Eiropas Savienības paziņojumā uzsvērts, ka pēc tam, kad Vladimirs Putins ir mēģinājis izmantot kā ieroci preces un pārtiku, tagad kā spiediens tiek izmantots mēģinājums atslēgt ūdeni, elektrību un apkuri. Šīs sankcijas ir atbilde uz Krievijas rīcību.

Jaunās sankcijas ierobežos divējādas nozīmes preču un tehnoloģiju eksportu. Tāpat ievērojami palielināts saraksts ar tiem sankcijām pakļautajiem subjektiem, kuri saistīti ar Krievijas militāro sektoru.

Cita starpā tiks ierobežota iespēja tirgoties ar ķīmiskām vielām, nervus paralizējošām vielām, nakts redzamības un radionavigācijas iekārtām, elektroniku un citām informācijas tehnoloģiju komponentēm.

Devītās Eiropas sankciju paketes pieņemšana aizkavējās, jo daļa Austrumeiropas valstu iebilda pret Krievijas pārtikas produktu un minerālmēslojuma pārkraušanu Eiropas ostās, ja tie nāk no sankcijām pakļauto oligarhu uzņēmumiem.

Turpretī tādas valstis kā Nīderlande un Beļģija atgādināja, ka pasaules nabadzīgākajās valstīs var iestāties bads, ja tās nesaņems šos produktus. Panāktais kompromiss paredz šauri definētus izņēmumus sūtījumiem uz šādām valstīm.

Devītā sankciju pakete papildina no 5. decembra piemērojamos globālos naftas cenu griestus, par ko panākta vienošanās ar G7 partneriem, un pilnīgu aizliegumu Eiropas Savienībā importēt pa jūru piegādātu jēlnaftu no Krievijas.

Aktīvu iesaldēšanas sarakstam ES ir pievienojusi vēl gandrīz 200 papildu fiziskās personas un subjektus.

To vidū ir Krievijas bruņotie spēki, kā arī atsevišķi virsnieki un aizsardzības rūpniecības uzņēmumi, Valsts domes deputāti, Federācijas padomes locekļi, ministri, iestādes, kas Krievijas vārdā darbojas Ukrainas okupētajās teritorijās, un politiskās partijas.

Sarakstā ir iekļautas galvenās personas, kas ir bijušas iesaistītas Krievijas brutālajos un apzinātajos raķešu uzbrukumos, kuri bija vērsti pret civiliedzīvotājiem, ukraiņu bērnu nolaupīšanā un aizvešanā uz Krieviju un Ukrainas lauksaimniecības produktu zādzībās.

Ir ieviesti jauni eksporta ierobežojumi attiecībā uz sensitīvām divējāda lietojuma un progresīvajām tehnoloģijām, kuras varētu sekmēt Krievijas militārās spējas un tehnoloģiskos uzlabojumus.

Šeit minami dronu motori, maskēšanās aprīkojums, papildu ķīmiskais/bioloģiskais aprīkojums, nekārtību novēršanai izmantotās vielas un vēl papildu elektroniskie komponenti, kas tiek izmantoti Krievijas kaujas militārajās sistēmās.

Turklāt smagākie eksporta ierobežojumi tiek attiecināti uz vēl 168 Krievijas subjektiem, kas ir cieši saistīti ar Krievijas militārrūpniecisko kompleksu. Mērķis ir liegt tiem piekļuvi produktiem, kuru pamatā ir sensitīvas divējāda lietojuma un progresīvās tehnoloģijas.

Tādējādi sankciju skarto subjektu kopskaits tagad sasniedz 410. Šie lēmumi ir pieņemti ciešā sadarbībā ar ES partneriem, tai skaitā militārajiem galalietotājiem dažādās nozarēs, piemēram, aeronautikā.

Papildus noteikti jauni eksporta aizliegumi attiecībā uz tādām precēm un tehnoloģijām kā rotaļu/vaļasprieka droni, kompleksi ģeneratori, klēpjdatori un datoru komponenti, iespiedshēmas, radionavigācijas sistēmas, tālvadības radioaparatūra, gaisa kuģu motori un motoru daļas, kameras, fotoaparāti un lēcas.

Ir paplašināts to uzņēmējdarbības pakalpojumu loks, kurus vairs nedrīkst sniegt Krievijai: ir ieviests aizliegums sniegt tirgus izpētes un sabiedriskās domas aptauju pakalpojumus, tehniskās testēšanas un analīzes pakalpojumus un reklāmas pakalpojumus.

Tiek ierobežota dronu motoru tieša eksportēšana uz Krieviju un arī eksportēšana uz tādām trešām valstīm kā Irāna, ja pastāv aizdomas, ka tie tiks izmantoti Krievijā.

Papildus pašreizējam aizliegumam investēt Krievijas enerģētikas nozarē tiek aizliegtas arī jaunas ES investīcijas Krievijas ieguves rūpniecībā, kaut gan dažām izejvielām ir paredzēts izņēmums.

Sankcijas noteiktas vēl trim Krievijas bankām. Ar vienu no tām – Krievijas Reģionālās attīstības banku – pilnībā aizliegts veikt darījumus, tādējādi turpinot nogriezt Putina piekļuvi finansējumam.

Lai izvairītos no sankciju apiešanas, sankciju sarakstā iekļautas arī vairākas okupētajā Krimā un Sevastopolē bāzētās, Krievijas kontrolētās organizācijas.

Cita starpā Eiropadome ierosinājusi apturēt raidīšanas licenci četriem Krievijas kanāliem: NTV/NTVMir, Rossija1, REN TV un "Pirmais kanāls".

Eiropas Komisija uzsver, ka ES ir vienota solidaritātē ar Ukrainu un kopā ar starptautiskajiem partneriem turpinās atbalstīt Ukrainu un tās iedzīvotājus, citstarp sniedzot papildu politisko, finansiālo un humāno palīdzību.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.

Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.