Viņa sacīja, ka atlūgums nav uzrakstīts, nekāds lēmums oficiāli nav pieņemts, un pats tiesībsargs ir atvaļinājumā.
Ceturtdien portāls „Pietiek.com” vēstīja, ka Saeimas deputāti apsverot iespēju prasīt Jansona demisiju, jo Augstākā tiesa atzinusi, ka Jansons, vadot īpašo uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta, ir pieļāvis pārkāpumu, pieļaujot nepamatoti lielu kompensāciju izmaksu atlaistajām amatpersonām. Šāds pārkāpums saskaņā ar likumu nav savienojams ar tiesībsarga amatu.
Jansons savā profilā sociālajā tīklā „Facebook” pauda: „Apsveru demisiju... Lai jau tiem gudriniekiem tiek prieciņš! Un ar Dombrovska veiksmes stāstu tik un tā rēķinus samaksāt ir grūti.”
Tiesībsarga pārstāve Ruta Siliņa skaidro, ka Jansons joprojām neatzīst, ka savulaik vadot Īpašo uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu būtu izdarījis ko pretlikumīgu. „Nē, Jansona kungs nepiekrīt. Protams, mēs respektēsim, ņemot vērā, ka tā ir tiesa, Augstākā tiesa. Bet Jansona kungs pēc būtības nepiekrīt šim spriedumam un tādēļ izgāja visas tiesu instances, jo pēc būtības arī pamatu pamatā nepiekrīt tai lietai, pret kuru viņš vērsās.”
Disciplinārlieta 2009. gadā tika ierosināta par nepamatotu pabalstu izmaksu trim darbiniekiem, saka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Juridiskā departamenta direktore vietnieks Gustavs Gailis. „Viens pabalsts tika izmaksāts divkāršā apmērā, otrs pabalsts ir izmaksāts vispār nepamatoti. Trešais pabalsts ir izmaksāts, pārsniedzot noteikto likuma ierobežojumu. To ņemot vērā Jansona kungs radīja valstij būtisku mantisku zaudējumu 3500 latu apmērā, kas ir aptuveni 5000 eiro,” saka Gailis.
Par šo pārkāpumu Jansons tika sodīts ar 10% ieturēšanu no algas trīs mēnešu garumā. Tomēr viņš šo sodu nav samaksājis, jo bija to pārsūdzējis. Tā kā Jansons vairs nestrādā civildienestā, sodu no viņa piedzīt vairs nevar, saka Gailis.
Jansons savā aizstāvībā mēģināja uzsvērt, ka vainīgi ir bijuši darbinieki, kuri sastādīja lēmumus par pabalstiem, nevis viņš, kurš šos dokumentus esot tikai parakstījis. Bet tiesa šos argumentus noraidīja, jo iestādes vadītājs atbild par dokumentiem, ko paraksta.
Pārlieku lielie atlaišanas pabalsti bija izmaksāti Personālvadības nodaļas vadītājai Aigai Nesaulei un Programmu vadības departamenta direktora Anatolijam Zabaštam.
Kā neoficiālās sarunās atminās toreizējie e-lietu sekretariāta darbinieki, abi atlaistie ir uzskatāmi par tobrīd jau demisionējušās e-lietu ministres Inas Gudeles cilvēkiem, no kuriem, kopā ar nākamo e-lietu ministri Signi Bāliņu atnākušais Jansons, mēģināja atbrīvoties. Tika uzskatīts, ka šie darbinieki varētu nebūt pietiekami lojāli jaunai sekretariāta vadībai un tādēļ ticis panākts, ka viņi savus amatus pamet.
Ar Zabaštas atlaišanu saistās arī kāda cita epizode, par kuru neviens publiski nevēlās runāt. Proti, pēc bijušo darbinieki stāstītā, Jansons 2009. gadā esot ieslēdzis padoto savā kabinetā un teicis, ka nelaidīs ārā, kamēr Zabašta nebūs parakstījis atlūgumu. Jansons savulaik ir sacījis, ka toreiz viss esot bijis likumīgi un detaļas viņš neatceroties.
Trešajā disciplinārlietas epizodē Jansonam tika pārmests, ka vēl vienai darbiniecei tika izmaksāts pārāk liels pabalsts viņas tēva nāves gadījumā.
Aģentūra LETA vēstīja, ka Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnešu kolēģija nolēmusi, ka Administratīvā apgabaltiesa pamatoti noraidījusi Jansona sūdzību par piemēroto disciplinārsodu. Sodu viņš saņēma ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāres, tagadējās valdības vadītājas Laimdotas Straujumas rīkojumu 2009.gadā, vēl pirms kandidēšanas uz tiesībsarga amatu. Viņam tika noteikts disciplinārsods, ieturot 10% no mēnešalgas trīs mēnešus par amata pienākumu nolaidīgu un nekvalitatīvu pildīšanu.
Saskaņā ar tiesas spriedumu Jansons, atbrīvojot no darba divas sekretariāta darbinieces, nepamatoti izmaksājis kompensācijas divu mēnešalgu apmērā, bet vienai darbiniecei izmaksājis pabalstu sakarā ar tēva nāvi, kas bijis lielāks, nekā valstī noteiktie "griesti", kas tolaik bija 1000 latu. Tādējādi viņš nodarījis valstij zaudējumus vairāk nekā 3300 latu (4695 eiro) apmērā.
Par šiem pārkāpumiem Jansonam bija noteikts disciplinārsods, kuru viņš pārsūdzēja. Visas tiesu instances lēmušas, ka viņš sodīts pamatoti un tagad ar Augstākās tiesas lēmumu spriedums ir stājies spēkā. Saskaņā ar Tiesībsarga biroja likumu Saeima atbrīvo tiesībsargu no amata, ja viņš ir pieļāvis apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar tiesībsarga statusu.
