Taču skolā ir mācību plāni un lielākoties tās joprojām darbojas noteiktā, iepriekš paredzētā kārtībā. Ja kārtējā darba burtnīcas lappusē paredzēts rakstīt nepabeigto teikumu "Pavasaris Latvijā ir …", tad skolotāja to arī uzdod. Savukārt kāds no skolēniem, esot godīgs pret savām tā brīža izjūtām, nevar ierakstīt neko citu kā "nožēlojams". Šāds pastāsts, nezin’ cik īsts vai izdomāts, nesen ceļoja sociālajos tīklos. Labā ziņa, ka fotogrāfijām bija pievienots pozitīvs vērtējums, turklāt – kas ir krietni vien netipiski, bet bezgala apsveicami – kopā ar šāda vērtējuma argumentāciju: darbs veikts gramatiski pareizi; apgalvojums ir patiess (ja ņemam vērā dažas nesenās dienas); tātad uzdevums izpildīts. "Jūtat negatīvu pieskaņu?" jautā ieraksta autors un secina: "Uzdevums vienkārši uzdots neīstajā laikā."
Īstais vai neīstais laiks – noskaņojuma, satura, pieredzes, vecuma, konteksta ziņā allaž jāņem vērā kā būtisks faktors visdažādākajās situācijās, tai skaitā ikdienas mācību procesā, sarunas tonī ar savu pusaudzi vai kolēģi lietainā pirmseksāmenu dienā un, protams, plānojot jaunu pievedumu skolēnu kultūras pieredzē.
Maija sākumā, kad valstiskais patriotisms ieiet hokeja zīmē, noteikumi pozitīvu rezultātu sekmēšanai saglabājas tie paši.
Visupirms – allaž atcerēties, ka lielākā daļa no tā, kas skolotājiem un vecākiem (vai drīzāk skolotājiem un vecvecākiem) ir spilgta un emocionāli piesātināta viņu dzīves pieredze, skolēniem ir bezpersonisks, nesaprotamiem vārdiem un nozīmēm pieblīvēts teksts, neko neizsakošs attēls vai skaņa, no kuras nav ne kamola kaklā, ne bieži piesaukto skudriņu. Precīzi par šo reālo pieredzes atšķirību nupat nesen raidījumā "Laikmetu krustpunktā" izteicās bijušais valsts prezidents Guntis Ulmanis – arī viņam zināšanas par 4. maija notikumiem ir personīgas un emocionālas, kamēr 18. novembris ir cienījama, tomēr tikai vēsture.
Kultūras norisēm piemīt spēja pievienot sausajai zināšanai un "tiem senajiem" notikumiem cilvēcisku veidolu, un tad jau arī atcerēšanās un iemācīšanās kļūst paveicamāka. Tāpēc es tik ļoti priecājos, saņemot ziņas no skolām, kurās gatavošanās gada noslēguma pārbaudes darbiem un eksāmeniem ietver arī filmu un teātra izrāžu skatīšanos un muzeju ekspozīciju un izstāžu iepazīšanu. Atcerieties, ka tuvojas Muzeju nakts, un tā var būt viena varena mācīšanās vai atkārtošanas pieredze.
Ikdienā pareizo brīdi noķert vai radīt var ar pavisam vienkāršu, bet ļoti iedarbīgu metodi – sarunāšanos un uzklausīšanu.
Par šo tēmu ar skolotājiem runājam jau sen, taču neticīgo tomu joprojām daudz, un, būsim godīgi, nereti tas saistās ar nevēlēšanos vai bailēm izlaist no rokām varas grožus un spēju vienpersoniski ietekmēt procesu. Sākotnēji tā šķiet ātrāk un drošāk, jo īstajā brīdī sākas īsti jautājumi un īsti stāsti, un tad ir jāreaģē un kaut kas jādara, un tas, visticamāk, nav iekļauts rūpīgi veidotajā stundas plānā. Tas pats jau ir arī ar vecākiem – viņi var nepamanīt vai pat neapzināties, kurš ir tas īstais brīdis, kad bērna prāta vai sirds durtiņas pavērušās. Un kā vieniem, tā otriem nereti liekas, ka viņi ir tie galvenie darītāji, kas ātri un lietišķi izteiks spriedumu vai pareizo situācijas risinājumu, un viņu autoritāte būs nosargāta. Jābūt drosmīgam, lai pieņemtu par savu Juglas vidusskolas skolotājas Ilzes Akmentiņas pirms kādiem 20 gadiem teikto: "Pilnīgi nav nozīmes tam, vai skolēni skatās uz mani uzticīgām, skeptiskām vai noraidošām acīm. Būtiski ir tas, ka viņi patstāvīgi domā un vērtē, kā arī prot savu viedokli man darīt zināmu. Svarīgi ir tas, kas notiek viņos un ar viņiem. Es esmu vērotājs un atbalstītājs." Tā bija saruna par sociālo zinību lomu demokrātiskas sabiedrības veidošanā. Ceru, ka skolotāja Ilze nav mainījusi savas domas, turklāt ir pievienojusi kultūru kā instrumentu savstarpējo attiecību un līdz ar to arī demokrātiskas sabiedrības veidošanā.
