Tāpat ministri nolēma uzdot izvērtēt, ko darīt ar miljoniem jau izsniegto un pašlaik aktīvo vīzu. Bet par pilnīgu tūrisma vīzu izsniegšanas pārtraukšanu lēmums netika panākts, jo pret to iebilda Francija, Vācija un Spānija.
Kā norādījis Borels, ministri bijuši vienisprātis, ka attiecības ar Maskavu nevar turpināt kā ierasts un ka minētais līgums ir "pilnībā apturams".
We have seen a substantial increase of border crossings from Russia into neighbouring states. This is becoming a security risk.
— Josep Borrell Fontelles (@JosepBorrellF) August 31, 2022
We therefore agree today with EU Foreign Ministers on Full Suspension of the EU-Russia visa facilitation agreement. pic.twitter.com/zdowgdOa8F
Līguma darbības apturēšana nozīmē, ka Krievijas pilsoņu vīzu pieteikumi tiks izskatīti ilgāk un viņiem vīzas saņemšana maksās dārgāk, piebildis ES augstākais pārstāvis ārlietās.
Borels atzina, ka krievu tūristu masveida ceļošana caur Baltijas valstīm un Somiju rada tām drošības riskus. Tomēr viņš uzskata, ka pieņemtais lēmums ļaus samazināt iebraucēju skaitu.
"Mūsu vidū valda izpratne, ka vīzas būtu jāizsniedz uz individuāla pamata, rūpīgi izvērtējot katru atsevišķu gadījumu un to, no kādas sabiedrības grupas nāk šis cilvēks," pavēstīja Borels.
"Mēs nevēlamies norobežoties no tiem krieviem, kuri ir pret karu Ukrainā. Mēs nevēlamies norobežoties arī no Krievijas pilsoniskās sabiedrības," piebilda Borels.
ES dalībvalstu ārlietu ministriem ir dažādi viedokļi par ieceļošanas ierobežojumiem Krievijas pilsoņiem. Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu uzskata, ka jāaizliedz ieceļot visiem Krievijas pilsoņiem.
"Mums ir skaidri jārisina jautājums par Krievijas Federācijas pilsoņu ieceļošanu Eiropas Savienībā. Tai ir jābeidzas. Krievijas Federācijas pilsoņiem ir 10 miljoni derīgu Šengenas vīzu.
Es domāju, ka no morāles, no drošības un arī no sankciju mērķa viedokļa šī nav tā prakse, ko mums vajadzētu turpināt," sacīja Igaunijas ministrs.
Daudz maigāka attieksme ir Francijai. "Francijas pārliecība ir tāda, ka mums ir krasi jānošķir tie, kuri ir atbildīgi par karu, piemēram, Krievijas prezidents, viņa svīta, oligarhi, visi, kas atbalsta kara centienus, no parastajiem Krievijas iedzīvotājiem – māksliniekiem, žurnālistiem, studentiem, cilvēkiem, ar kuriem mums ir jāspēj sarunāties. Tāpēc mēs ļoti skaidri nošķiram. Es domāju, ka tas ir vienošanās pamats," komentēja Francijas ārlietu ministre Katerina Kolonna.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba, kurš arī bija ieradies uz ES ārlietu ministru tikšanos Prāgā, pieņemto lēmumu raksturojis kā "pussoli".
"Miera laiks Eiropā ir beidzies, tāpat kā pussoļu laiks," uzskata Kuleba, kurš aicināja pilnībā apturēt ES vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem. Pēc viņa domām, tieši šādi pussoļi noveda pie Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Eiropas līmenī ir panākta izpratne par Krievijas kaimiņvalstu specifiku vīzu jautājumā, trešdien pēc ES Ārlietu padomes neformālās sanāksmes aģentūrai LETA atzīmēja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība").
Viņš norādīja, ka neformālajā sanāksmē notika plaša diskusija par vīzu politiku attiecībā uz Krieviju, kas veicināja arī kopīgu izpratni, ka nepieciešams apturēt ES un Krievijas vīzu režīma atvieglošanu, kas nozīmē daudz komplicētāku iespēju iegūt ilgtermiņa vīzas.
"Tas norāda uz ES vīzu politikas izmaiņām un vērtējams kā solis uz priekšu. Mēs vienojāmies, ka valstis, kas robežojas ar Krieviju un kurām ir šis lielais Krievijas pilsoņu pieplūdums, ņemot vērā drošības aspektus, varētu noteikt ieceļošanas, robežšķērsošanas liegumus, balstoties uz Šengenas kodeksu. Bet tas ir katras valsts nacionāls lēmums," sacīja Rinkēvičs.
Par lēmumu viņš komentēja: "Vai mēs esam tur, kur mēs gribējām būt? Nē. Vai mēs to gaidījām? Zinot Eiropas Savienības dinamiku, nē, bet šie soļi, kas ir sperti, tomēr ir pietiekami būtiski un ir pietiekams progress."
Eiropas Savienība pilnībā apturēja ES un Krievijas vīzu līgumu, ievērojami sašaurinot ES vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem. Latvija un citas Krievijas kaimiņvalstis, ir tiesīgas ieviest papildus pasākumus savas drošības garantēšanai, ierobežojot robežšķērsošanu
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) August 31, 2022
Arī Borels norādīja, ka ES dalībvalstis, kas robežojas ar Krieviju, var noteikt stingrākus ieceļošanas noteikumus, tomēr tiem jābūt saskaņotiem ar Šengenas zonas prasībām.
Rinkēvičs atzīmēja, ka Latvija kopā ar Baltijas kolēģiem un citām valstīm, kurām ir robeža ar Krieviju, sinhronizēs lēmumus, to spēkā stāšanos laiku, tomēr tas nenotiks vienas dienas laikā.
Tāpat sanāksmē panākta vienošanās, ka jāturpina darbs, lai izlemtu, ko darīt ar 12 miljoniem spēkā esošo ES vīzu, kas izsniegtas Krievijas pilsoņiem.
"Nav tā, ka šīs vīzas var anulēt ar vienu lēmumu. Tas nav iespējams ne juridiski, ne tehniski. Turklāt ne visas no šiem 12 miljoniem ir anulējamas.
Vēl ir jāstrādā pie šī jautājuma, lai nolemtu, ko ar tām iesākt, bet, manuprāt, progress sarunās ir panākts," sacīja ārlietu ministrs.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
