Latvijas neatkarības atjaunošanas sekas īpašumu jautājumos ir jūtamas joprojām. 90. gados ļaudis privatizēja īpašumus, saņēma atpakaļ padomju varas konfiscēto dzimtas mantojumu, bet nereti izrādījās, ka uz šīs zemes jau sabūvētas dzīvojamās mājas, vai, kamēr viens īpašnieks steidza nopirkt zemi, otrs tikmēr jau bija iegādājies mājas virs tās. Tagad, pēc teju 30 gadiem, šis jautājums joprojām ir kā karsts kartupelis. Cik daudz drīkst atļauties saimnieks, kurš dzīvo mājā uz cita cilvēka zemes? Kā risināt strīdu par zemes izmantošanu?
Autora ziņas
Saldus novada Novadnieku pagastā kāda nama dzīvoklī pagājušajā gadā eksplodēja gāzes balons. Daļa ēkas sagruva, un cilvēki zaudēja savus īpašumus. Toreiz vietvara solījusi iedzīvotājiem palīdzēt, bet tagad draud ar soda naudu, ja sprādzienā cietusī ēkas daļa netiks sakārtota, vēstīja LTV raidījums "4. studija".
Līgatnes iedzīvotājus nepatīkami pārsteiguši nesen saņemtie rēķini par karstā ūdens uzsildīšanu, kas daļai iedzīvotāju likuši uzstādīt elektriskos ūdens sildītājus. Kā skaidroja pašvaldība, gāzes cenu kāpuma dēļ nācies nomainīt apkures iekārtas, bet jau drīz dārgie ūdens tarifi samazināšoties, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Latvijā 1. un 2. grupas invalīdi sabiedrisko transportu drīkst izmantot bez maksas, bet katrā braucienā vai nu pie transporta līdzekļa vadītāja, vai biļešu automātos, kādi ir pieejami Rīgas zemās grīdas tramvajos, ir jāpaņem bezmaksas biļete, lai braucienu reģistrētu. Šķiet – ļoti viegls un saprotams uzdevums. Izrādās – ne vienmēr.
Kamēr rīdzinieki pauž neapmierinātību par graustu Rīgā, Mēness ielā, kas, viņuprāt, apdraud apkārtējo drošību, konkrētā grausta līdzīpašnieks norāda, ka namu neizdodas nojaukt Rīgas domes birokrātijas dēļ, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija". Ēkas nojaukšanas saskaņošana aizņēmusi kopumā 9 mēnešus.
Rudens ražas novākšanas periods ir ikgadējs uzplaukuma laiks maziem divspārņiem – drozofilām jeb augļu mušiņām, kas tautā vietām tiek dēvētas par skābuma mušiņām un kurām ir kas kopīgs arī ar cilvēkiem – mēs viņām krietni līdzināmies ģenētiski, LTV raidījumā "4. studija" stāstīja dabas pētnieks Ilmārs Tīrmanis.
Ģimene Jelgavas pusē nokļuvusi konfliktā ar Jelgavas valstspilsētas pašvaldību par atļauju veikt virsapbedījumu ģimenes kapos. Par apbedījumiem atbildīgā pašvaldības iestāde aizliegusi to veikt, pamatojoties uz neatbilstību noteikumiem, savukārt ģimene Latvijas Televīzijas raidījumam "4. studija" pauda sašutumu, ka uzņēmums diktē savus plānus, kā piederīgo apbedīt.
Latvijas tirgū privātpersonām izvēlei pieejami 17 elektroenerģijas piegādātāji, bet juridiskām personām vēl vairāk – 22. Lai gan izvēles iespējas ir šķietami plašas, "Latvijas dzelzceļa" pakalpojuma saņēmējiem tik viegli pāriet pie izdevīgāka elektrības tirgotāja nemaz nav, noskaidroja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija". Kā skaidroja uzņēmumā, pie tā vainojama aizkavētā jaunās datu ievades sistēmas ieviešana.
Gandrīz pusei jeb aptuveni 40% nedzirdīgo Latvijā nav ne viedokļa, ne zināšanu par savām pilsoniskajām tiesībām un pienākumiem, kā arī par institūcijām, kur vērsties, lai aizstāvētu savas tiesības, noskaidroja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija". Viņi jūtas kā "otrā plāna cilvēki", kuri netiek uzklausīti.
Par Pokaiņu mežu, kurā valsts uzņēmums "Latvijas valsts mežos" sācis mežizstrādi, eksperti pauda bažas jau pērn. Šogad, kad mežu skāris egļu astoņzobu mizgrauzis, koku ciršana turpinās un nerimst arī vietējo iedzīvotāju bažas.