Viss jau sākas ar sarunu, bet sarunā svarīgākā daļa ir klausīšanās – gluži tāpat kā izrādē, filmā, koncertā vai gleznā raugoties, jācenšas sadzirdēt vēstījumu, kontekstu un zemtekstu.
Plašu klāstu sevis un pasaules izzināšanai piedāvā maija kultūras notikumu izlase. Lai tā palīdz ikgadējā pārejā no organizētās mācīšanās skolā uz neizbēgamo mācīšanos no dzīves vasaras brīvdienās. Mudināt skolas bērnus (un arī viņu pieaugušos līdzcilvēkus) apzināties, ka mācīšanās nekad nebeidzas, aicināt nebaidīties no emocijām, būt atvērtiem un vērīgiem – tas ir vislabākais uzdevums vasarai.
Kultūras norišu izlase maijam
Īpašs notikums 18. maijā
Akcija "Muzeju nakts"
Kas? Kultūras ministrija sadarbībā ar biedrību "Starptautiskās Muzeju padomes Latvijas Nacionālā komiteja"
Kad? Saskaņā ar darba laiku 18. maijā; klātienes norises
Kam? 1.–12. klase
Akcija "Muzeju nakts" ir starptautisks muzeju pasākums, kas kopš 2005. gada ik pavasari notiek daudzās Eiropas valstīs. Līdzās pamatekspozīciju un mainīgo izstāžu iepazīšanai notiek arī dažādi īpaši pasākumi – radošās darbnīcas, koncerti, teātra uzvedumi.
Pasākums tradicionāli norit no sestdienas vakara līdz svētdienas pirmajai rīta stundai muzejos visā Latvijā. Ieeja muzejos akcijas laikā ir bez maksas.
Aicinām sekot līdzi programmai.
Mūzika
Skaņu ierakstu izstāde "SAN"
Kas? Rakstniecības un mūzikas muzejs
Kad? Saskaņā ar darba laiku līdz 27. septembrim; klātienes norise
Kam? 6.–12. klase
2023. gadā Rakstniecības un mūzikas muzejs aizsāka savas pastāvēšanas simtgades svinību programmu #RMM100, ļaujot tuvplānā iepazīt muzeju un tā krājuma daudzveidību, kas parasti nav tik plaši pieejama.
Izstāde "SAN" šajā ciklā veltīta muzeja skaņu ierakstu kolekcijai ar vairāk nekā 8000 vienībām un skaņu ierakstīšanas tehnoloģijām, kas muzejā plaši pārstāvētas, – no pianolām un muzikālajām lādītēm līdz MP3 atskaņotājiem. Kolekcija aptver vairāk nekā gadsimtu ilgu stāstu par zinātnes un mākslas kopdarbu, kas ļāvis fiziskā formātā notvert tik netveramu parādību kā skaņu.
Par izstādes caurviju motīvu izvēlēts vilnis. Vizuāli to reprezentēs dzeltena laika līnija, kas pavadīs apmeklētāju cauri laikiem, cauri dažādām tehnoloģijām. Izstādes pievienotā vērtība – līdz šim maz pētītās krājuma daļas apzināšana un mūsdienīga interpretācija.
Vizuālā māksla
Lijas Rages mākslas darbu izstāde "Grafiti"
Kas? Jūrmalas muzejs
Kad? Saskaņā ar darba laiku līdz 26. maijam; klātienes norise
Kam? 7.–12. klase
Lija Rage par izstādi norāda: "Braucot ar vilcienu, ceļā no Jūrmalas uz Rīgu var vērot apzīmētas garas sienas, kur laika gaitā zīmējumi mainās, tiek pārkrāsoti, papildināti. Uz sienas var lasīt laikam atbilstošu dzeju, izsaukumus. Šīs sienas ir kā savdabīgs atvērts žurnāls vai galerija, kurā mainīgās zīmējumu un tekstuālās izpausmes atspoguļo laika ritumu, kā arī sabiedrības domas un izjūtas.
Apvienoju šo ielu mākslu ar saviem zīmējumiem, pārveidoju digitāli, pievienoju savu vēstījumu un ilgstoši audu. Apvienoju salīdzinoši "ātro" ielu mākslu ar vislaikietilpīgāko mākslas veidu – klasisko gobelēnu, ieviešot kontrastu starp digitālo un tradicionālo mākslas izpausmi. Gobelēns ir pazīstams ar savu laikietilpīgumu un rūpību, kas kontrastē ar ātrumu un ielu mākslas neformālo raksturu. Izstāde iekļauj gadiem ilgu darbu, sākot no fotografēšanas, griešanas, līmēšanas, beidzot ar aušanu un darbu apšūšanu ar vizuāliem elementiem."
