Šā gada februārī apritēja 350 gadu, kopš Kurzemes hercogs Jēkabs piešķīra Jēkabpilij pilsētas tiesības. Svinēt pusapaļo jubileju Jēkabpils gribēja trīs dienu garumā tūlīt pēc Jāņiem.
“Bija plānoti gan dažādi klasiskās un populārās mūzikas koncerti, gan āra teātra izrādes bērniem, kino vakari brīvā dabā. Varbūt sīkāk programmā es neiedziļināšos, lai neradītu sirdssāpes..." sacīja pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Trukšāne un paskaidro, ka valstī izsludinātais ārkārtējais stāvoklis un neziņa par tālāko likusi pašvaldībai lemt par svētku pārcelšanu uz nenoteiktu laiku. Atcelti arī citi tuvākie publiskie pasākumi.
“Tomēr šobrīd prioritāte ir mūsu līdzcilvēku veselība un dzīvība. Labāk paciešamies šobrīd, nekā vēl ilgu laiku cīnāmies ar sekām,” uzsvēra pašvaldības pārstāve.
Svētku budžets gan citiem mērķiem neesot pārdalīts un ir rezervēts vēlākam laikam. Līdzīgi rīkojas arī Cēsīs, kur publiskie pasākumi vasarā ierasti pulcē daudz ļaužu.
“Viduslaiku festivāls ir viens no tiem pasākumiem, no kuriem šogad esam atteikušies. Bija iecerēts arī folkfestivāls, no kā esam atteikušies; bija plānota arī Trešā Vislatvijas tautasdziesmu nakts, kas diemžēl šogad netiks realizēta,” atceltos pašvaldības pasākumus uzskaitīja Cēsu Kultūras un tūrisma centra vadītāja Andra Magone.
Taču Cēsis rokas nav nolaidušas, un pašvaldībā saka: pilsētas svētki būs!
Kā tieši tie notiks, pagaidām vēl tiek turēts noslēpumā, bet nojaušams, ka talkā nāks digitālie risinājumi.
“Būtu dīvaini, ka Cēsis kā viena no centrālajām kultūras pilsētām Latvijā atteiktos no svētkiem! Šobrīd darba grupa intensīvi strādā pie svētku satura un formas, un plašāks paziņojums par to, kādi šie svētki būs, ir gaidāms uzreiz pēc 4. maija svētkiem. Tad nāksim klajā jau ar pirmajām pilsētas svētku aktivitātēm,” sacīja Magone.
Tikmēr Ventspils pilsētas mājaslapā joprojām ir atsevišķa sadaļa “Svētki Ventspilī 2020” ar vairākiem desmitiem publisku pasākumu no maija vidus līdz decembrim, tai skaitā Viduslaiku mūzikas festivāls, šlāgerfestivāls, Jūras svētki un pilsētas svētki.
“Mēs lūdzām organizatoriem – Kultūras centram – lai pasaka, kad ir jāpieņem lēmums – jā vai nē. Viņi mums pašlaik ir pateikuši, ka lēmums jāpieņem līdz 15. maijam,” paskaidroja no amata pienākumu pildīšanas atstādinātais Ventspils mērs Aivars Lembergs (“Latvijai un Ventspilij”).
Par tālāko spriedīs atkarībā no valdības lēmumiem 12. maijā, līdz kuram pašlaik pagarināts ārkārtējais stāvoklis.
Arī Lembergs pieļauj, ka pilsētas svētku tradicionālajā formātā nebūs.
“Es domāju, pilsētas svētki, 130 tūkstoši sanāks vienā pulkā – es domāju, ka to mums diez vai atļaus. Tas nozīmē, ka varbūt būs jāmaina formāts,” sprieda domes priekšsēdētājs.
Savukārt Rīgas pašvaldība pagaidām paziņojusi, ka atcels Daugavmalā plānotās Jāņu svinības. Bet plānus attiecībā uz pilsētas svētkiem augustā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā plašāk nekomentē, vien norādot, ka nolemts neizmantot 11. novembra krastmalu kā pasākumu norises vietu.
Tiekot apspriesti vairāki iespējamie pasākumu formāti, kuru izvēle būs atkarība no valdības nākamajiem lēmumiem attiecībā uz ierobežojumiem Covid-19 dēļ.
KONTEKSTS:
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Vīrusa izplatības ierobežošanai 12. martā nolemts Latvijā izsludināt ārkārtējo situāciju, kuru 7. aprīlī pagarināja vēl par mēnesi – līdz 12. maijam. Ārkārtējās situācijas laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tostarp attiecībā uz pulcēšanos.