Mārupē izcēlās strīds starp pašvaldību un zemes īpašniekiem, kuri pārliecināti, ka novada plāni izbūvēt ietvi uz viņu zemes būtībā samazina viņiem piederošo zemesgabalu. Pašvaldība problēmu nesaskata, skaidrojot, ka ietvi būvē ielu sarkanajās līnijās un īpašniekiem jāsamierinās, ka uz viņu zemes ir apgrūtinājums, un nekādas kompensācijas par to viņiem nepienākas, vēstīja LTV raidījums "4. studija".
Pagājušā gada martā, drīz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, Rīgā, Čiekurkalna 1. līnijā, tapa iespaidīgs ārsienas gleznojums, kur atveidotas divas sievietes Latvijas un Ukrainas karoga krāsu drēbēs — abas sirsnīgi apkampušās. Vasaras beigās kļuva zināms, ka ēku, uz kuras tapis gleznojums, pilnībā pārbūvēs, un tagad aktīvisti kopā ar Rīgas domi meklē jaunu mājvietu šim murālim.
Latvijas meži vilināt vilina ievērojamu daļu ļaužu doties sēnēs. Pašpatēriņam vai pārdošanai derīgo ēdamo sēņu meklētāju pulks mūsu valstī nudien ir gana liels. Nu jau pilnā sparā rit sēņotāju pastiprinātas aktivitātes laiks. Tas nozīmē, ka rit arī stresa periods daļai savvaļas dzīvnieku. Kā nekā: mežos rūc auto motori, lūst zari zem cilvēku soļiem, skan sēņotāju grupējumu sasaukšanās.
Mēness ielas iedzīvotāji Rīgā ir nobažījušies par avārijas stāvoklī esošu namu, kas, pēc cilvēku domām, kuru katru brīdi var sagrūt. Iedzīvotāji nosūtījuši būvvaldei iesniegumu par šķietami bīstamo namu, bet iesnieguma izskatīšanas termiņš ir viens mēnesis. Kā Latvijas Televīzijas raidījumam "4. studija" norādīja vietējie, situācija esot pārāk kritiska, lai tik ilgi gaidītu. Tikmēr būvvaldē norāda – ēkas īpašniekam uzdots nama bīstamās daļas demontēt.
Valsts sociālās aprūpes centra "Rīga" filiāle "Jugla" ir viena no retajām, kur savas dienas vada cilvēki ar redzes problēmām. Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "4. studija" saņēma informāciju, ka šajā aprūpes iestādē ir cietusi 95 gadus veca kundze. Darbinieki nav informējuši tuviniekus, ka ar seniori notikusi nelaime, tāpēc radiniekiem ir aizdomas ka, iespējams, viņa ir fiziski ietekmēta.
7. augusta vētra Gulbenes novada Galgauskas pagastā tikai piecu minūšu laikā nodarīja lielus postījumus – nolauza simtgadīgus kokus, pa gaisu lidoja jumti, bišu stropi un siena ruļļi. Pēc palīdzības pašvaldībā vērsušies gan tikai divi iedzīvotāji. Tie, kas vētras sekas novērš pašu spēkiem, atzina – amatnieku pakalpojumi ir ļoti dārgi, bet visvairāk sāp seno koku zaudējums.
Iecavā, pateicoties vietējo iedzīvotāju uzstājībai un trauksmes celšanai par nenosakāmas izcelsmes dūņām upē, krāsas maiņu un smaku, tika atklāta problēma ar notekūdeņiem vietējā uzņēmuma. Lai arī ekoloģiskā krīze Iecavas upē ir novērsta, iecavnieki uztraucas, vai upei tiks kompensēts radītais zaudējums.
Tikt pie valsts apmaksātiem izmeklējumiem bieži vien nav vienkārši. Ir medicīnas iestādes, uz kurām datumā, kad "veras vaļā" valsts apmaksātu pakalpojumu jaunais piedāvājums, ir jāapbruņojas ar pacietību un jāzvana, kamēr izdodas pierakstīties. Ir vēl otrs variants – gaidītāju rinda, tomēr, piemēram, Rīgas 1. slimnīca potenciālajam pacientam par iespējamo vizīti telefona zvana veidā ziņo tikai trīs reizes, ieskaitot arī zvanus, uz kuriem klients dažādu iemeslu dēļ neatbild.