Lija Rage absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu. Mākslinieces darbi atrodas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja krājumā, Kristiansandas universitātes (Norvēģija) mākslas kolekcijā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Austrijā, Francijā, Vācijā, Zviedrijā un citur.
Cikla "Paaudze" izstāde "Svētā nopietnībā Rolands Kaņeps"
Kas? Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM)
Kad? Saskaņā ar darba laiku no 11. maija līdz 25. augustam; klātienes norise
Kam? 10.–12. klase
Gleznotāja Rolanda Kaņepa (1925–2011) nepārtrauktā balansēšana starp antīkās mitoloģijas un kristietības simboliem, to sadzīviskā interpretācija, ķermeniskums un attēloto ainu seksualitāte skatītājus mulsināja. R. Kaņepu aizrāva renesanses mākslas vēriens, darbos iemiesoto alegoriju simboliskā sarežģītība un manierisma stila elegance, vieglums, ar kādu parodēja mākslā idealizēto svinīgumu. Glezniecībā R. Kaņeps ignorē vispārpieņemto cēluma un mūžīguma izpratni, apšauba nestā upura pamatojumu. Iespējams, ka ciešanas un bojāeja ir bijusi nejauša apstākļu sakritība vai vienkārši tumsonība.
R. Kaņepa radošā karjera bijusi neparasta. Kaut gan mācīties sācis Latvijas Mākslas akadēmijas tradīciju garā, viņš neiegūst augstāko izglītību mākslā un savu individuālo rokrakstu izkopj, mācīdamies no vecmeistariem. Pēc Otrā pasaules kara rodas iespēja aizceļot uz ASV, un Ņujorka kļūst par R. Kaņepa pilsētu.
Izstādē apskatāmi darbi no LNMM un Pasaules latviešu mākslas centra (PLMC) Cēsīs krājuma.
Izstāde "Rozentāls. Purvītis. Valters"
Kas? Muzejs "Rīgas Jūgendstila centrs"
Kad? Saskaņā ar darba laiku līdz 30. jūnijam; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Šogad aprit piecpadsmit gadi kopš muzeja "Rīgas Jūgendstila centrs" dibināšanas 2009. gadā. Muzeja krājums no dažiem priekšmetiem šo gadu laikā izaudzis par unikālu jūgendstila kolekciju ar vairāk nekā 9 tūkstošiem eksponātu, kā arī pulcēts liels apmeklētāju skaits un veidotas daudzas izstādes un sarīkojumi.
Savu jubileju muzejs atzīmē ar jaunu izstādi no Kukšu muižas privātkolekcijas. Tajā varēs ieraudzīt jūgendstila laika lielmeistaru – Jāņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša un Johana Valtera darbus.
Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2024 izstāde "Radi/rādi citu pasauli! Fotomontāža Latvijas presē starpkaru posmā"
Kas? Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB)
Kad? Saskaņā ar darba laiku no 11. maija līdz 13. jūlijam; klātienes norise
Kam? 7.–12. klase
Izstādē pievēršas attēla vēsturei, pirmoreiz tiks eksponēti fotogrāfiju paraugi no 20. gs. 20.–30. gadu Latvijas preses izdevumiem.
Pēc neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanas sākās strauja preses izdevumu attīstība. Visai ātri radās izpratne, ka preses slejās publicēts attēls nereti ar saturu iepazīstina daudz efektīvāk nekā drukāts vārds, tālab attēlam vajadzēja kļūt vēl vairāk pamanāmam. Fotogrāfi sāka izmantot fotomontāžas tehniku, kas sniedza gluži citas iespējas radīt priekšstatu par sabiedrības sociālajām un kultūras dzīves norisēm. Tematiskā ziņā Latvijas presē publicētās fotomontāžas atspoguļoja teju visas dzīves jomas: jaunās valsts ražošanas nozares un attīstību, Ķeguma spēkstacijas celtniecību, aviācijas spēku ikdienu un svētkus, sociālo netaisnību un kapitālistiskās ekonomikas ēnas puses, izcilas personības. Vēl jo nozīmīgāks bija preses fotogrāfu ieguldījums Latvijas valsts tēla veidošanā un Kārļa Ulmaņa personības prezentācijā.
Izstādes kuratore mākslas zinātniece Irēna Bužinska ekspozīcijā iekļāvusi daļu no Zinas Āres, Jāņa Baltiņa, Roberta Brieža, Reiholda Kasparsona, Eduarda Krauca un Roberta Aleksandra Rīdela veikuma. Saprotamu iemeslu dēļ fotomontāžu oriģināli nav saglabājušies, tāpēc izmantotas to kopijas no izdevumiem "Rīts", "Brīvā Zeme", "Atpūta", "Mūsu Mājas Viesis", "Pasaules Pasts", "Filma un Skatuve", "Malienas Ziņas".
