Pārdod īpašumus, darbu zaudēs 35 cilvēki
"Pārdod Dundagas pienotavu — ēku ar zemi, ražošanas iekārtām un aprīkojumu tradicionālo piena produktu ražošanai (piens, kefīrs, jogurts, krējums, sviests, biezpiens, sieri)." Šāds sludinājums šonedēļ parādījās portālā ss.com. Potenciālajam pircējam tiek piedāvātas arī noliktavas, veikala, biroja un konferenču telpas.
Lai pienotavas īpašnieks – Dundagas piena ražotāju kooperatīvs – varētu izpildīt saistības pret Valsts ieņēmumu dienestu un kreditoriem, 26. jūnijā ierosināts tiesiskās aizsardzības process, kura laikā pārdos tā kustamo un nekustamo īpašumu.
Tirdzniecībā un ražotnē darbu zaudēs 35 cilvēki.
To, ka uzņēmums ķepurojies līdz pēdējam brīdim, norāda svaigais pienotavas veikala remonts. Šajās telpās tirdzniecība šovasar vairs neatsāksies. Pienu kooperatīvs tagad nodod citam kooperatīvam "Laura" Liepājas pusē. Slēgtas tirdzniecības vietas Ventspilī, Talsos, Dundagā un Rīgā.
Pandēmijas, inflācijas un cilvēku paradumu maiņas sekas
Ar kooperatīva "Dundaga" valdes priekšsēdētāju Jāni Zadiņu par Dundagas pienotavas slēgšanu runāt nav viegli. Viņa dzimta ar piena lopkopību Dundagā nodarbojusies jau no pirmās Latvijas brīvvalsts laikiem. Vecmamma, agronome, 90. gados palīdzēja atjaunot arī kooperatīvu, kura pienu visus šos gadus pārstrādāja 1927. gadā izveidotā pienotava.
Vēlāk jau paša Jāņa Zadiņa lopkopības saimniecība kļuva par vienu no Dundagas kooperatīva biedriem. 2021. gadā, kad Zadiņš pārņēma vadību, kooperatīvs strādāja ar zaudējumiem, bet pagājušo gadu izdevās pabeigt ar peļņu. Tas nelīdzēja.
Laikrakstam "Ventas Balss" Zadiņš nesen norādīja, ka iepriekšējo gadu zaudējumi ir 108 863 eiro. Uz leju šī līkne aizgāja pandēmijas laikā.
"Pircēju paradumi krietni izmainījās. Pirms tam mums bija vairāk nekā 10 tirdzniecības vietas, kovida laikā tās visas sāka radīt zaudējumus, nācās lielu daļu aizvērt. Plus tirdzniecības ierobežojumi sabiedriskajai ēdināšanai, skolām, valsts iestādēm radīja krietni lielus zaudējumus," pastāstīja Zadiņš.
Stratēģija, kāda bija izvēlēta, pirms viņš pārņēma uzņēmuma vadību, nederēja ilgtermiņā.
"Tajā laikā vēl bija izdevīgi ražot visu tradicionālo produktu grozu.
Šādām mazām piena pārstrādes rūpnīcām tomēr jābūt unikālajiem produktiem, ar kuriem strādāt.
Tradicionālais piens, kefīrs un biezpiens nebūs tie, ar kuriem varēs rentabli nodrošināt darbību," atzina Zadiņš.
Dundagas pienotavā pie sienas gan vēl ir plakāts ar pircēju iecienītajiem Dundagas jogurtiem un knapsieriņiem, kādus citviet neražoja, ar skābkrējuma sviestu, ko savulaik iepirka pat restorāns "Vincents", un ar Latvijas zinātnieku patentēto veselīgo skābpiena produktu "Labdaris". Taču pēdējā laikā daudzi pircēji, iespējams, taupījuši tik ļoti, ka pārtikas plauktā vienkārši izvēlējušies lētāko alternatīvu.
"Inflācija arī ļoti stipri ietekmēja peļņas rādītājus un mazajām piena pārstrādes rūpnīcām radīja krietni lielus zaudējumus. Tas ir diezgan fatāli," atzina Zadiņš.
Piena cenu svārstību dēļ savilkt galus kopā kļuva sarežģītāk arī 26 kooperatīva biedriem, jo daļu piena dundadznieki pārdod arī citur.
Latviju skar arī globālās tendences:
pēc industriālajiem piena produktiem samazinājies pieprasījums Āzijas tirgū, un acīmredzot tādēļ šobrīd Latvijā daudz aktīvāk cenšas iespiesties Lietuvas un Polijas ražotāji.
"Arī Ukrainas stāsts. Eiropas izvēle līdzēt valstij kara apstākļos, atvērt savu tirgu, lai palīdzētu finansiāli cilvēkiem tur, – tas, protams, arī radīja papildu spiedienu uz vietējiem ražotājiem. Tepat Dundagas veikalā parādījās ukraiņu sieri. Cīņa par pircēju ir ļoti asa un nežēlīga šajos laikos. Ir ļoti grūti šādos pārmaiņu laikos būt konkurētspējīgiem, palikt tirgū," pauda Zadiņš.
Visiem izturēt neizdosies
Viņa teiktajam absolūti piekrita Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks, apstiprinot, ka šobrīd maziem piena pārstrādes uzņēmumiem izdzīvot ir ekstrēmi grūti. Nesen darbību beigusi gan SIA "Elpa" Kazdangā, gan AS "Limbažu siers" Limbažos.
