Kalniņš norādīja, ka tas NBS būs milzīgs pienesums. Viņš pauda gandarījumu par to, kā valsts aizsardzības dienesta karavīri ir iekļāvušies valsts aizsardzības sistēmā.
"Attaisnojas tas, ka galvenais princips ir brīvprātība, tā nes maksimālo efektu. No 246 valsts aizsardzības dienesta karavīriem, kuri tika iesaukti pagājušā gada jūlijā, gandrīz 100 ir parakstījuši piecu gadu līgumu un iekļausies aktīvajā dienestā," norādīja Kalniņš, paužot cerību, ka arī karavīri no pārējiem iesaukumiem būs tikpat aktīvi, turpinot dienestu.
Kā zināms, pirmais iesaukums valsts aizsardzības dienestu sāka pērn jūlijā. Pirmajam iesaukumam brīvprātīgi pieteicās 488 Latvijas pilsoņi, no kuriem pieteikšanās procesā 13 personas mainīja savu izvēli un nolēma pieteikties Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta atlasei. Valsts aizsardzības dienests ilgst 11 mēnešus.
Runājot par nākamo iesaukumu, Kalniņš norādīja, ka šobrīd brīvprātīgi ir pieteikušies 80% no nepieciešamajiem 480 karavīriem.
Pārējie, tāpat kā trešajā iesaukumā, tiks iesaukti pēc nejaušības principa.
Aizsardzības ministrija informējusi, ka 2025. gada janvāra iesaukumam var pieteikties vēl līdz 15. jūnijam.
"Man nav liela uztraukuma, ka netiks sasniegts vajadzīgais skaitlis. Pat ja tas būs lielāks vai mazāks, mēs jebkurā gadījumā nodrošināsim dienestu Bruņotajos spēkos tādā pašā kvalitātē, kā tika nodrošināts pirmajā iesaukumā," norādīja NBS komandieris.
KONTEKSTS:
Lai sagatavotu Latvijas pilsoņus valsts aizsardzības uzdevumu izpildei, valstī izveidots obligātais aizsardzības dienests. Pirmais iesaukums bija brīvprātīgs – tam varēja pieteikties Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 27 gadiem.
No šī gada dienests noteikts kā obligāts. Obligātajiem iesaukumiem prioritāri būs pakļauti vīrieši vecumā no 18 līdz 19 gadiem. Augstākās izglītības iegūšana nebūs iemesls, lai pilsoni neiesauktu dienestā.