Rīgas Fotogrāfijas biennāle (RFB) ir starptautisks laikmetīgās mākslas notikums, kas fokusējas uz vizuālās kultūras analīzi un māksliniecisku reprezentāciju. Fotogrāfija biennāles nosaukumā tiek izmantota kā apvienojošs jēdziens ļoti dažādām attēla veidošanas mākslinieciskajām praksēm, kas 21. gadsimtā turpina transformēt laikmetīgās mākslas valodu.
Galerijas "Rāmis" izstāde "Sonder*"
Kas? Kuldīgas Mākslas nams
Kad? Saskaņā ar darba laiku līdz 26. maijam; klātienes norise
Kam? 7.–12. klase
Izstādē mākslinieki iedziļinās cilvēciskās saiknes sarežģītībā un skaistumā. Iedvesmojoties no atziņas, ka ikkatrs cilvēks dzīvo tikpat spilgtu un sarežģītu dzīvi kā mēs paši, šī izstāde aicina skatītājus apcerēt cilvēka pieredzes dziļumu un daudzveidību.
Apskatot izstādi, ikviens ir aicināts ļaut sev just līdzi svešiniekiem, vērojot prieku un cerības, kas iekrāso viņu dzīvi. "Sonder*" ir empātijas treniņš, kas atgādina, ka pasaulē, kas piepildīta ar neskaitāmām dvēselēm, no kurām katra ir pelnījusi atzinību un izpratni, nekad neesam patiesi vieni.
Izstādē apskatāmi to mākslinieku darbi, ar kuriem galerijai "Rāmis" ir izveidojusies īpaši laba sadarbība un silta draudzība; tie ir mākslinieki, kuru darbi atklāj tematisku dziļumu un profesionalitāti. Piemēram, Daiga Krūze, Dita Lūse, Anita Kalniņa, Madara Gulbis, Katrīna Sarkisjane, Linda Zīvere un citi.
*Sonder – izpratne, ka ikkatra garāmgājēja dzīve ir tikpat spilgta un sarežģīta kā tava.
Gleznotāja Jāņa Brikmaņa 115 gadu jubilejas piemiņas izstāde
Kas? Kultūras pils "Ziemeļblāzma"
Kad? Saskaņā ar darba laiku līdz 30. maijam; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Latvijas mākslas pasaulē spilgta, bet mazāk zināma personība ir gleznotājs Jānis Brinkmanis (1909–1996). Viņa ceļš uz mākslu ir sava veida piemērs apņēmībai realizēt savu talantu, kā arī būt patiesam savās izpausmēs.
Viens no būtiskiem iemesliem atgādināt par vecmeistara daiļradi ir tas, ka viņš ir no tiem, kuriem padomju gados ne vienu reizi vien bija aizliegts izstādīt darbus, jo atsacījās kalpot pie varas esošās padomju valsts ideoloģijai, nestājās noteiktā partijā un savienībā. J. Brinkmaņa gleznu izstāde atgādinās par mazāk zināmiem faktiem Latvijas mākslas vēsturē.
J. Brinkmanis dzimis 1909. gadā Vecmīlgrāvī strādnieku ģimenē, un viņa ceļš uz mākslu ir neparasts, bet apliecina izcilas spējas un talantu. Latvijas Mākslas akadēmijā iestājas pēc pamatskolas beigšanas 14 gadu vecumā un iestājeksāmenus nokārto bez iepriekšējas sagatavošanās. Viņš bija latviešu gleznotājs, kurš gleznoja eļļas tehnikā, ievērojot latviešu vecmeistaru izcilākās mākslas tradīcijas.
Cirks
Vēsturisko plakātu izstāde "Jautrības metamorfozes"
Kas? VSIA "Rīgas cirks"
Kad? Saskaņā ar darba laiku līdz 7. jūnijam; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Par godu Rīgas cirka 135 gadu jubilejai izveidotajā izstādē redzama cirka arhīva senākā kolekcijas daļa – vēsturiskie plakāti, kas datējami ar 1920. un 1930. gadiem. Balstoties uz šo kolekcijas daļu, izcelti mākslinieki, kas atspoguļo Salamonska cirka (vēlāk Rīgas cirka) spējas, vēlmes un vajadzības mainīties, pārvērsties un pielāgoties. Taču stāstā ir arī atsevišķi citus laikus reprezentējoši tēli un objekti, kas simbolizē metamorfozes kā vienmēr klātesošu cirka daļu.
Mākslinieki, kas Rīgas cirka arēnā piedzīvojuši reibinošas slavas mirkļus – žonglieri, cīņu meistari, klauni, akrobāti, sunīšu dresētāji un līdzsvara eksperti. Visi kā viens no cita laikmeta, uzstājušies citai (un tomēr – šejienes) publikai. Vēsturisko cirka plakātu veidolā šo leģendāro cirka mākslinieku stāsti atceļojuši līdz pat mūsdienām.
