Panorāma

Ukrainas robežsardze piedzīvo intensīvas apšaudes Luhanskā

Panorāma

Panorāma

Uz robežas mobilizē papildu robežsargus un prasa armijas atbalstu

Mobilizē robežsargus saistībā ar hibrīdapdraudējumu no Baltkrievijas

No otrdienas, 15. augusta, Valsts robežsardze papildus mobilizē dienestā esošos robežsargus ārējās valsts robežas apsardzībai, ņemot vērā strauji pieaugušo hibrīdapdraudējumu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas. Tāpat atbalstu robežsardzei palielinās Nacionālie bruņotie spēki (NBS).

Robežsardze paziņojumā medijiem informēja, ka aizvadītajā diennaktī konstatēti 96 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas–Baltkrievijas robežu, kā arī

fiksēta pastiprināta Baltkrievijas varas iestāžu iesaistīšanās nelegālo imigrantu plūsmas organizēšanā.

Saņemta informācija, kas liecina par iespējamu hibrīdapdraudējuma pieaugumu, norādīja robežsardze.

Valsts robežsardzes amatpersonām pārtrauc piešķirt ikgadējos atvaļinājumus, un amatpersonas, kuras šobrīd atrodas ikgadējā atvaļinājumā, tiek atsauktas no tā.

Tāpat Valsts robežsardze pieprasījusi papildu atbalstu no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policijas.

Tikmēr aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) uzdevusi NBS nosūtīt papildu spēkus atbalsta sniegšanai Valsts robežsardzei uz Latvijas–Baltkrievijas robežas.

NBS kopā ar sabiedrotajiem turpina organizēt militārās mācības Latgalē. "Tas ir veids, kā ne tikai tiek pilnveidotas spējas aizsargāt Latvijas teritoriju, bet arī tiek palielināts reģionā izvietoto karavīru skaits," norādīja Mūrniece.

Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts LTV informēja, ka Valsts policija jau piekritusi palīdzēt robežsardzei.

Kopumā šogad novērsti jau 5,8 tūkstoši šādu mēģinājumu nelikumīgi iekļūt Latvijā, bet humānu apsvērumu dēļ patvērums dots 292 personām.

KONTEKSTS:

2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.

Drošības riskus vēl vairāk pastiprināja 2022. gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievijas varas iestādes.  Situāciju uz Latvijas austrumu robežas vēl vairāk saasināja notikumi pēc Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" sarīkotā militārā dumpja Krievijā. "Vagner" vienojās ar Kremli par došanos trimdā uz Baltkrieviju.  Lukašenko jau izteicis netiešus draudus par "vāgneriešu" vēlmi doties uz Poliju. Uz to Polija reaģēja, pastiprinot savu aizsardzību valsts austrumos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti