ĪSUMĀ:
- LTV rīkos Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
- Sabiedrībā un politiķu vidū par to ir dažādi viedokļi.
- "Jaunā Vienotība" un Nacionālā apvienība paziņoja, ka debatēs nepiedalīsies.
- "Apvienotais saraksts" rosinās aizliegt priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
- Mediju eksperti un politologi: politiķi mēģina ietekmēt sabiedriskā medija neatkarību un nodarbojas ar pašreklāmu.
Paziņo par nepiedalīšanos
Rus.LSM.lv plānotas debates, kuras tiks translētas krievu valodā, bet dalībniekiem ir iespēja runāt latviski, un tam tiks nodrošināts sinhronais tulkojums.
"Jaunā Vienotība" vēlāk precizēja, ka tās valde vēl lems, kā rīkoties situācijā, ja debates norit latviešu valodā, bet tiek nodrošināts sinhronais tulkojums krievu valodā.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, "Jaunā Vienotība" savā paziņojumā uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākomunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī EP priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā.
Partiju apvienība atzīmēja, ka EP vēlēšanās var kandidēt un balsot tikai Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi. Ikvienas valsts pilsonības priekšnoteikums ir valsts valodas prasme, kas nodrošina spēju iekļauties sabiedrībā un vienotā informācijas telpā.
"Priekšvēlēšanu debates krievu valodā šai svešvalodai, kas nav neviena no Eiropas Savienības valstu oficiālajām valodām, piešķir īpašu statusu un nozīmi, kas ir pretrunā ar valsts valodas politikas pamatnostādnēm. Vienlaikus pērn Saeimas pieņemtie grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā stiprina valsts valodas lomu, jo aizliedz aģitāciju krievu valodā un ir vērsti uz Latvijā dzīvojošo Eiropas Savienības pilsoņu pilnvērtīgu iesaisti vēlēšanu procesā. Šādai pieejai būtu jākalpo par virsmērķi visā priekšvēlēšanu aģitācijas perioda komunikācijā," teikts "Jaunās Vienotības" paziņojumā.
Tā kā debašu raidījumi ir specifisks priekšvēlēšanu aģitācijas perioda formāts, kā arī ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, "Jaunā Vienotība" lēmusi priekšvēlēšanu debatēs krievu valodā nepiedalīties.
Arguments, ka tie, kam dzimtā valoda ir krievu, labāk orientētos partiju piedāvājumā un sabiedrība kopumā no tā iegūtu, nepārliecina.
"Nē, nepārliecina. Mēs neatkarību atjaunojām vairāk nekā pirms 30 gadiem, un vairāk nekā 30 gadi ir pietiekami ilgs laiks, vairāk nekā viena paaudze, lai cilvēki iemācītos vai arī nostiprinātu valsts valodas zināšanas," sacīja Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Ināra Mūrniece.
"Mēs cienām un respektējam mediju brīvību. Tā ir mūsu augsta vērtība. Bet arī mūsu politiskā pozīcija ir tāda, ka mēs uzskatām, ka debatēs, kur pilsoņi lemj par Eiropas nākotni, ir jārunā un jāpiedalās valsts valodā," sacīja "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics.
Iesniedz likuma grozījumus
NA paziņojumā medijiem norāda, ka neatbalsta un uzskata par nepieņemamu ieceri rīkot EP priekšvēlēšanu debates krievu valodā, un tādās nepiedalīsies, kā arī aicina citas politiskās partijas paust skaidru nostāju šajā jautājumā.
"NA aizstāvēs valsts valodas statusu visos iespējamos veidos, tai skaitā iesniedzot likuma grozījumus," teikts partijas paziņojumā.
Nacionālās apvienības (NA) ieskatā, priekšvēlēšanu komunikācijai jānotiek pilnībā latviski – gan apmaksātajai priekšvēlēšanu aģitācijai, ko regulē Priekšvēlēšanu aģitācijas likums, gan debatēm medijos. Nākamnedēļ plānotajā sarunā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) pārstāvjiem NA aicinās respektēt Satversmē nostiprināto latviešu valodas kā valsts valodas statusu.
Arī "Apvienotais saraksts" (AS) piedalīsies tikai valsts valodā notiekošajās debatēs, ierakstā tviterī norādījis AS EP vēlēšanu saraksta līderis Reinis Pozņaks. "Trešajā kara gadā tas šķiet pašsaprotami," paudis Pozņaks.
Skaidra lieta. Arī @Apvienotais_ piedalīsies tikai valsts valodā notiekošās debatēs. Trešajā kara gadā tas šķiet pašsaprotami. https://t.co/AO3WaggE1k
— UkReinis Pozņaks (@poznaks) May 16, 2024
AS paziņojumā medijiem norāda, ka tas sagatavojis grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, nosakot priekšvēlēšanu debašu rīkošanu tikai valsts valodā.