Teātris
Izrāde "Mazā pelēna piedzīvojumi"
Kas? VSIA "Latvijas Leļļu teātris"
Kad? Pēc iepriekš izsludināta grafika; klātienes norise
Kam? 1.–2. klase
Mazā pelēna nedarbi un piedzīvojumi, kas skanīgajā Dzidras Rinkules-Zemzares dzejā pazīstami jau vairākām paaudzēm, nu pārtapuši muzikālā izrādē pašiem mazākajiem skatītājiem ēnu teātra tehnikā. Katram mazam peļukam, tāpat kā katram cilvēkbērnam, pienāk brīdis, kad vēlme spert pirmos patstāvīgos soļus lielajā, neiepazītu brīnumu pilnajā pasaulē ir stiprāka par vecāku brīdinājumiem no tās uzmanīties. Peļu mammai un papum ne reizi vien nākas mazo nebēdni izpestīt no likstām un nepatikšanām, kurās tas jau atkal iekūlies. Bet vai gan kāds ir izaudzis, uz savas ādas nepārbaudot, vai solītās briesmas patiešām ir tik briesmīgas?
Izrāde "Tēvs klusums"
Kas? VSIA "Liepājas teātris"
Kad? Pēc iepriekš izsludināta grafika; klātienes norise
Kam? 7.–12. klase
Maijai ir 35 gadi, divi bērni, tikko svaigi šķirta laulība un vēlme atgriezties pie saprašanas par to, kas viņa pati ir, cenšoties izvairīties no savu vecāku pieļauto kļūdu atkārtošanas. Tāpēc viņa izlemj iepazīties ar savu tēvu, kurš viņas dzīvē nav bijis klātesošs, jo Maija ir viņa – sabiedrībā labi zināma kordiriģenta ārlaulības meita. Ilgas, gaidas, traģikomiski pieņēmumi un apzināšanās, ka tevī ir ārkārtīgi daudz kā no itin kā nezināma cilvēka, satricina, mulsina un aizkustina, saglabājoties klusai vēlmei, ka tēvs kādreiz Maiju spēs atzīt par savu meitu. Šī izrāde būs par dienu, kad tas tiešām notiek. Turklāt notiek kormūzikas pavadījumā.
Izrādē piedalās koris "Laiks" (vadītāja Ilze Balode).
Izrāde "Tu saki?"
Kas? VSIA "Valmieras Drāmas teātris"
Kad? Pēc iepriekš izsludināta grafika; klātienes norise
Kam? 9.–12. klase
Izrādes, kuru veidotāji piesaka kā eksistenciālu komēdiju 1 daļā, pamatā ir Vizmas Belševicas 1979. gadā izdotā krājuma "Nelaime mājās" stāsti. Belševicas mamma Matīsa ielas tirgū pārdevusi Lucavsalas dārziņā izaudzēto, un daudz kas krājumā ienācis no mājās pārnestajiem tirgus sievu stāstiem. Labvēlīgs humors, satīra, dzīvesgudra cilvēka ironiska attieksme. Pasaules izjūtas vitalitāte un ironiski spēcīgs skatiens uz cilvēku vājībām. Iespēja nedaudz atpūsties melnajā humorā, netiesāšanā un pazīstamā dzīves teātra vieglumā.
Burbeķīša kapos zog puķes un andelē tirgū. Ierauj kočiņu un ierauj vēl vienu. Uzkuļas dullā Paulīne ar māsu, sarunājušas fotogrāfu, lai nobildētos zārka kleitā – jāredz taču, vai kritums mugurpusē ir gana labs?! Mantkārīgā Marta Skrapste uzsit istabai pa vidu dēļu sienu un dzīvo ar savu Jēkabu Skostiņu fiktīvi šķīrušies, jo tā mantiski izdevīgāk. Visam pa vidu – Režisors prāto par hamletisko "būt vai nebūt".
Kino
Dokumentālā filma "Juris Jurjāns. Septiņas dienas ar gleznošanu, runāšanu, klusēšanu"
Kas? Režisore Dzintra Geka
Kad? Latvijas kinoteātros un pēc pieprasījuma skolās pie filmu izplatītājiem; gan
klātienes, gan digitāla norise
Kam? 7.–12. klase
Dokumentālajā filmā režisore Dzintra Geka portretējusi latviešu gleznotāju Juri Jurjānu (1944–2023). Filma atklāj viņa pasauli un iemieso vizuāli bagātīgu stāstu par brīvību mākslā, dzīves enerģiju un virtuozitāti. Kā vienmēr, Juris Jurjāns ir brīvs, par savu mākslas tēmu izvēlas skaistumu un atsakās spēlēt pēc noteikumiem, kurus diktē vecums.
Filma par Latvijas Mākslas akadēmijas emeritēto profesoru tapa, filmēšanas komandai režisorei Dzintrai Gekai un operatoram Viktoram Gribermanim vairāk nekā divus gadus pavadot mākslinieku viņa ikdienas gaitās, uzklausot viņa atmiņas, pārdomas un atziņas par dzīvi un mākslu.
Mūziku speciāli filmai radījis komponists Arturs Maskats, ierakstā piedalījušies pazīstami mūziķi – flautiste Dita Krenberga, ērģelnieks Aigars Reinis, perkusionists Ivo Krūzkops, čelliste Dace Zālīte-Zilberte un saksofonists Aigars Raumanis, diriģents – Sigvards Kļava.
Dizains
Ineses Margēvičas personālizstāde "Ciklamenas slepenā dzīve"
Kas? Rīgas porcelāna muzejs
Kad? Saskaņā ar darba laiku līdz 9. jūnijam; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Izstādē redzami jaunākie, pēdējos četros gados tapušie keramiķes I. Margēvičas darbi – sižetiski apgleznotas porcelāna oriģinālformas. Figūru izgatavošanā izmantoti dažādi porcelāna veidošanas paņēmieni, apvienojot liešanu un veidošanu, kā arī eksperimentēšanu ar porcelāna plastiku, to burzot un krokojot.
Māksliniece norāda: "Izstādē risinu tēmu par cilvēku un augu jutīgiem saskarsmes punktiem, par mijiedarbību, uztveri, enerģiju. Savvaļas ciklamena ir neparasts augs. Pirmo reizi brīvā dabā tās ieraudzīju Francijā, kādā mežonīgā dārzā. Gandrīz uzkāpu virsū tumši brūnajiem bumbuļiem, cietiem kā koks. Ko dara ciklamena aizsargājošā tumsā? Vai jūt saudzīgās dārznieka rokas, kas aprušina zemi ap to, vai vienkārši guļ, un neizteiksmīgais, kokainais bumbulis tāds paliks vienmēr? Kāds spēks liek visam izmainīties, kad no necila bumbuļa pret sauli sāk tiekties vārīgas rozetītes, tālāk pārtopot lapiņās un maigi rozā ziediņos? Augs lēnam pārvēršas un sāk elpot citādāk."
Inese Margēviča pirmos izstādes darbus sākusi veidot sarežģītajos Covid-19 pandēmijas apstākļos un turpinājusi arī laikā, kad Krievija iebruka Ukrainā. Darbnīca un mākslas jaunrades darbs bija kā patvērums no reālās pasaules un neziņas par nākotni. Mākslinieces rokraksts Latvijas keramikā iezīmējas ar figurālo un dabas motīvu individuālu stilizāciju. Darbu estētika tiek veidota, līniju un krāsu laukumus kārtojot smalkās un ritmiskās kompozīcijās, kurās dominē apļveida forma.
Tekstilmākslas izstāde "Saknes"
Kas? Galerija "MuseumLV"
Kad? Saskaņā ar darba laiku līdz 18. maijam; klātienes norise
Kam? 7.–12. klase
Izstāde vērš uzmanību uz mākslinieku pārdomām par savu esību un par apkārt notiekošo. Ar daudzveidīgām tekstilmākslas tehniku interpretācijām un tās nozīmi mūsdienu tekstilmākslā, kas ir sakņota nacionālā piederībā un iedvesmojoties no tautas mākslas, krāsām, rakstiem, pinumiem un aušanas tehnikām, to pārradot mūsdienīgā identitātē. Tradīciju saglabāšana un turpināšana jaunā veidā, sakņu meklējumi cilvēka dabā, būtībā un vājībās.
Izstādē parādīti gan klasiski gobelēna tehnikā austi darbi, gan austi tekstildarbi no netradicionāliem materiāliem, dažādi filca mākslas darbi – filca vēlums un filca griezums, gleznojumi uz zīda, gan neparastas autortehnikas.
Izstādē eksponēti 13 dažādās šķiedras mākslas jomās strādājoši Tekstilmākslas asociācijas mākslinieki – Jānis Bankovičs, Kristīne Celmiņa, Andra Dīriņa, Sandra Dzilna, Dace Grīnberga, Līva Kaprāle, Mārīte Leimane, Ruta Linīte, Tatjana Nežberte, Kristīne Otersone, Kristīne Sīle, Ingrīda Sūna, Ērika Zutere. Izstādes kuratore ir Andra Dīriņa.
Pirmā sērijas "Dizaina procesi tuvplānā" pop-up izstāde "Pavasaris"
Kas? Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs (DMDM)
Kad? Saskaņā ar darba laiku līdz 28. jūnijam; klātienes norise
Kam? 7.–12. klase
Sagaidot DMDM 35 gadu jubileju, sadarbībā ar biedrību "Dizaina eksporta alianse" uzsākta jauna pop-up izstāžu sērija, kas atspoguļos aktuālās norises latviešu mūsdienu dizainā.