"Šāda situācija, kāda ir pasaulē un tajā skaitā piena nozarē, ir ļoti netipiska – saistībā ar vispārējo pasaules krīzi, ar karu, ar energoresursu izmaksām. Tā ir klasika, ka visiem uzņēmumiem tādos kritiskos brīžos var neizdoties izturēt. Diemžēl viens no tādiem bija "Dundaga"," atzina Šolks. Uzņēmējdarbības formai šajā bēdīgajā iznākumā pat nav būtiskas nozīmes – vai tas ir SIA, vai kooperatīvam piederošs uzņēmums, uzsvēra piensaimnieku runaspersona.
Pēc Šolka rīcībā esošās informācijas, atlikušajam vienīgajam nozares spēlētājam Latvijā, kas darbojas līdzīgā modelī kā dundadznieki, pārstrādājot pašu kooperatīva biedru saražoto pienu, situācija ir gana stabila, un tas ir uzņēmums "Straupes piens".
Taču tos mazos ražotājus, kas pēdējiem spēkiem cīnās par izdzīvošanu, Šolks atteicās publiskot, lai vēl nepasliktinātu to situāciju.
Īpaša situācija tikai Latvijā
Šolks norādīja uz būtisku nozares problēmu, kas samazina izredzes tādiem spēlētājiem kā "Dundagas piens".
"Katru dienu vismaz 450 tonnas piena ekvivalentā mūsu mazumtirgotāji ļoti laipni un gādīgi atved produktus – pamatā no Lietuvas un Igaunijas – un pārdod mūsu veikalos. Kā mēs zinām, "Alma", "Annele" un "privātās markas" produkti ir ražoti Lietuvā un Igaunijā. Latvija ir vienīgā valsts, kur ir šāda situācija.
Viskliedzošākā esot ārzemēs ražota dzeramā piena proporcija. Vairāk nekā 50 % no kopējā apjoma jeb 200 tonnas dienā mūsu mazumtirdzniecībā nonāk piens, kas nav Latvijas izcelsmes, uzsvēra piensaimnieku organizācijas vadītājs. Brīvā tirgus apstākļos valstij neesot iespēju samazināt importa piena produktu apjomu.
"Vienīgais instruments būtu, ja mūsu pircēji būtu aktīvāki un pieprasītu tirgotājam tikai Latvijā ražotus produktus,
bet tas nebūs vienkārši, jo tirgotāji, saprotot, ka Latvijas ražojumiem ir augstāks noiets, mēģina piedāvāt produktu, kuru ir grūti atpazīt. SKD pētījums liecināja, ka 42 % pircēju pat nezināja, ka ir iegādājušies ārzemju izcelsmes produktus," pastāstīja Šolks.
Iepauzē līdz rudenim
Piena nozarē ļoti pieredzējušais SIA "Trikātas piens" izveidotājs Ēvalds Putniņš agrāk vadīja uzņēmumu "Limbažu piens", bet pēdējos gados kopā ar dēlu Rolandu Trikātā ražoja bioloģisko zilā pelējuma sieru un vienīgie Latvijā – arī zilā pelējuma kausēto sieru.
Putniņš apliecināja ka lietuviešiem piederošā "Maxima" tīkla veikalos Latvijā viņa ražojumiem ne laikā, kad strādāja Limbažos, ne arī Trikātas periodā tā arī nav atradusies vieta. Tos gan pēdējā laikā neredz arī citos veikalos.
"Vai "Trikātas piens" vēl pastāv? Protams, ka pastāv. Mēs cīnāmies nosacīti. Siera ražošanu mēs esam iepauzējuši. Esam oficiāli iesnieguši prasību līdz rudenim, ka mēs pašreiz neveicam piena pārstrādi. Lai tie trakumi visi noiet, un tad skatīsimies," pavēstīja Putniņš.
Viņa pieredze liecina, ka piena nozarē valda cikliskums, kritumi un kāpumi. 2016. gadā viņa ģimene pamesto Trikātas pienotavu nopirka izsolē, piešķirot tai jaunu dzīvi. Līdzīgu stāstu tagad gaida arī Dundagas pienotava.
KONTEKSTS:
Gada sākumā iepirkuma cenas straujš kritums izraisīja krīzi piena nozarē – no aptuveni 50 centiem cena par litru piena nokritusies līdz vidēji 37 centiem. Galvenais cenas krituma iemesls esot piena pārprodukcija Eiropā un pieprasījuma krišanās. Biedrībā "Zemnieku saeima" norādīja, ka martā svaigpiena iepirkuma cena atkal sāka pieaugt, taču pieaugums nebija liels.
Piena nozares stabilizēšanai Zemkopības ministrija citstarp piedāvājusi pārdalīt valsts atbalstu lauksaimniecībai piena krīzes risināšanai, kā arī izstrādāt kārtību piena pircēju un ražotāju ilgtermiņa līgumu ieviešanai valstī, paredzot indeksācijas faktoru cenu svārstību gadījumā. Piena nozarē gan piesardzīgi vērtējusi ministrijas piedāvājumu par ilgtermiņa iepirkumu līgumiem.
Piensaimnieki gan pauduši bažas, ka lielāka subsīdija būšot tikai ielāps uz brīdi, un situācijā vaino veikalus.
Aizvadītajā gadā 400 piena lopkopības saimniecības pārtrauca savu darbību. Šogad piedzīvotais svaigpiena iepirkuma cenu kritums liek šo smago lēmumu pieņemt arvien vairāk saimniecību.