Samilzuša parāda dēļ no dzīvokļa Rīgā izlikta un uz dzīvi mežā pārcēlusies kāda sieviete. Bezpajumtniece neesot alkohola cienītāja, iespējams, – cilvēks ar mentālās veselības problēmām. Ja cilvēks nonācis finansiālās grūtībās vai radušies citi sarežģījumi rēķinu apmaksā, apsaimniekotājs SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" aicina vērsties Sociālajā dienestā, tomēr rīcības plānu dzīvei pēc izlikšanas no mājokļa bez pajumtes palikušajam uzreiz neviens neizskaidro, ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Pirms diviem gadiem, 2021. gada oktobrī, tika izziņots, ka Ķemeros, Emīla Dārziņa ielā 28, sākta daudzfunkcionāla, interaktīva dabas tūrisma centra būvniecība. Darbus bija plānots pabeigt jau 2022. gada beigās, bet nu tie apstājušies. Kā Latvijas Televīzijas raidījumam "4. studija" norādīja Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībā, būvdarbi apturēti, jo projekta tāme atsevišķās pozīcijās sadārdzinājusies pat par 60%.
Latvijā nāvessods oficiāli tika atcelts 2011. gadā, bet praktiski pēdējais nāvessods diviem slepkavām tika izpildīts jau 15 gadus pirms tam – 1996. gada 26. janvārī. Lai arī Latvijā nāvessods vairs netiek piespriests, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "4. studija" saņēma vēstuli no personas, vārdā Atis, kurš savu sodu izcieš Rīgā, Centrālcietumā, un, pateicoties kādai Tieslietu ministrijas atbildei, viņš ir pārliecināts, ka ir vienīgais cilvēks Latvijā, kurš patlaban gaida savu nāves spriedumu.
Bikstu ielas iedzīvotāji Rīgā nokaitināti par nesakārtoto ceļu uz dzelzceļa staciju "Turība". Pasažieriem, kuri ikdienā izmanto vilcienu, jāsaskaras ar pamatīgu neērtību – milzu peļķi, turklāt situācija nav atrisināta vairāk nekā 3 gadu garumā, noskaidroja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija". Rīgas domes Satiksmes departamentā tikmēr norādīja, ka tuvāko 5 gadu laikā remonts šajā ielā nav plānots.
Mūsdienās liels atvieglojums automašīnu vadītājiem ir navigācijas sistēmas, ko vienkārši lejupielādēt viedtālrunī. Tās skaidri norāda pareizo ceļu uz nepieciešamo adresi, tomēr ir gadījumi, kad adreses navigācijas sistēmā gluži vienkārši nav. Populārās navigācijas sistēmas "Waze" uzturētājs Latvijā atzina, ka iedzīvotājiem pašiem pievienot savu adresi kartei ir sarežģīti, noskaidroja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Krāpnieki nemitīgi attīsta savas prasmes, bet to radītās shēmas kļūst arvien atjautīgākas. Šādu krāpšanas shēmu autoru netrūkst arī Latvijā. Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "4. studija" vērsās sieviete, kura krāpniekiem pārskaitījusi tūkstošiem eiro. Cietušo šajā lietā ir vismaz divi desmiti, un viņi uzskata, ka lietas izmeklēšana notiek pārāk gausi. Lai arī krāpnieki noskaidroti, viņiem nav piemērots pat drošības līdzeklis.
SIA "Rīgas satiksme" nodrošinātais 1. trolejbusa maršruts Ģertrūdes ielu remontdarbu dēļ slēgts pirms diviem gadiem – 2021. gada 16. augustā. Nu tas teju vai dzen izmisumā vietējos, jo kājām iznākot mērot 2 līdz 3 kilometrus, kas, īpaši cilvēkiem gados un arī mazākajiem skolēniem, nav nedz vienkārši, nedz arī droši, ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija". Tikmēr Rīgas domes (RD) Satiksmes departamentā sola 1. trolejbusa maršrutu šoruden atjaunot.
Skolas gadam sākoties, vecāki saskaras ar mācību iestāžu un dažādu fondu organizētu papildu maksu pieprasīšanu dāvanām pedagogiem, mācību procesam, skolas labiekārtošanai, ūdenim un citiem maksājumiem. Latvijas Televīzijas raidījumā "Padoms bez maksas" speciālisti skaidro, kādos gadījumos mācību materiāli vai apģērbs jāpērk vecākiem, kādos skolai, kuri maksājumi ir brīvprātīgi.
Drīzumā sāksies visas Latvijas dziedātāju un dejotāju kopienas gaidītākie svētki. Taču ir Dziesmu un Deju svētku dalībnieki, kuri ne dzied, ne dejo, ne diriģē, bet uzrunā skatītājus, glābj neveiklas situācijas un elpo vienā ritmā ar visiem koncerta dalībnieku tūkstošiem. Milzu atbildība, liels gods, it kā galvenā, bet reizē – ne galvenā loma, un neaprakstāms emocionāls pārdzīvojums. Tā par savu darbu saka skatuves mākslinieki, kuriem uzticēta Dziesmu svētku noslēguma koncerta vadīšana.