Ekonomika
Viesmīlības nozare ceturtdien, 31. oktobrī, pie Saeimas nama piketā pieprasīja samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 12% apmērā sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem. Pikets vienlaicīgi noritēja visās trīs Baltijas valstīs ar mērķi pievērst uzmanību nozares problēmām, stiprināt nozares ilgtspēju un konkurētspēju, informēja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija.
Polijas Iekšlietu un administrācijas ministrs nacionālo sankciju sarakstā iekļāvis Latvijā izveidotās kompānijas "4finance" meitasuzņēmumu, jo uzskata, ka iespējamās īpašnieku saites ar Krievijas kapitālu rada risku kredītņēmēju datu nonākšanai naidīgās rokās. Trešdaļa kapitāla daļu uzņēmumā pieder ekspremjera Andra Šķēles znotam, advokātam Edgaram Dupatam, kurš Polijas lēmumu uzskata par nepamatotu. Latvijas uzraugi publiski nav iebilduši par "4finance" īpašnieku saitēm ar Krievijas kapitālu, taču izlūkdienestiem uzdots sagādāt papildu informāciju.
Saeima apstiprināja Valsts ieņēmuma dienesta (VID) reorganizāciju, lai īstenotu principu "Nodokļu administrācija – partneris", nodalot no VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas, bet Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkcijas nododot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).
No 2025. gada budžeta iestādēm savstarpēji un Latvijas uzņēmumiem, kuri sadarbojas ar budžeta iestādēm, izsniedzot rēķinu par precēm un pakalpojumiem, tas būs jānoformē kā strukturēts elektroniskais rēķins. Savukārt no 2026. gada šī prasība būs attiecināma uz visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem.
Pēc garām un plašām debatēm gandrīz 10 stundu garumā Saeima trešdien, 30. oktobrī, ārkārtas sēdē atzina par steidzamu un konceptuāli atbalstīja nākamā gada budžeta paketi, kas paredz izmaiņas nodokļos, banku solidaritātes nodokļa ieviešanu, daļas sociālo iemaksu pārnešanu no pensiju 2. līmeņa uz pirmo līmeni un citas izmaiņas. Sēdes sākumā opozīcijai izdevās iemidzināt koalīcijas modrību, un, izmantojot vairāku deputātu prombūtni, noraut kvorumu, bet debatēs koalīcijas pārstāvji aizstāvēja šo budžetu ar uzsvaru uz drošību, kamēr opozīcija kritizēja nerūpēšanos par demogrāfiju un uzņēmējdarbības vidi.
Rīgas pašvaldība ar valsts finanšu institūcijas "Altum" atbalstu izvērtēs vairāk nekā 300 pašvaldības iestāžu energoefektivitāti. Vērienīgā projekta mērķis ir atjaunot ēkas un veikt citus pasākumus, lai samazinātu ar to uzturēšanu saistītās izmaksas. Ēku audita rezultāti plānoti nākamā gada vasarā, kad pašvaldība arī plāno investēt šo iestāžu energoefektivitātes uzlabošanā.
Dzimumu līdztiesības nodrošināšanai atsevišķos lielajos uzņēmumos kāda dzimuma pārstāvji nedrīkstēs veidot vairāk par divām trešdaļām vadības sastāva, liecina Labklājības ministrijas (LM) sabiedriskajai apspriešanai nodotais Kapitālsabiedrību pārvaldes institūcijās nodrošināmā dzimumu līdzsvara likuma projekts.
Nodokļu parāda īpatsvars pēdējos gados samazinās, un šogad bija 6% pret kopbudžeta ieņēmumiem. Izskatāmies labāk nekā citās ES valstīs, vēsta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadība, kas centās kliedēt sabiedrībā valdošos mītus, ka dienests neķeras pie lielajiem nodokļu parādniekiem, bet lielākoties ķer mazos nodokļu nemaksātājus. Vai nodokļu maksāšanas disciplīna uzlabojas, un cik lieli ir uzņēmēju nodokļu parādi?
Mazumtirdzniecības apgrozījums 2024. gada septembrī, salīdzinot ar 2023. gada septembri, pieauga par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 2,6%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 0,5%, autodegvielas – palielinājās par 4,9%.