Ministri atzinīgi vērtē Gruzijas prezidentes Salomes Zurabišvili pausto nodomu uzlikt veto šim likumam. Taču valdošā partija "Gruzijas sapnis" ar balsu vairākumu parlamentā var apiet prezidentes veto.
Otrdien galīgajā lasījumā apstiprinātais likumprojekts paredz, ka nevalstiskajām un plašsaziņas līdzekļu organizācijām, kas saņem vairāk nekā 20% ārvalstu finansējuma, būs jāreģistrējas kā organizācijām, kas "darbojas ārvalsts interesēs".
Likuma pretinieku vērtējumā tas līdzinās Krievijas likumam, kas tiek izmantots vārda brīvības ierobežošanai.
Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže uzsvēra, ka Baltijas valstu un Islandes ministri ieradušies Tbilisi kā Gruzijas tuvākie draugi un vizītes mērķis nav iejaukties Gruzijas iekšpolitikā.
Līdzīgu domu pauda arī Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis: "Mēs esam ieradušies kā draugi, kam rūp Gruzija un tās tauta, Gruzijas eiropeiskā nākotne."
Braže atgādināja, ka Gruzijas konstitūcijā ir ierakstīts mērķis kļūt par ES un NATO dalībvalsti; to atbalsta vairāk nekā 80% valsts iedzīvotāju.
Viņa norādīja, ka Baltijas valstis ieguldījušas lielu politisko kapitālu, lai pie ES un NATO sarunu galda aizstāvētu Gruzijas intereses.
"Mēs esam atbalstījuši Gruziju itin visā, ko tā ir darījusi – attiecībā gan par neatkarības iegūšanu, gan tās mēģinājumu eiropeizēties. Arī tajā laikā, kad Krievija okupēja daļu no tās teritorijas 2008. gada kara laikā," norādīja Latvijas ārlietu ministre.
Braže uzsvēra, ka šis atbalsts turpināsies. "Mēs redzam Gruziju kā daļu no Eiropas, daļu no Eiropas Savienības."
Latvijas ārlietu ministre atgādināja, ka visām ES kandidātvalstīm jāveic noteikti soļi, lai pielāgotu savus likumus ES standartiem.
"Mūsu vēstījums nav pret Gruziju, pret jūsu valdību. Šīs prasības ir tās, ko mēs paši esam izpildījuši un kas tiek prasītas no visām kandidātvalstīm."
"Tādēļ ir ļoti grūti saprast, kādēļ tagad vajadzēja pieņemt šo likumu par ārvalstu ietekmes caurskatāmību," atzina Braže.
Viņa arīdzan uzsvēra, ka Gruzijas iedzīvotājiem ir tiesības uz miermīlīgiem protestiem.
Joint Statements 🇬🇪🇱🇻🇱🇹🇪🇪🇮🇸
— Salome Zourabichvili (@Zourabichvili_S) May 15, 2024
https://t.co/5770Edewmh
Braže pauda cerību, ka Gruzijas prezidente Zurabišvili izmantos savu veto, lai likums tiktu pārskatīts.
Lietuvas ārlietu ministrs Landsberģis uzsvēra, ka Gruzijas valdībai pilnībā vajadzētu atteikties no "ārvalstu aģentu" likuma, nevis mēģināt tajā izdarīt kosmētiskas izmaiņas.
Landsberģis brīdināja Gruzijas valdību, ka tās rīcībai būs nopietnas sekas, jo visu gadiem ilgi veidoto progresu Gruzijas ceļā uz ES iespējams zaudēt vienā mirklī.
"Ārvalstu aģentu likuma pieņemšana, kā arī turpmākas represijas pret Gruzijas pilsonisko sabiedrību apturēs Gruzijas progresu ceļā uz ES un NATO. Ja tā notiks, atbildība par to pilnībā gulsies uz Gruzijas valdības pleciem," uzsvēra Landsberģis.
Arī trešdien izplatītā kopīgā ES augstā pārstāvja ārlietās un Eiropas Komisijas paziņojumā teikts, ka likumprojekta apstiprināšana negatīvi ietekmē valsts virzību uz iestāšanos ES. Tāpēc Gruzijai vajadzētu atsaukt šo likumu.
Un arī NATO preses pārstāves izplatītajā paziņojumā teikts, ka likumprojekta apstiprināšana attālina Gruzijas dalību militārajā aliansē.
KONTEKSTS:
Gruzijā plašus protestus izraisījis valdības iecerētais likumprojekts par "ārvalstu aģentiem". Tas paredz iekļaut "ārvalstu aģentu" sarakstā nevalstiskās organizācijas un medijus, kas vismaz 20% finansējuma saņem no ārvalstīm.
14. maijā likums tika pieņemts trešajā un galīgajā lasījumā.
Gruzijas valdošā partija "Gruzijas sapnis" aizstāv šo likumprojektu un uzsver, ka Gruzijas sabiedrībai jāzina, kuras organizācijas saņem ārvalstu finansējumu.
Taču likumprojekts izpelnījies salīdzinājumus ar Krievijas 2012. gadā pieņemto "ārvalstu aģentu" likumu, ko Kremlis izmantojis opozīcijas apspiešanai un neatkarīgo mediju slēgšanai.
Pret likumprojektu iebilst arī Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili, kas solījusi uzlikt tam veto.
Līdzīgu likumprojektu "Gruzijas sapnis" centās pieņemt jau pagājušogad, bet pēc plašiem protestiem Gruzijas parlaments apturēja tā izskatīšanu.
Rietumvalstis brīdina Gruzijas valdību, ka likumprojekta pieņemšana būs nopietns šķērslis Gruzijas ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai.
