurš savu stāstu uzticējis Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "4. studija".
Pārlūkojot dažādus televīzijas raidījumus, vīrietis, kurš iekštelpās uzturas ar cepuri galvā, ilgi nav jāmeklē – tādi atrodami vairākos kultūras raidījumos, koncertierakstos un arī sēžot pie galda. Arī cepures dažādas – no žokejstila, mazām, elegantām līdz pat varenām hūtēm. Kā Latvijas Televīzijas raidījumam "4. studija" skaidroja lietišķās etiķetes konsultante Aija Strautmane, izsenis cepures noņemšana, ieejot telpās, vairāk bijusi saistīta ar reliģiskiem noteikumiem, tomēr mūsdienās viss tik viennozīmīgi vairs neesot.
Strauji tuvojas Dziesmu un deju svētki, kas šogad ir īpaši, jo svinēsim Dziesmu svētku 150. gadu jubileju. Kā dziedātāji, dejotāji, mūziķi gatavojas jūlija pirmajai nedēļai? Cik emocionāli piesātināts ir šis laiks? Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija" viesojās pie pastalu meistara Alberta Brokāna, kurš aprēķinājis, ka viņa darinātajās pastalās dejo vismaz trešdaļa visu Deju svētku dalībnieku.
Daudzi latvieši šobrīd kā savu mītnes zemi vai darba vietu ir izvēlējušies kādu citu valsti ārpus Latvijas. Bieži vien tas ir darbs ražošanas sfērā, kur jāstrādā fiziski, un var gadīties, ka šāds darbs var sagraut veselību un beigties visai bēdīgi – ar invaliditāti. Kāds Latvijas pilsonis Igaunijā pauda neizpratni, kāpēc invaliditātes pensija no Latvijas ir jāgaida mēnešiem ilgi, savukārt Valsts sociālā apdrošināšanas aģentūra (VSAA) norādīja, ka svarīgi pieteikumā iesniegt visu nepieciešamo dokumentāciju, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Iedzīvotāji pamanījuši, ka Ģertrūdes ielā Rīgā uzstādīta virkne betona kluču. Cilvēki pieļauj, ka tie uzstādīti plaši apspriesto ielu stabiņu vietā. Rīgas dome informējusi, ka ir apmierināta ar stabiņu ieviešanas procesu, tomēr nolēmusi šogad ar to uzstādīšanu piebremzēt – stabiņi no jauna parādīsies vien atsevišķās vietās, bet jau esošos turpinās mazgāt un atjaunot, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija". Savukārt betona veidojumu uzdevums ir panākt, lai autovadītāji nebrauc pa ietvēm.
Autobraucēji ievērojuši, ka Rīgā, Tallinas ielas posmā no Brīvības ielas līdz Augusta Deglava ielai veiktas būtiskas satiksmes izmaiņas, tostarp atļautais braukšanas ātrums samazināts uz 30 kilometriem stundā. Vēl šoferi pamanījuši, ka nozuduši arī tur uzstādītie ielu stabiņi. Rīgas domes (RD) Satiksmes departamentā Latvijas Televīzijas raidījumam "4. studija" pastāstīja, ka stabiņi demontēti, jo to uzstādīšanas brīdī nebija zināmas gaidāmās satiksmes organizācijas izmaiņas.
Rīgā gandrīz katrā rajonā tiek celtas jaunas mājas, tostarp arī tādās vietās, kur iepriekš ir bijusi zaļā zona, pastaigu un atpūtas vietas. Diezgan vērienīga būvniecība notiek arī Mežaparkā, kur vietējie iedzīvotāji, vēloties nosargāt savu zaļo zonu, pat ierosinājuši tiesvedību, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".