Pirms astoņiem gadiem Uģis Nastevičs palika bez darba, bet tā vietā, lai prasītu valstij bezdarbnieka pabalstu, viņš kļuva par uzņēmēju un nodokļu maksātāju – kopā ar partneri izveidoja mikrouzņēmumu, kas sniedz tulkošanas un gidu pakalpojumus galvenokārt viesiem no Japānas.
Šobrīd bizness ir pilnībā apstājies, bet valsts pabalstu Uģis saņemt nevar, jo viņš ir ne vien tulks un gids, bet arī uzņēmuma valdes loceklis. Tātad likuma skatījumā – darba devējs, kaut arī darbu dod tikai pats sev.
"Līdz oktobrim nekādu jaunu pasūtījumu nebūs, un līdz ar to šis pabalsts būtu aktuāls līdz oktobrim. Pretējā gadījumā valstij būs jauni bezdarbnieki, kuriem tā kā tā vajadzēs pabalstus," klāstīja Uģis.
Līdzīgā situācijā ir daudzu mazo uzņēmumu vadītāji, kas vienlaikus ir arī to vienīgie darbinieki. Ārpus atbalsta programmām palikuši arī pašnodarbinātie patentmaksu maksātāji, piemēram, frizieri, taksometru šoferi un tamlīdzīgi.
Kā zināms, valdībā tapis risinājums pašnodarbinātajiem un autoratlīdzību saņēmējiem, kuri varēs saņemt 75% no līdzšinējiem ienākumiem. Savukārt mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji varēs saņemt 50% no līdzšinējiem ieņēmumiem. Pabalsta saņemšanai, sākot ar rītdienu, būs iespējams pieteikties VID Elektroniskajā deklarēšanās sistēmā (EDS).
Taču pirms pabalsta piešķiršanas pretendentus izsijās VID automatizētā informācijas sistēma. Piemēram, ja ir izveidojies nodokļu parāds virs 1000 eiro un nav vienošanās par atmaksas kārtību, ja bez saimnieciskās darbības ir vēl kāds cits darbs, ja sociālās iemaksas pagājušā gada otrajā pusgadā bijušas mazākas par 20 eiro mēnesī, tad pabalstu saņemt nevarēs. Ministru kabineta noteikumos ir pavisam 17 šādi kritēriji.
"Tādēļ šajā gadījumā katrai no personām, kura aizpildīs anketu, ir jāizvērtē, vai tiešām neizpildās kāds no noteikumiem, lai nebūtu jāpiedzīvo vilšanās," sacīja VID vadītāja Ieva Jaunzeme.
Pēc LM aplēsēm uz šo pabalstu varētu pretendēt ap 12 000 pašnodarbināto un 13 000 mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, šīm vajadzībām plānots novirzīt 35 miljonus eiro.
KONTEKSTS:
Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tāpat valsts mobilizējusi līdzekļus nedaudz vairāk kā 2 miljardu eiro apmērā.
Valdība otrdien, 31. martā, nolēma, ka tā saukto dīkstāves pabalstu līdz ar vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem uzņēmumiem varēs saņemt arī pašnodarbinātie, autoratlīdzību saņēmēji un mikrouzņēmumos strādājošie.
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Ar mērķi ierobežot infekcijas izplatīšanos Latvijā 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim un kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu, tostarp mācībām skolās jānotiek attālināti, atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi un lidojumi.