Četras pop-up izstādes, nomainot viena otru, būs skatāmas līdz pat gada beigām. Cikla izstāžu koncepts un vizuālais noformējums top, rodot iedvesmu kādā no četriem gadalaikiem – pavasarī, vasarā, rudenī vai ziemā. Noskaņu veidos sezonai raksturīgā krāsu gamma, izceļot latviešu dizaina tradicionāli ciešo saistību ar organiskām formām, dabisku materiālu un faktūru lietojumu. Katrā izstādē tiks parādīti vairāku pazīstamu uzņēmumu "veiksmes stāsti", izmantojot rūpīgu paraugu atlasi un audiovizuālus elementus. Īpaši sagatavotie video stāsti atklās ekspozīcijā redzamo zīmolu produktu tapšanas procesu un aizkulises.
Pirmā pop-up izstāde "Pavasaris" piedāvā ieskatu tādu zīmolu kā "Vaidava Ceramics", "Mammalampa", "Articul" (Rīgas Krēslu fabrika), "Madara Cosmetics", "Mint" un "Livette’s Wallpaper" darbībā. Tās ideja un vizuālā valoda rosina domāt par pirmajiem zaļajiem lapu asniem un svaigi uzartas zemes krāsām.
Keramikas mākslas simpozija "Ceramic Laboratory" izstādes
Kas? Rotko muzejs
Kad? Saskaņā ar darba laiku līdz 18. maijam; klātienes norise
Kam? 7.–12. klase
Rotko muzejā Daugavpilī jau 12. reizi norisinās starptautiskais keramikas mākslas simpozijs "Ceramic Laboratory" jeb keramikas laboratorija, kur iesaistījušies mākslinieki no Latvijas un citām valstīm, kā rezultātā tiks veidotas un atklātas vairākas izstādes.
Keramika šobrīd ieguvusi plašu jēdzienisku diapazonu, taču mākslas instrumentu pasaulē tā arvien saistās ar mālu. Dažādās valodās un tradīcijās ar vārdu "māls" mēdz vienoti apzīmēt jebkuru no plastiskajiem keramikas materiāliem – porcelānu, akmensmasu, mālu u. c. Šodien māls apvieno podniecību, dizainu, tēlniecību un citus mākslas medijus. Tikmēr simpozija radošajās aktivitātēs tas apvieno māksliniekus, kas ar to strādā.
Šogad simpozijā no Latvijas piedalās Ilona Romule, Diāna Boitmane, Lilija Zeiļa, Una Gura, Ilona Abdulajeva, Nellija Dzalba un Kristīne Nicmane, kā arī mākslinieki no Čehijas, Turcijas, Lietuvas u.c. valstīm.
Arhitektūra
Ceļojošā izstāde "1944 – kara lauzums Latvijas pilsētainavā" (bezmaksas)
Kas? Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts sadarbībā ar Latvijas Kara muzeju un Rīgas pašvaldību
Kad? Saskaņā ar darba laiku līdz 17. maijam Rīgā, vēlāk citviet; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Brīvdabas izstādē vizuāli saistošā veidā izstāstīts 1944. gada aprīlī–oktobrī padomju aviācijas uzlidojumos un Vācijas–PSRS karadarbībā visvairāk cietušo Latvijas pilsētu – Rēzeknes, Gulbenes, Jelgavas, Bauskas, Valmieras un Rīgas nopostīšanas stāsts, parādot, kā pilsētu arhitektūra un to veidols kara rezultātā nereti mainījies teju līdz nepazīšanai. Vienlaikus izstāde, it īpaši pašreizējās Krievijas agresijas Ukrainā kontekstā, atgādina par kara postošo ietekmi uz visām sabiedrības dzīves jomām, akcentē nepieciešamību sargāt Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu un apzināties visaptverošas valsts aizsardzības nozīmi.
Izstādes autori ir vēsturnieki: Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins, Latvijas Universitātes (LU) Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks, Dr. hist. Uldis Neiburgs un Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Jānis Tomaševskis. Grafisko dizainu veidojusi scenogrāfe Ineta Sipunova, izstādes projekta koordinatore ir muzeoloģe, domnīcas "Creative Museum" vadītāja Ineta Zelča Sīmansone.
Materiālais un nemateriālais kultūras mantojums
Tautas lietišķās mākslas izstāde "Dzintargaisma"
Kas? Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs (LEBM)
Kad? Saskaņā ar darba laiku līdz 18. augustam; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
LEBM izstāžu zālē apskatāma Latvijas Nacionālā kultūras centra un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja rīkotā izstāde "Dzintargaisma", kas ir stāsts par Latvijas skaisto pusdārgakmeni – dzintaru. Izstādes ekspozīcijai izraudzītas dažādu laiku rotas: saktas, kniepķeni, krelles, kuloni, rokassprādzes u.c., kas datētas, sākot no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām.
Lai gan dzintara mākslinieciskajai apstrādei Latvijas teritorijā ir senas tradīcijas, vislielāko popularitāti šis materiāls bija sasniedzis pēc Otrā pasaules kara, kad ar tā māksliniecisko apstrādi sāka nodarboties vairākās tautas lietišķās mākslas studijās – "Rota", "Atspole", "Kalvis", "Cilnis", "Spanga", "Kursa" un citās. Īpašas bija Liepājas studijas "Dzintars" un "Zītars", kas darināja tikai dzintara rotas.
