Kā paziņojusi Polijas robežsardzes preses pārstāve Anna Mihaļska, lai arī kopējā situācija pierobežā ir pierimusi, ik dienu robežu mēģina šķērsot vairāk nekā 100 cilvēku. Turklāt uzbrucēju agresija ir palielinājusies. Arvien izteiktāk esot jūtama arī baltkrievu dienestu iesaiste vardarbības uzkurināšanā.
"Mēs jau vairākas nedēļas novērojam, ka Baltkrievijas dienesti migrantu grupas ir ļoti labi sagatavojuši, turklāt paši baltkrievu dienesti vairs neslēpjas.
Viņi palīdz apžilbināt mūs ar lāzeriem, met mums ar petardēm. Viņi izmanto asaru gāzi un griež dzeloņstieples mūsu acu priekšā. Mums ir fotogrāfiskas liecības, kas to apstiprina. Augusta sākumā šie dienesti bija visai pasīvi vai arī ar lielām grupām nesadarbojās. Kad šīs grupas mēģināja nelikumīgi šķērsot robežu, mēs zinājām, ka viņi slēpjas kaut kur aizmugurē. Tagad viņi vairs neslēpjas," stāstīja Mihaļska.
Kopš krīzes sākuma augustā Polijas robežu ir mēģinājuši šķērsot aptuveni 30 tūkstoši cilvēku. Polijas robežsargi ir piespieduši gandrīz 28 tūkstošiem cilvēku atgriezties Baltkrievijā. Šī prakse ne reizi vien ir izraisījusi kritiku no cilvēktiesību aktīvistiem, kuri uzsver, ka iebiedēšanā un vardarbībā ir vainojami gan baltkrievi, gan poļi. Īpaši tiek kritizēta situācija, kad migrantiem nav piekļuve medicīniskai aprūpei vai pat ūdenim. Šajās dienās Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir pieņēmusi lēmumu, ka tie migranti, kuri jau ir nonākuši Polijā un kuri ir vērsušies ar prasību tiesās, nevar tikt izraidīti uz Baltkrieviju. Kopumā tiesa kopš augusta ir saņēmusi 47 prasības no kopumā 198 ieceļotājiem. 44 gadījumos migranti bija prasījuši starptautisko aizsardzību Polijā, divas prasības vērstas pret Latviju un viena pret Lietuvu.
Līdzšinējo Polijas robežsargu darbu, aizsargājot valsts robežu, atzinīgi novērtējis Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis. Viņš arī atgādinājis, ka jau pavisam drīz sāksies pamatīgākas aizsargsienas būvniecība uz Baltkrievijas robežas: "Mēs drīz sāksim būvēt aizsargsienu, kas būs efektīvs veids, lai aizsargātu mūs no nelegālās migrācijas.
Mēs esam spēruši arī virkni diplomātisko soļu, pateicoties kuriem daudzi no migrantiem ir devušies atpakaļ uz Tuvajiem Austrumiem.
Ir iespēja, ka Lukašenko režīms varētu atkāpties, taču ir grūti teikt, kas ir Lukašenko un viņa Kremļa atbalstītāju galvās. To mēs, protams, nezinām, tāpēc mums ir jārēķinās ar pašu sliktāko scenāriju."
Runājot par robežu drošību, Lietuva ir paziņojusi, ka aprīkos robežu ar Baltkrieviju ar videonovērošanas sistēmu. Vairāk nekā piecus miljonus vērtā sistēma tiks izvietota 45 kilometru garumā. Tā ļaus pastāvīgi uzraudzīt robežu, konstatēt objektus, kas tai tuvojas vai šķērso. Šādas sistēmas ieviešanu paredzēts pabeigt līdz nākamā gada novembrim. Ārkārtas stāvoklis uz robežas ar Baltkrieviju ir pagarināts līdz 15. janvārim.
Līdz šim Baltkrieviju ar īpašiem avioreisiem ir pametuši vairāk nekā 3000 migrantu no Irākas. Šīs valsts vēstniecība Baltkrievijā paskaidrojusi, ka aptuveni 175 cilvēkiem izsniegtas arī tranzīta pases, jo oriģinālie dokumenti ir pazaudēti. Par to, cik liels skaits migrantu joprojām atrodas Baltkrievijā, Irākas diplomāti nestāsta. Polija apgalvo, ka šādu cilvēku ir ap 7000.
Taču mediji ziņo, ka daudzi no ieceļotājiem nebūt neplāno atgriezties savās izcelsmes valstīs un ir gatavi turpināt savu ceļu uz kādu no Eiropas Savienības valstīm. Baltkrievu varas iestāžu izmantotajā loģistikas centrā bēgļu izvietošanai pat izcēlušies protesti, kuros piedalījušies arī bērni. Kā norāda poļu speciālo dienestu pārstāvji, protesti tiekot aktīvi filmēti un izmantoti baltkrievu propagandai, tostarp pret Poliju, kā arī lai iedrošinātu migrantus tomēr mēģināt laimi, šķērsojot kaimiņvalstu robežas.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.
8. novembrī liela migrantu grupa sapulcējās pie Baltkrievijas robežas ar Poliju, mēģinot iekļūt Eiropas Savienības teritorijā, bet Polija atsakās ielaist šos cilvēkus, jo uzskata, ka viņi ir nevis bēgļi, bet gan "tūristi", kas brīvprātīgi ieradušies Baltkrievijā.
Latvijas valdība no 11. augusta izsludinājusi ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju, vēlāk to pagarināja līdz 10. februārim. Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi.
