Ekonomika
Atlīdzībās par zaudējumiem, ko Latvijā nodarīja jūlija beigu vētra, apdrošinātāji ir izmaksājuši 17 miljonus eiro, kas ir lielākais apdrošināšanas atlīdzību apjoms Latvijā par vienas dabas katastrofas nodarītajiem postījumiem, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.
Valdības plānotās izmaiņas nodokļos nākamā gada budžeta kontekstā nav pārdomātas, pareizāk būtu bijis spert soli pievienotās vērtības nodokļa (PVN) palielināšanā, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" viedokli pauda Valsts konkurētspējas komisijas priekšsēdētājs, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors un Vidzemes Augstskolas padomes priekšsēdētājs Arnis Sauka.
Lai gan bezdarba līmenis visā valstī gadu no gada nedaudz samazinās, Latgalē tas vēl aizvien ir divreiz augstāks nekā pārējā Latvijā. Jaunu uzņēmumu un investīciju piesaistē Latgalē strādā pat divas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ), bet vai paši uzņēmēji augsto bezdarbu redz kā iespēju paplašināties, rēķinoties, ka Latgalē būs vieglāk atrast darbiniekus? Bezdarba samazināšana kā viens no svarīgākajiem punktiem minēts dažādos Latgales attīstības plānos, tostarp Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskās izaugsmes un drošības plānā, kas drīzumā tiks nodots sabiedrības vērtējumam.
1259 eiro uz vienu ģimenes locekli – šādi ienākumi, pēc iedzīvotāju domām, mēnesī būtu nepieciešami, lai savu mājsaimniecību varētu pieskaitīt vidusslānim. Par tādiem sevi atzīst 40% Latvijas iedzīvotāju, tikmēr 1,3% iedzīvotāju sevi uzskata par turīgiem, bet trūcīgo mājsaimniecību skaits palielinājies līdz 13%. Lielāks optimisms nekā Latvijā valda Lietuvā un Igaunijā, kur attiecīgi 58% un 55% iedzīvotāju sevi pieskaita vidusslānim. Kāpēc ir svarīgs vidusslānis, un ko tas liecina par norisēm ekonomikā?
Pirms gada valdības iecere likt visiem obligāti deklarēt savus ienākumus un pat saņemtās dāvanas raisīja pamatīgu neizpratni, un pēc sabiedrības reakcijas premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") nolēma šo ieceri "piebremzēt". Taču tā nav galīgi pazudusi no dienas kārtības – līdz nākamā gada beigām Valsts ieņēmumu dienests (VID) izvērtēs, vai nepieciešamas izmaiņas pašreizējā kārtībā.
Valdība piekritusi nākamgad mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) proporciju, pašvaldībām to palielinot par 3% jeb līdz 78%. Tāpat piedāvāts palielināt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) dotāciju par 14 miljoniem eiro, informēja Finanšu ministrijā. Reģionu mēri gan ne līdz galam apmierināti, jo prasīts tika vairāk, vēsta Latvijas Televīzija.
Saeima ceturtdien, 3. oktobrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas saskaņā ar Eiropas direktīvu paredz atcelt patērētāju kreditēšanas reklāmas aizliegumu. Atsevišķu deputātu ieskatā, ar likuma grozījumiem tiks veicinātas ātro kredītu reklāmas un sekmēta neapdomīga aizņemšanās.
Reaģējot uz ziņām par plānoto akcīzes nodokļa celšanu degvielai, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule mikroblogošanas vietnē "X" paudusi bažas par degvielas nodrošinājumu operatīvajiem dienestiem. Pēc Cipules teiktā, NMPD no budžetā paredzētā finansējuma jau pēdējos trīs gadus nespēj segt degvielas izmaksas.
Ar 1. oktobri daudzās pašvaldībās stājās spēkā jaunie Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātie siltuma tarifi. Ar zemāko siltuma tarifu Latvijas lielāko pilsētu vidū jauno apkures sezonu sāk Daugavpils. Te maksa par siltumu, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, būs par 26 procentiem zemāka, proti, 63 eiro par megavatstundu.
Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas "Civinity" uzņēmumi vērsušies tiesā pret uzņēmumu AS "AJ Power Gas", kas trīs nedēļas pirms apkures sezonas sākuma paziņojis par vienpusēju līguma laušanu. Apsaimniekotājs jau noslēdzis līgumu ar jaunu dabasgāzes piegādātāju, tāpēc apkure uzņēmuma apsaimniekotajiem namiem tiks nodrošināta. Tikmēr "AJ Power" norādījis, ka izvērtēs iespēju vērsties tiesā par neslavas celšanu.
Rīgā un daudzās citās vietās pamazām sāk pieslēgt apkuri ēkām un lielākā daļa siltumapgādes uzņēmumu ir paziņojuši, ka apkures sezonai ir gatavi. Regulatora apkopotie dati par apkures tarifiem oktobrī liecina, ka šoziem par siltumu maksāsim mazāk nekā pērn un aizpērn. Tomēr daļa iedzīvotāju joprojām ir parādā par iepriekšējās sezonas apkuri.
Nākamajā gadā atalgojums iekšlietu dienestos strādājošiem varētu pieaugt vidēji par 10%, tā šodien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" informēja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība"). Tādā veidā notiks arī atalgojuma izlīdzināšana ar aizsardzības spēkiem, lai mazinātu algu nevienlīdzību dienestos.
Lai stiprinātu Latvijas energoapgādes drošību un veicinātu efektīvāku pāreju uz tīru enerģiju, Saeima ceturtdien, 3. oktobrī, pieņēma par steidzamu atzīto likumprojektu, ar kuru apstiprina Latvijas dalību Starptautiskajā Enerģētikas aģentūrā, informēja parlamenta Preses dienestā.
Latvijas būtiskākie ieguvumi no dalības aģentūrā būs lielāka nacionālā drošība, tostarp energoresursu nodrošinājums krīzes gadījumā, iespēja piedalīties lēmumu pieņemšanā un enerģētikas politikas interešu aizstāvēšanā ne tikai kopā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet arī valstīm ar globālu ietekmi uz enerģētikas politiku pasaulē, par likumprojekta virzību atbildīgās Ārlietu komisijas sēdē akcentēja Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvji.
Latvijas būtiskākie ieguvumi no dalības aģentūrā būs lielāka nacionālā drošība, tostarp energoresursu nodrošinājums krīzes gadījumā, iespēja piedalīties lēmumu pieņemšanā un enerģētikas politikas interešu aizstāvēšanā ne tikai kopā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet arī valstīm ar globālu ietekmi uz enerģētikas politiku pasaulē, par likumprojekta virzību atbildīgās Ārlietu komisijas sēdē akcentēja Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvji.
Lai samazinātu atkritumu poligonos noglabāto atkritumu apjomu, Salaspils novadā izveidota vērienīga atkritumu šķirošanas rūpnīca. Tiesa, līdz Eiropā noteiktajiem mērķiem valstij kopumā vēl gana tāls ceļš ejams. Pagaidām lielākajā atkritumu poligonā Getliņos salīdzinoši lēni sarūk nešķiroto atkritumu apjoms. Nozares pārstāvji un vides eksperti mudina iedzīvotājus aktīvāk šķirot, kā arī noteikt stingrākas ražotāju atbildības sistēmas.
Cīnoties ar inflāciju, kas, piemēram, Latvijā savā augstākajā punktā 2022. gada izskaņā pārsniedza pat 20%, Eiropas Centrālā banka (ECB) vairākas reizes cēlusi savas procentu likmes. Inflācija tagad jūtami sabremzējusies, attiecīgi arī Centrālā banka reaģējusi, likmes samazinot. Kādi būs Eiropas Centrālās bankas turpmākie soļi un vai cīņā ar inflāciju nav samazināta Eirozonas ekonomiskā aktivitāte, intervijā Latvijas Televīzijai stāsta ECB viceprezidents Luiss de Gindoss.