Pacientu zvani ģimenes ārstu praksē ienāk jau kopš brīža, kad no rīta atveras durvis. Un turpmāk visas dienas garumā telefons arī ģimenes ārstes Sandras Ginteres praksē zvana nemitīgi.
Lai arī pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem kovida un gripas saslimstības intensitāte pamazām sarūk, ģimenes ārstu praksēs to nejūt.
"Es teikšu – vairāk nekā līdz šim esam bijuši noslogoti, jo saprotiet – pandēmija ir ļoti daudz sliktu lietu izdarījusi. Mēs neesam veikuši profilaktisko apskati, nav pievērsta uzmanība hroniskām slimībām, onkoloģijai, un tagad tas viss ir kopā ar vīrusu infekcijām. Nu, tad saprotiet, cik mums daudz darba," skaidroja Gintere.
Satraucošs ir fakts, ka daudzās situācijās nemaz nav iespējams noteikt, vai pacienta sūdzības par augsto temperatūru, galvassāpēm un citiem gripai līdzīgiem simptomiem nav kovids. Kopš aizvadītā gada nogales kovida testi laboratorijās no valsts maka tiek apmaksāti tikai grūtniecēm.
"Mums jau nav testu, nav valsts apmaksātu testu, ar kuriem mēs varētu diagnosticēt konkrēto vīrusu. Un, ja mēs to arī varētu, pat ieskaitot kovidu, tad īstenībā specifiska ārstēšana ir pieejama tikai pret gripu. Šie testi būtu svarīgi, jo katram cilvēkam kovida infekcijas slimības smagums norit citādāk," norādīja Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas priekšsēdētāja Līga Kozlovska.
Aizvadītajā nedēļā kopumā reģistrēti 199,9 gripas gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, no tiem stacionārā nogādāti tikai pieci. Savukārt kovida gadījumu skaits samazinājies par gandrīz 12% salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu.
Tā ir oficiālā statistika, taču patiesību, cik daudzi slimo ar kovidu, šobrīd pateikt nevar.
"Cilvēkos iestrādājušās tādas paniskas bailes, nevar teikt paranoja, ka, Dievs pasargā, kādam pateikt, ka man ir kovids. Līdz ar to, es domāju, ka tīri psiholoģiski cilvēki šos testus netaisa, lai nezinātu, ka viņiem ir kovids, lai viņiem nebūtu ierobežojumu," sacīja ģimenes ārste Gintere.
Ārsti novērojuši, ka pieaudzis arī pneimoniju gadījumu skaits, kas prasa terapijas sākšanu laikus. Tomēr ar esošo kapacitāti visus pacientus nodrošināt ar savlaicīgu vizīti esot praktiski neiespējami.
"Nacionālais veselības dienests mums arī atņem trešo māsu, darbinieku, kas mums bija papildu rokas, kas varēja nodarboties tieši ar šiem dažādiem skrīningiem un mūsu pacientu profilaktisko apskati," sacīja Gintere.
Ārsti mudina būt piesardzīgiem, jo gan kovida, gan gripas aktivitāte varētu būt samērā augsta vēl līdz marta izskaņai.
KONTEKSTS:
Kopš 2020. gada pavasara Latvija līdz ar citām Eiropas valstīm piedzīvoja vairākus Covid-19 uzliesmojumus.
2021. gada nogalē bažas sāka radīt vīrusa omikrona paveida izplatība, un vēlāk piedzīvots būtisks saslimstības vilnis, vienlaikus situācijai slimnīcās saglabājoties stabilai. Situācijai uzlabojoties, no 2022. gada aprīļa atcelta lielākā daļa Covid-19 epidemioloģiskās drošības pasākumu.
Latvijā Covid-19 saslimstības zemākais punkts bija 2022. gada jūnija sākumā, bet pēc Jāņiem atsākās straujāks izplatības pieaugums. To saistīja ar cilvēku uzvedību un vīrusa jauna apakštipa izplatību. Augusta beigās tika ziņots, ka Covid-19 saslimstības pacēlums ir pagājis gan Eiropā, gan Latvijā. Septembra vidū bija vērojams saslimstības pieaugums, bet oktobra vidū saslimstība atkal samazinājās.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas infektologs Uga Dumpis norādīja, ka šoziem, visticamāk, gaidāms trešais Covid-19 saslimstības vilnis.
Tikmēr 2022. gada decembra sākumā Latvijā izsludināts gripas epidēmijas sākums. Ap Ziemassvētku laiku tika novērots gripas saslimstības pacēlums, prognozējot, ka saslimstības izplatība sasniegs vēl lielākus apmērus.
Pieaugot augšējo elpceļu saslimšanām, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests uz brīdi pārgāja uz darbu ārkārtas situācijas režīmā, bet pēc trim nedēļām no tā atteicās.
