Šogad, salīdzinot ar pērnā gada jūliju, piena iepirkumu cenas vidēji Eiropas Savienībā samazinājušās par piektdaļu. Viszemākā piena cena ir Lietuvā, tai seko Latvija, kur cena samazinājusies teju par trešdaļu. Savukārt Kiprā, salīdzinot ar Lietuvu, cena ir gandrīz trīs reizes augstāka.
Pēdējās nedēļās pret piena cenu samazinājumu vērienīgus protestus rīkojuši Lielbritānijas fermeri. Demonstrācijās piensaimnieki lielveikalos ieveda govis un iztukšoja piena vitrīnas, produktu ratiņus pēc tam, nesamaksājuši, atstājot pie kasēm.
Lielbritānijas amatpersonas jau sacījušas, ka šī ir globāla problēma un jārīkojas visai Eiropas Savienībai. Vairākas dalībvalstis vērsušās Eiropas Komisijā ar lūgumu risināt piensaimnieku problēmas.
Šim jautājumam šonedēļ preses konferenci veltīja Komisijas runasvīrs Vides, jūrlietu un zivsaimniecības, veselības un pārtikas nekaitīguma jautājumos Enriko Brivio. „Mēs zinām, ar kādām grūtībām saskaras piensaimnieki no dažādām valstīm. Eiropas Komisija ir sazinājusies ar šīm valstīm un ir gatava diskutēt un meklēt iespējamus risinājumus. Ir saņemti lūgumi palīdzēt no dažādām valstīm. Vispirms mums ir jāanalizē cēloņi esošajai situācijai.
Cenu kritumu, protams, ietekmē eksporta kritums un arī Krievijas aizliegumi, bet tie nav vienīgā problēma. Mēs arī redzam, ka protesti ir pret piena pārstrādātājiem, kas tālāk produktu nogādā uz veikaliem.
Un arī šeit ir jāveic konkrēta analīze, jo piensaimnieki ir pelnījuši saņemt godīgu cenu par savu preci,” sacīja Brivio.
Brivio savā uzrunā arī vairākkārt atgādināja, ka saņemtie lūgumi ir vien neformāli un tos tālāk jāpārrunā ar Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomi. Krievijas aizliegumi, neapšaubāmi, esot viens no problēmas cēloņiem, taču ne vienīgais, pauda Brivio. Arī uz Ķīnu šogad eksportēts mazāk, tāpat kopš marta Savienība ieviesusi piena kvotas.
Latvijas piensaimnieki piedzīvojuši otru krasāko iepirkuma cenu kritumu. Pusgada laikā cena samazinājusies teju par trešdaļu un ir par vairākiem centiem zemāka nekā vidēji Savienībā. Mazāk nekā Latvijā par litru piena saņem zemnieki vien Lietuvā. Saimniecības „Mazdzērvītes” īpašnieks Roberts Ločmelis uztur 200 slaucamās govis un 200 jaunlopus. Viņš stāsta, kā cenu kritums ietekmējis nozari: „Mums ir divas nozares saimniecībā - piensaimniecība un gaļas lopi, kas ir Steiku klubam un tas ir hobijs. Un piensaimniecība līdz šim mums bija kā bizness, ar ko mēs izdzīvojām, bet tagad, redzot tās piena cenas, zinot, kādas tās ir, tad caur smiekliem varu teikt, ka mums piensaimniecība tomēr ir hobijs. Jo lai strādātu pie šādas piena cenas, tad izskatās, ka mums ļoti patīk govis un mēs to vienkārši darām prieka pēc.”
Roberts par litru piena saņem 21 centu, vidēji Eiropas Savienībā samaksa ir 30 centus liela. Tāpat kā Lielbritānijas piensaimnieki, Roberts no ES sagaidītu godīgu cenu politiku un izlīdzinātas iepirkuma cenas visās dalībvalstīs. Eiropas Komisijas pārstāvis Enriko Brivio gan atzina, ka šāds solis, par spīti protestiem, pašlaik netiek apsvērts: „Es nedomāju, ka mums šobrīd būtu jādefinē minimālā piena iepirkuma cena, bet idejas, kā situāciju risināt, tiks pārrunātas nākamajā Savienības lauksaimnieku tikšanās reizē.”
Ārkārtas lauksaimniecības ministru sanāksme norisināsies Luksemburgā, 7.septembrī.