"Lai stiprinātu Satversmē noteikto latviešu valodas lomu un veicinātu Latvijas pilsoņu informētību un politisko saliedētību, īpaši tik sabiedriski nozīmīgos notikumos kā pašvaldību, Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanas, "Apvienotais saraksts" iesniedzis grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, ar kuriem noteikts, ka priekšvēlēšanu debates sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos tiek rīkotas tikai valsts vai lībiešu valodā," teikts politiskā spēka paziņojumā.
Grozījumi tikšot iesniegti tuvākajā laikā. AS deputāti aicinās tiem piešķirt steidzamības statusu, lai regulējums varētu tikt attiecināts uz pašreiz notiekošajām EP vēlēšanām.
Viena no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) EP vēlēšanu saraksta līderēm Liāna Langa sociālajos tīklos vēsta, ka arī JKP nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs krievu valodā. "Esam vienisprātis ar konstitucionālo tiesību ekspertiem, ka šādu debašu rīkošana ir prettiesiska," pauda Langa.
Eksperte: Diskusija absolūti politizēta
Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore Gunta Sloga uzsver, ka Latvijas Televīzija (LTV) debates krievu valodā rīkojusi jau agrāk, tas nav nekas unikāls. Pēc Slogas teiktā, nolūks ir sniegt iespēju mazākumtautības pārstāvjiem uzklausīt visu partiju viedokļus un ieceres. Uz jautājumu, vai tas palielina izredzes EP iekļūt kādai Latvijas nedraudzīgai partijai, Sloga atbild ar pretjautājumu: vai mēs esam demokrātiska valsts?
"Šis nav nekas unikāls, vienkārši šī brīža politiskajā gaisotnē, kur tīši tiek polarizēti dažādi jautājumi un diemžēl saturs krievu valodā sen vairs nav diskusiju profesionāļu lokā, bet tā ir diskusija jau absolūti politizēta. Īpaši atsevišķiem politiķiem un atsevišķiem spēkiem, izmantojot savai priekšvēlēšanu retorikai. Te ir vispār runa par demokrātijas pamatprincipiem, kur mēs dodam viedokļa iespējas izpaust visiem," norāda Sloga.
Šādam viedoklim piekrīt arī profesore un politoloģe Ilga Kreituse, kura norāda, ka šobrīd notiekot "vieglas reklāmas veidošana no dažiem politiskajiem spēkiem".
Ja mēs vēlāmies iegūt vēlētāju atsaucību piedalīties EP vēlēšanās, mums ir jāņem vērā reālā situācija Latvijā, uzsver Kreituse.
"Izlikties šobrīd un pateikt, ka mums nav vēlētājs, kurš uzklausa reklāmu krievu valodā, manuprāt, ir Latvijas reālās situācijas neizpratne. Šajā gadījumā būtu jādomā par to, kā piesaistīt pēc iespējas lielāku vēlētāju daļu, kā viņus orientēt uz mums valstij pareizu ideoloģisko nostādni un dabūt pēc iespējas vairāk mūsu valstij pareizus deputātus, tie kas var aizstāvēt Latviju Eiropas Savienībā. Es nekādā veidā šeit neredzu kaut kādus pārkāpumus, ka cilvēki Latvijas teritorijā, it īpaši esošos pilsoņus uzklausa un seko līdzi mazākumtautu valodām, ka viņus uzrunā priekšvēlēšanu kampaņā," saka Kreituse.
Arī Sabiedrisko mediju tiesībsardze Anda Rožukalne brīdina – latviešu valoda ir jāstiprina, taču nedrīkst aizmirst, ka ir daļa auditorijas, kas medijus patērē krievu valodā. "Protams, latviešu valodas vietas palielināšana ir ārkārtīgi svarīga. Bet, tik vienkāršoti marķējot šo jautājumu tikai caur valodu, diemžēl ir tendence, ka tiek marķēti arī cilvēki vai cilvēki, kas cenšas diskutēt un domāt, kā šādā situācijā runāt. Viņi tiek marķēti, vienkāršoti kā nelabvēlīgi latviešu valodai, nepatriotiski vai vēl sliktāk," sacīja Rožukalne.
Viņa arī norādīja, ka sabiedrisko mediju mērķis ir censties uzrunāt iespējami plašāku auditoriju tā, lai tā būtu informēta un saprastu Latvijā notiekošo. "Neviens neiebilst pret latviešu valodas lomas palielināšanu un nostiprināšanu. Bet
jārēķinās ar konkrēto situāciju, kāda ir šobrīd, ka ir daļa auditorijas, kas izmanto medijus krievu valodā," sacīja Rožukalne.
