Ekonomika
Nākamā gada valsts budžeta aprises un plānotās izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa politikā, ļoti satrauc Latvijas pašvaldības. Jo to ienākumi mazināsies. Jau tagad virknē pašvaldību situācija budžetos esot ārkārtīgi saspringta un tās faktiski ir finanšu krīzē. Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji uz to vērš uzmanību ikgadējās sarunās ar Finanšu ministriju par valsts budžetu. Trešdien notika pēdējā formālā sarunu kārta, kam vēl sekos tikšanās ar premjeri un pašvaldību savienības domes sēde.
Trešā daļa Latvijas iedzīvotāju nav apmierināti, ka banku filiāles klātienes sarunām ir pārāk tālu no viņu dzīvesvietām. Savukārt katrs astotais uzņēmējs domā, ka banku pakalpojumu digitalizācija mazina kredītiestāžu darbinieku izpratni par komersanta vajadzībām un klātienes sarunās darījumi izdotos veiksmīgāk. Šis ir viens no iemesliem, kādēļ likumdevējs liks kredītiestādēm kļūt pieejamākām iedzīvotājiem un uzņēmējiem reģionos.
Satiksmes ministrija "Rail Baltica" projekta turpināšanu piedāvā organizēt kārtās un piedāvā risinājumu arī Rīgas dzelzceļa stacijas un lidostas iekļaušanai maršrutā. Plāns paredz Rīgas lidostu ar pilsētas centru vismaz uz laiku savienot ar jau esošo platāko jeb Krievijas standarta sliežu ceļu. Valdība aktualizēto informatīvo ziņojumu varētu skatīt jau tuvāko nedēļu laikā, bet finanšu ministrs atzīst, ka "projekts lēnām iegūst jēdzīgus apveidus".
Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem plāno izmaiņas likumā, kas paredz samazināt administratīvo slogu, vienkāršot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu un padarīt to draudzīgāku nodokļu maksātājiem, kuri saimniecisko darbību veic neregulāri. Turpmāk neaktīvus MUN maksātājus izslēgs no nodokļu maksātāju reģistra automātiski, bet viņiem nebūs liegts atkārtoti reģistrēties kā MUN maksātājiem.
Plānots, ka no 2025. gada budžeta iestādēm savstarpēji un Latvijas uzņēmumiem, kuri sadarbojas ar budžeta iestādēm, izsniedzot rēķinu par precēm un pakalpojumiem, tas būs jānoformē kā strukturēts elektroniskais rēķins. Savukārt no 2026. gada šī prasība būs attiecināma uz visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, informēja Finanšu ministrija.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) izmaksājis hipotekāro kredītu procentu atbalsta otro maksājumu, un drīzumā sekos trešais. Šajā gadā ieviestā atbalsta izmaksa ir vairāk nekā pusē, un līdz šim tas izmaksāts 41,03 miljonu eiro apmērā kopumā vairāk nekā 110 000 hipotekāro kredītņēmēju Latvijā. Atbalsta saņēmēju skaits otrajā ceturksnī bijis mazāks nekā pirmajā ceturksnī, ko bankas skaidro ar to, ka atsevišķiem kredītņēmējiem beigušās kredīta saistības.
Ar simbolisku bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" caurlaides ēkas nojaukšanu sākusies Liepājas pēdējo gadu nozīmīgākā industriālās attīstības projekta – Liepājas Industriālā parka izbūve.
Konkurences padome (KP) ļāvusi atkritumu apsaimniekotājam SIA "Clean R" gūt izšķirošu ietekmi pār atkritumu apsaimniekotāju SIA "Lautus", kas savus pakalpojumus piedāvā Rīgā un Pierīgā. Kā norādīts apvienošanās ziņojumā, apvienošanās rezultātā "Lautus" klienti iegūs plašāku un izdevīgāku pakalpojumu klāstu.
Nākamgad 100 gadus svinēs Rīgas Centrāltirgus. Tas ir lielākais tirgus Eiropā, aizņemot 6,7 hektārus lielu platību. Rīgas Centrāltirgus ir valsts nozīmes kultūras piemineklis un daļa no Rīgas vēsturiskā centra, kas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Tirgus ir populārs tūrisma objekts, tomēr nevar nepamanīt, ka tirgū samazinājies tirgotāju skaits, tādēļ iecerētas izmaiņas. Bet kādi ir tirgus nākotnes attīstības plāni?