“Mēs redzējām, ka tieši pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas būtiski uzreiz pirmajās dienās samazinājās donoru skaits tādēļ, ka arī pašvaldības, kur mēs braucam ar izbraukumiem, slēdza šīs publiskās iestādes - bibliotēkas, skolas, pašvaldību iestādes - un vienkārši atteica mums šos izbraukumus. Pēc tam jau mēs sākām ar viņiem strādāt un runāt, ka mēs savos izbraukumos ievērojam visus tos pašus nosacījumus attiecībā uz pulcēšanos, attiecībā uz attālumu, attiecībā uz drošību,” stāstīja Valsts asinsdonoru centra direktore Egita Pole.
Donoram tiek uzdoti vairāki jautājumi, proti, vai pēdējo 14 dienu laikā nav atgriezies no ārzemēm, kāda ir pašsajūta, tiek mērīta temperatūra, noskaidrots, vai nav bijis kontakta ar kādu, kuram ir konstatēts Covid-19 vīruss, kā arī tiek ievērota virkne citu drošības pasākumu.
“Šajā brīdī kritiski mums trūkst O rēzus negatīvās asins grupas donoru. Tā ir tā grupa, kas visiem der ārkārtas situācijā, gan arī mums pagājušajā nedēļā bija vairāki smagi pacienti tieši ar šo asins grupu, līdz ar to mums tas krājums krietni samazinājās,” stāstīja Pole.
Valsts asinsdonoru centrs turpina nodrošināt izbraukumus pie asinsdonoriem visā Latvijā. Joprojām ierastajās vietās asinis var ziedot, bet dažviet, piemēram, Gaiļezerā, nedaudz ir mainījusies kārtība saistībā ar pārvietošanās ierobežojumiem slimnīcā. Tagad divas reizes nedēļā Gaiļezerā asinsdonori tiek pieņemti pēc pieraksta.
Ļoti svarīgi ir, lai šīs asins rezerves būtu pietiekamas, jo saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatību situācija var ātri mainīties.
“Šobrīd mēs visi tiešām priecājamies, ka šī saslimstības līkne mums ir lēzena, skaidrs, ka viņa pieaugs un palielināsies, bet mums izdodas noturēt to, ko epidemiologi un infektologi arī teica ka mums ir jānotur ar visiem šiem pasākumiem, bet mēs nekad nezinām kā notiks tālāk. Ja saslimstības līkne pēkšņi strauji palielinās un sabiedrībā sāk slimot krietni vairāk - ir skaidrs, ka šī donoru plūsma loģiski samazināsies, jo tad mēs visi jutīsimies slimi un neveseli - nu lielākā daļa. Tā kā tā ir šobrīd ļoti liela problēma arī sabalansēt, lai tas krājums būtu mums tāds pietiekams tam brīdim, ja situācija ar saslimstību sabiedrībā saasināsies. Nu cerēsim, ka tā nebūs un mēs samērā mierīgi varēsim šo krīzi pārdzīvot,” sacīja Pole.
Valsts asinsdonoru centra mājaslapā regulāri tiek atjaunota informācija gan par to, kādas grupas asinis ir īpaši nepieciešamas, gan par to, kur donori var doties.
KONTEKSTS:
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. 25. martā pirmo reizi ir konstatēti pieci inficēšanas gadījumi cilvēkiem, kuri nav bijuši ārzemēs un nav bijuši kontaktā ar Covid-19 slimniekiem, kas nozīmē, ka vīruss cirkulē sabiedrībā.
3. aprīlī Latvijā miris pirmais pacients, kuram diagnosticēta Covid-19 saslimšana. 99 gadus vecās sievietes tiešais nāves iemesls nebija Covid-19 infekcija, bet gan citas hroniskas saslimšanas.
Lai ierobežotu infekcijas izplatīšanos Latvijā, 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim. Cīņai ar vīrusu noteica aizvien stingrākus ierobežojumus, mācībām skolās jānotiek attālināti, atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi, brīvdienās daļēji slēgti tirdzniecības centri. Noteikti arī jauni pulcēšanās ierobežojumi, ārpus mājām vienkopus ļaujot atrasties ne vairāk par diviem cilvēkiem vai ģimeni.
