Latvijā nav plānots slēgt nevienu robežkontroles punktu, bet pirms pāris gadiem gan darbība apturēta vairākos robežpārejas punktos.
No Latvijas Baltkrievijā un otrādi šobrīd var nokļūt, dodoties uz Sileni vai Pāterniekiem. Vēl caur punktu Indra kursē vien kravas vilcieni. Pastāv arī četri robežpārejas punkti, savulaik veidoti vietējo iedzīvotāju plūsmai, taču neviens no tiem kopš pandēmijas vairs nedarbojas.
Šogad iespēju nokļūt Baltkrievijā caur savām robežām samazinājusi gan Polija, gan Lietuva, un, lai gan Latvijā līdzīgus soļus šobrīd neplāno spert, ietekme esot jūtama.
"Ņemot vērā Polijas pieņemto lēmumu, šī ietekme ir uz mūsu robežas, to mēs novērojam jau kādu brīdi. Attiecībā uz šiem diviem Lietuvas punktiem neprognozējam lielu pieaugumu," sacīja Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.
Uz robežas ar Baltkrieviju turpinās ne vien nelegālās migrācijas, bet arī kontrabandas spiediens. Muitā stāsta, ka pieaudzis uz zaļās robežas atklāto kontrabandas gadījumu skaits.
"Pēc Lietuvas divu muitas kontroles punktu slēgšanas aptuveni par 20% pieauga apjoms, ko mums tagad nākas apstrādāt. Gan ceļotāju ir vairāk, gan komercpreču plūsma ir pieaugusi," atzina Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Latgales muitas kontroles punktu daļas vadītāja vietnieks Guntars Kokins.
Sankciju dēļ kontrabandisti meklē jaunus ceļus. Piemēram, naktī uz otrdienu 5000 cigarešu paciņu atrastas vagonā, kurā no Baltkrievijas vests traktors.
Nelielu plūsmas pieaugumu robežpunktos novērojusi arī Valsts robežsardze. Uz Baltkrieviju caur Sileni ceļo arī Lietuvas pilsoņi, bet, kā stāsta Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieks Oļegs Tribis, tie pārsvarā ir Latvijas iedzīvotāji.
"Vasaras laikā izceļo no Latvijas uz Polocku ārstniecības iestādēm organizētajās grupās," viņš piebilda.
Vienlaikus robežpunktos bijuši arī gadījumi, kad patvērumu lūdz Baltkrievijas pilsoņi. Iekšlietu ministrijā, atsaucoties uz pirmdien, 28. augustā, Briselē pārrunāto, uzsver – robežpunktus nekavēsimies slēgt nelegālās migrācijas spiediena pieauguma gadījumā.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Drošības riskus vēl vairāk pastiprināja 2022. gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievijas varas iestādes. Situāciju uz Latvijas austrumu robežas vēl vairāk saasināja notikumi pēc Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" sarīkotā militārā dumpja Krievijā. "Vagner" vienojās ar Kremli par došanos trimdā uz Baltkrieviju. Lukašenko jau izteicis netiešus draudus par "vāgneriešu" vēlmi doties uz Poliju. Uz to Polija reaģēja, pastiprinot savu aizsardzību valsts austrumos.