Izstādes ekspozīciju veido LEBM krājuma un individuālo kolekciju materiāli, kā arī dzintara rotas, kuras mūsdienās darinājuši Tautas lietišķās mākslas studiju "Kursa" un "Zītars" meistari un Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas audzēkņi.
Pretošanās kustības "Nacionālā sardze" vadītājam Jūlijam Bračam veltīta izstāde "Dzimtenē un trimdā: "Nacionālās sardzes" dokumenti"
Kas? Latvijas Okupācijas muzejs
Kad? Saskaņā ar darba laiku; klātienes norise
Kam? 7.–12. klase
Izstādē "Stūra mājā" skatāma neliela daļa no Latvijas Okupācijas muzeja krājumā esošās pretošanās kustības "Nacionālā sardze" kolekcijas, ko veido 1015 vienības: vēstules, fotogrāfijas, atmiņu stāsti, arestēto personu saraksti, Stūra mājas sienās atrasto ložu čaulītes.
Izstādes kuratore ir Viktorija Pivena, vēsturniece no Ukrainas, Harkivas, kura jau divus gadus strādā Latvijas Okupācijas muzejā par gidi un izstāžu kuratori. Šī ir jau otrā viņas veidotā izstāde "Stūra mājā".
"Nacionālā sardze" bija patriotiska jaunatnes organizācija, kuru vadīja vēsturnieks Jūlijs Bračs. Nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas laikā šīs organizācijas dalībnieki veica padomju drošības iestāžu steigā pamesto dokumentu apzināšanu, vāca informāciju par 1940.–1941. gada notikumiem Latvijā. Pēc okupācijas dokumenti tika aizvesti uz Vāciju, un pusgadsimtu vēlāk, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, Latvijā tos nogādāja Džilda Brača (1924–1999).
Literatūra un grāmatniecība
LNB krājuma izlase "Latvijas Literatūras gada balva 2024"
Kas? Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB)
Kad? Saskaņā ar darba laiku līdz 22. jūnijam; klātienes norise
Kam? 9.–12. klase
LNB Galvenās krātuves centrs piedāvā "Latvijas Literatūras gada balvas 2024" (LALIGABA) nominēto izdevumu krājuma izlasi.
Krājuma izlasē apskatāmi izdevumi septiņās nominācijās: labākais prozas autordarbs, labākais dzejas autordarbs, labākais literatūras autordarbs bērniem, labākais dzejas tulkojums latviešu valodā, labākais prozas tulkojums latviešu valodā, spilgtākā debija un spilgtākais darbs literatūrzinātnē. Savukārt dzejniecei, prozaiķei un tulkotājai Margitai Gūtmanei (1943) par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas literatūrā ekspertu komisija piešķīrusi Mūža balvu.
Šogad ekspertu komisija lēma piešķirt divas speciālbalvas – dzejniekam un tulkotājam Contram (Marguss Konnula, 1974) par latviešu literatūras tulkošanu un popularizēšanu Igaunijā un Ronaldam Briedim (1980) par kultūras izglītības programmas "Literārā Akadēmija" vadīšanu 20 gadu garumā.
Vairāk par nominētajiem izdevumiem un ekspertu novērtējumu – LALIGABA mājaslapā.
"Literatūre 2024" grāmatu plaukts
Kas? Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB)
Kad? Saskaņā ar darba laiku līdz 30. augustam; klātienes norise
Kam? 7.–12. klase
LNB Krātuves izsniegšanas punktā 3. stāvā pieejams grāmatu plaukts ar izdevumiem (pieejami lasīšanai uz vietas), kurus Marta Selecka un Gustavs Terzens apskata un iepazīstina ar tiem skatītājus literārā tūrisma dokumentālā raidījumu cikla "Literatūre" 6. sezonā.
"Literatūre 2024" grāmatu plauktā iegūluši 16 autoru darbi jeb 21 grāmata. Gustavs Terzens par raidījuma atklājumiem secina: "..šīs 6. sezonas pašā viducī mēs būsim skatītājam atklājuši jau 100. autoru! Vai tas ir daudz vai maz, nezinu. Katrā ziņā, ir bijusi viena ellīgi laba lasīšana, turklāt no pašmāju dārgumiem. Labās ziņas ir tās, ka ideju un rakstnieku mums netrūkst. Lasām tik tālāk!"
Gan raidījuma jaunās, gan iepriekš rādītās sērijas jebkurā laikā iespējams noskatīties tīmekļa platformā Replay.lv.
Plašāk par programmu "Latvijas skolas soma" un pilns kultūras norišu saraksts atrodams latvijasskolassoma.lv.
Publikācija tapusi sadarbībā ar programmu "Latvijas skolas soma".
