Norvēģijas minerālmēslu ražotājs "Yara International" cēlis trauksmi, ka Eiropa kļūst arvien atkarīgāka no Krievijas mēslojuma, kā tas iepriekš bija ar Krievijas enerģētiku. "Mēslojums ir jaunā gāze," paudis "Yara International" izpilddirektors Sveins Tore Holseters.
Par Krievijas minerālmēslu importa pieaugumu liecina aģentūras "Eurostat" dati. Karbamīda imports Eiropas Savienībā audzis no 1,1 miljona tonnu 2021. gadā līdz vairāk nekā 1,5 miljoniem tonnu gan 2022. gadā, gan pērn. Jau pašlaik tas veido gandrīz trešdaļu no kopējā karbamīda importa Eiropas Savienībā. Karbamīds ir vispopulārākais slāpekļa mēslojums pasaulē, piemērots dažādu kultūraugu mēslošanai.
Eiropas Savienība ir mēģinājusi noteikt sankcijas dažiem ar Krieviju saistītiem mēslošanas līdzekļu ražotājiem, tostarp uzņēmumam "EuroChem", kas agrāk piederēja Krievijas rūpniekam Andrejam Meļņičenko. Tajā pašā laikā vairāki Eiropas karbamīda un amonjaka ražotāji augsto dabasgāzes cenu dēļ jau ir slēguši vai samazinājuši rūpnīcu jaudas.
Kāda ir situācija Latvijā?
Spriežot pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā karbamīds šogad nav ievests, taču no agresorvalstīm joprojām tiek ievesti citi minerālmēsli. Šogad pirmajos trijos mēnešos kopumā ievesti mēslošanas līdzekļi par 67 miljoniem eiro, un pirmo importētājvalstu desmitniekā ir Krievija ar 1,7 miljoniem. Kopš 2022. gada, kad tika sasniegts vēsturiski augstākais mēslošanas līdzekļu imports – par 403 miljoniem eiro, tostarp no Krievijas – 56 miljonu vērtībā, imports sarūk.
Jāpiebilst, ka Latvija tālāk pārdod ceturto daļu no tā, ko ievedusi pati.
Latvijā darbojas astoņi lielāki minerālmēslu tirgotāji, kas apgādā zemniekus ar laukiem nepieciešamo preci. To vidū ir divi lielākie zemnieku kooperatīvi "Latraps" un "VAKS", kas pilnībā atteikušies no Krievijā ražotiem minerālmēsliem.
"Latraps" agronoms un Lauksaimniecības daļas vadītājs Ģirts Ozols pastāstīja, ka vēl pirms kara Ukrainā aptuveni 80% minerālmēslu tika ievesti no Krievijas, taču jau tad kooperatīvs domājis, kā mainīt piegādātājus.
"Karš pielika treknu punktu, un neviena tonna nav iegādāta ne no Krievijas, ne Baltkrievijas. Pārsvarā viss nāk no Skandināvijas, Vācijas, Holandes un Polijas – tie būtu mūsu galvenie slāpekļa minerālmēslu tirgi," pastāstīja Ozols.
Pārorientēšanās nebija vienkārša, jo, pēc Ozola teiktā, radās piegāžu problēmas un cena pieauga četras, pat piecas reizes, par ko nākas maksāt zemniekiem. Taču šādā veidā viņi palīdz Ukrainai.
Ozols komentēja karbamīda importa pieaugumu Eiropā: "Tā noteikti nebūs Latvija. Es redzu statistiku, ka Vācijā ir palielinājies Krievijas mēslu imports, jo to jau nav aizliegts darīt. Tas vairāk ir ētikas jautājums un, protams, sankciju jautājums, jo liela daļa uzņēmumu ir sankciju sarakstā, bet ir ražotāji, kas nav. Es zinu, ka mēs to nedarām un arī nedarīsim."
Nepieciešamo karbamīda daudzumu, kas gan nav galvenais mēslošanas līdzeklis, "Latraps" savām vajadzībām iepērk no Lietuvas ražotāja.
Kooperatīvās sabiedrības "VAKS" vadītājs Indulis Jansons pastāstīja, ka pēc piegāžu pārtraukšanas no Krievijas nācās strauji pārorientēties, kas izraisīja milzīgu cenu lēcienu un spekulatīvo tirgu, bet tagad tie tiek iepirkti galvenokārt no Skandināvijas un Polijas. Savukārt Krievijas izcelsmes karbamīds Latvijā netiek ievests, bet citviet Eiropā gan.
"Diemžēl tādēļ produkts kļūst dārgāks, jo tas tiek vests dubultā. Viņi aizved mums garām un tad ved atpakaļ. Mūsu lauksaimniekiem izmaksas būtiski pieaug, un tās tādas paliks, kamēr nekas nemainīsies. Un tie tirgotāji, kas to produkciju tirgo, daudz nekautrējas. Kāda tur biznesa ētika?
Ar graudiem mēs netiekam galā, ka mūsu dārgie Eiropas draugi iepērk Krievu graudus. Un kur tad vēl ar minerālmēsliem?
Varbūt lai tiek [galā] ar to pirmo soli!" sacīja Jansons.
Arī minerālmēslu tirgotāja "Baltic Agro" valdes loceklis Ainars Upmanis teic, ka piegādātāju maiņa prasījusi daudz nervu, pacietības, izveicības un tirgus izpratnes, un tas viss atspoguļojies cenās, ko tagad maksā zemnieki. Viņš uzskata, ka Eiropas tirgū jābūt vienādiem spēles noteikumiem:
"Ja ir sankcijas, tad pret konkrētās valsts ražotāju un tad tur nav nekādu izņēmumu. Ar šādu politiku, kad vienu preču grupu atļaujam, bet otru aizliedzam, radām haosu. Aizliegt importu no Krievijas un viss, ļoti elementāri un vienkārši, un visiem saprotami. Tagad visi meklē kādu adatas aci un to atrod. Jo šis aizliegto preču saraksts nav pilnīgs," sacīja Upmanis.
Tikmēr eksperti brīdina – būtu naivi domāt, ka Krievija savu pieaugošo dominējošo stāvokli mēslošanas līdzekļu tirgū, kas ir svarīgs pārtikas ražošanas līdzeklis, neizmantos politiskiem mērķiem.
