ĪSUMĀ:
- Pēc Somijas–Krievijas robežas slēgšanas Terehovā un Grebņevā bez lielām izmaiņām.
- Pie Grebņevas – 4 km kravas auto rinda.
- Grebņevas punktā bēgļu no Ukrainas – mazāk, izceļo Krievijas–Ukrainas dubultpilsoņi.
- Caur Grebņevas punktu vairāk ceļo Moldovas pilsoņi, kravu plūsma stabila.
- Arī Terehovā būtisku izmaiņu nav, mazāks robežu šķērsojošo personu skaits.
Pie Grebņevas – 4 km kravas auto rinda
Uz Krievijas un Latvijas robežas pie Grebņevas robežkontrolpunkta kravas automašīnu rinda ir aptuveni 4 kilometrus gara un robežšķērsošanu gaida aptuveni 150 transportlīdzekļi.
Sergejs ved kravu no Lietuvas uz Kazahstānu un jau trešo dienu gaida rindā uz robežas šķērsošanu. Kopumā ceļā viņš plāno pavadīt nedēļu.
Vīrietis stāsta, ka problēmas saistībā ar preču pārvadāšanu pagaidām nav izjutis, taču robežu slēgšana viņu satrauc.
"Tas ir ļoti slikti, ka robežas tiek slēgtas. Ja robežas būs ciet, kā dzīvot? Kravas taču kaut kā ir jāpārvadā," nosaka Sergejs.
Bēgļu no Ukrainas – mazāk
Ukraiņu bēgļu palīdzības punktā, kas atrodas kontrolpunkta teritorijā, cilvēkus nemana. Biedrības "Tavi draugi" brīvprātīgā Īvija stāsta – lai arī bēgļu no Ukrainas ir kļuvis daudz mazāk, salīdzinot ar kara sākumu, cilvēki tomēr nāk un viņiem joprojām ir vajadzīga palīdzība.
"Cilvēku plūsma, protams, no tās puses ir samazinājusies, bet tā joprojām ir. Tā plūsma, kas bija uz Krievijas pusi, tās vispār nav. Bet no turienes vismaz pagaidām tomēr nāk cilvēki. Katra diena ir atšķirīga.
Viendien var būt autobuss ar 40 cilvēkiem, tad ir busiņi, pa astoņiem cilvēkiem. Trīs, četri busiņi, kā kuru dienu," stāsta Īvija.
Grebņevas robežkontroles punkta priekšnieks Ēriks Harčenko saka, ka, šķērsojot valsts robežu un arī kontrolpunkta teritorijā nav nekādu problēmu ne ar kravu pārvadātājiem, ne ar dažādu valstu pilsoņiem.
Pēc 16. oktobra, kad Krievija liedza savā valstī ieceļot Ukrainas pilsoņiem caur visiem sauszemes robežpunktiem, izņemot Vientuļus, kurus pēc tam Latvija nolēma slēgt, personu plūsma pāri robežai ir samazinājusies.
"Līdz 16. oktobrim mums izceļoja vidēji 96 Ukrainas pavalstnieki, pēc tam palika uz pusi mazāk. Tie ir tikai, kuriem ir Krievijas pavalstniecība, respektīvi, dubultpilsonība. Jo bez Krievijas pilsonības Krievijas Federācija viņus vairāk neņem," skaidro Harčenko.
Vairāk Moldovas pilsoņu, kravu plūsma stabila
"Kas mainījās pie mums? Pie mums bija ļoti liels skaits cilvēku, kuri gaidīja izceļošanu no Eiropas Savienības. Pēc 16. oktobra tā plūsma visa pazuda. Mums ir ļoti liela plūsma Moldovas pavalstnieku. Tie ir tie cilvēki, kuri strādā Krievijā un kuriem agrāk ceļš uz darbu un uz mājām bija caur Ukrainu. Tagad viņi to neizmanto un brauc caur Eiropu. Autobusi brauc pa 60–70 cilvēkiem. Gan no Eiropas, gan uz Eiropu. Moldovas pilsoņi, un ir 67 cilvēki diennaktī vidēji," atklāj Harčenko.
Grebņevas kontrolpunkta priekšnieks Ēriks Harčenko saka, ka kravu plūsma caur Grebņevu saglabājas stabila.
"Kravas automašīnu plūsma īpaši nav palielinājusies. Mums tagad regulāri no 100 līdz 200 automašīnu rindā. Vienīgais, kas mainījās, mainījās pavalstnieki pārvadātāji. Parādījās vairāk Baltkrievija, Serbija. Kravas automašīnu plūsmā nekas nav īpaši mainījies," stāsta Harčenko.
Arī Terehovā būtisku izmaiņu nav
Līdzīga situācija ir arī Terehovā. Terehovas robežkontroles punkta priekšnieks Aleksejs Kakauļins uzskata, ka vismaz pagaidām atsevišķu robežšķērsošanas vietu ar Krieviju slēgšana Latvijā, Igaunijā un Somijā nav radījusi būtiskas izmaiņas kontrolpunkta darbībā.
Samazinājies tikai robežu šķērsojošo personu skaits.
"Salīdzinājumā ar vasaras periodu kravas automašīnu plūsma ir samazinājusies. Vieglo automašīnu rindas kopš 16. oktobra nav. Par kravas automašīnu rindu – vēl pagājušonedēļ rindā bija ap 600 automašīnu, pārsvarā to izveidoja ātri bojājušos kravu automašīnu piebraukšana – vienlaikus ap 60-70 automašīnām, kurām ir prioritāte, un tās var šķērsot robežu bez rindas. Uz šodienu tā rinda ir samazinājusies līdz 380 automašīnām," situāciju raksturo Kakauļins.
"Ja mēs runājam par vidējo plūsmu, diennaktī Latvijā iebrauc 130 kravas automašīnas un 20 vieglās automašīnas. Savukārt uz Krieviju diennakts laikā tiek noformētas vidēji 200 kravas automašīnas un izbrauc arī 15–20 vieglās automašīnas. Pārsvarā tie ir Latvijā reģistrēti transportlīdzekļi, Lietuvas, Baltkrievijas, Uzbekistānas un Moldovas transportlīdzekļi," norāda robežpunkta priekšnieks.
KONTEKSTS:
Somija paziņoja, ka, ņemot vērā lielo cilvēku skaitu, kas mēģināja šķērsot Somijas–Krievijas robežu, ir notikuši incidenti. Tāpēc slēgti visi robežšķērsošanas punkti uz robežas ar Krieviju, izņemot vienu, vistālāk ziemeļos esošo.
Dažādu iemeslu dēļ gan Igaunija, gan Latvija iepriekš slēdza dažus robežšķērsošanas punktus ar Krieviju. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība") atzina, ka slēgt visus robežas šķērsošanas punktus uz Latvijas robežām ar Baltkrieviju un Krieviju ir jēga tikai tad, ja to dara visas reģiona valstis kopā.
Pagaidām grūti spriest, kā tāda lēmuma pieņemšana ietekmētu kravas pārvadājumus un valstu ekonomiku kopumā.