Krieviski Eiroparlamenta kandidātu debates rīko arī Igaunijā, kur pat atsevišķs sabiedriskās TV kanāls raida krieviski. "Tas ir tas, kāpēc mūsu televīzijas kanāls pastāv, jo mums ir krievu iedzīvotāji, kuri igauņu valodā tekoši nerunā. Bet tik un tā viņi ir Igaunijas pilsoņi vai arī tādi, kas te dzīvo ar kādām uzturēšanās atļaujām, un viņiem jābūt informētiem," skaidroja Igaunijas ETV+ redaktors Mihails Malkins.
Arī valdības partija "Progresīvie" un opozīcijas partija "Stabilitātei" saka, ka uzticas LTV lēmumam un gadījumā, ja kaut kas nav korekti, tad to lai izvērtē attiecīgi paši sabiedriskie mediji. Piedalīsies debatēs, jo vēlas informēt sabiedrību plašākā lokā. Uzskata, ka deviņiem deputātiem ES vajag būt tādiem, kas pārstāv ne tikai Latvijas, bet Eiropas vērtības. Viņi izmantos iespēju atbildēt latviski un paļausies, ka tiks nodrošināts tulkojums.
LTV debates neatcels
Tikmēr LTV, reaģējot uz šo sabiedrības un politiķu strīdu, sasaukusi redakcionālās padomes sēdi. Pēc tās LTV paziņoja šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās Rus.LSM.lv Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
"Valsts iestāžu un politiķu publiskos paziņojumus uzskatām par mērķtiecīgiem centieniem ietekmēt sabiedriskā medija darbību, kas brīvā un demokrātiskā valstī nav pieļaujams. Tāpēc neatkāpsimies no būtiskā uzdevuma priekšvēlēšanu debatēs uzrunāt iespējami plašu auditoriju," LTV paziņojumā norādīja medija galvenā redaktore Sigita Roķe.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka LTV savā saturā vienmēr sargās latviešu valodu, un pauda pārliecību, ka priekšvēlēšanu debates citās valodās latviešu valodu nekādi neapdraud. "Taču nodrošina ko ļoti būtisku – sniedz iespējami plašai auditorijai Latvijā uzticamu un daudzveidīgu informāciju par demokrātiskajiem procesiem un vērtībām, t.sk., žurnālista vadītās Eiropas Parlamenta vēlēšanu debatēs uzklausot kandidātu atbildes uz ikvienam iedzīvotājam būtiskiem jautājumiem par demokrātiju, drošību un mūsu valsti," norādīja Roķe.
Pārliecību, ka debatēm krievu valodā ir jānotiek, pauda arī valdes priekšsēdētājs Ivars Priede: "Esošie lēmumi mums paliek spēkā. Mēs neuzskatām, ka mēs pārkāpjam likumu. Mēs uzskatām, ka mēs pildām savu sabiedriskā pasūtījuma un sabiedriskā medija misiju. Mēs darām to pēc labākās sirdsapziņas."
Atbilstoši plānotajam līdz 27. maijam tiek gaidītas partiju vai partiju apvienību atbildes par dalību Rus.LSM.lv organizētajās priekšvēlēšanu debatēs. Kad tiks noskaidrots dalībnieku sastāvs, nepieciešamības gadījumā redakcija lems par izmaiņām debašu organizēšanā. Šobrīd plānotas debates, sadalot partijas vai partiju apvienības četrās pārraidēs, jo Rus.LSM.lv studijā nav iespējams nodrošināt debates plašākā dalībnieku lokā. Tiešraides plānotas 3., 4., 5. un 6. jūnijā plkst. 19.30 portālā Rus.LSM.lv un LTV7.
Tāpat LTV Redakcionālā padome norādīja, ka Rus.LSM rīkotās debates ir tikai neliela daļa no plašā satura, ko, sagaidot Eiropas Parlamenta vēlēšanas, piedāvās LTV, un sabiedrisko mediju portāls LSM.lv gaidāms arī raidījumu cikls "Kam jābūt Eiropas Parlamentā?" Jāņa Dombura vadībā, debates "Izvēlies nākotni!" Anetes Bērtules vadībā u.c.
Lai lemtu par debašu valodu, piektdien ārkārtas sēdi ir izsludinājusi plašsaziņas līdzekļu padome.
KONTEKSTS:
Valsts valodas centrs (VVC) 13. maijā publiskā paziņojumā norādījis, ka neatbalsta Latvijas Televīzijas (LTV) ieceri noturēt EP priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Publisku spiedienu atcelt priekšvēlēšanu debates mazākumtautību multimediju platformā Rus.LSM.lv savu priekšvēlēšanu kampaņu ietvaros izvērsuši vairāki politiķi. LTV uzskata šīs aktivitātes par mērķtiecīgiem centieniem ietekmēt ne tikai redakcionālos lēmumus, bet arī mazināt sabiedrības uzticību sabiedriskajam medijam, publiskajā paziņojumā norādīja LTV.
