Dienas ziņas

Surdo tulkojums. Dienas ziņas

Dienas ziņas

Surdo tulkojums. Dienas ziņas

Liegts ievest Krievijas naftu pa jūru

Stājas spēkā ES sankcijas Krievijas naftas importam pa jūru; bažas par to apiešanu ar «spoku» kuģiem

Pagājušās nedēļas nogalē Eiropas Savienības (ES) valstu pārstāvji panāca vienošanos par cenas griestu noteikšanu no Krievijas importētajai naftai – 60 ASV dolāri par barelu. Pirmdien, 5. decembrī, stājas spēkā arī ES ieviestās sankcijas, kas aizliedz Krievijā iegūtu naftu pa jūru ievest Eiropas Savienībā.

Aizliegums ievest pa jūru Krievijas jēlnaftu ir viena no līdz šim bargākajām ES sankcijām, kas paredzēta, lai samazinātu Kremļa ieņēmumus no fosilā kurināmā. Pārejas periods atļauts tikai Bulgārijai.

Šis aizliegums paredz arī ieviest aizliegumu izsniegt apdrošināšanu un veikt pārvadājumus gadījumos, ja Krievijas naftas cena pārsniegs Rietumu noteiktos naftas cenu griestus. Lai arī šis tiek uzskatīts par vienu no spēcīgākajiem sankciju veidiem, pastāv bažas, ka daudzas valstis varētu mēģināt šīs sankcijas apiet.

Stājas spēkā ES sankcijas Krievijas naftas importam pa jūru; bažas par to apiešanu ar «spoku» kuģiem
00:00 / 05:10
Lejuplādēt

Šī gada jūnijā Eiropadome vienojās par sesto sankciju paketi pret Krieviju. Citstarp tika ieviests aizliegums iegādāties, importēt vai pārvietot jēlnaftu un atsevišķus naftas produktus no Krievijas uz ES. Jēlnaftas gadījumā šis aizliegums stājas spēkā 5. decembrī.

2023.gada februārī stāsies spēkā ES aizliegums importēt arī Krievijas naftas produktus, piemēram, benzīnu, dīzeļdegvielu un reaktīvo dzinēju degvielu.

Aizliegums ievest Krievijas naftu pa jūru ir nopietns solis, jo Krievija ir pasaulē otrs lielākais jēlnaftas eksportētājs pēc Saūda Arābijas. Pagājušajā gadā aptuveni puse no šī eksporta tika novirzīta uz Eiropu. Bet ES nav viena, kas aizliedz Krievijas naftas importu pa jūru – līdzīgi izdarījušas visas G7 valstis un Austrālija.

ES skaidro, ka ieviešot cenu griestus, tā negrib destabilzēt pasaules naftas tirgu, tā iespējami kaitējot pati sev vairāk nekā Krievijai.

"Mēs vēlamies samazināt ienākumus, ko Putins gūst no naftas, jo viņš ar to finansē savu barbarisko karu un zvērības, ko krievi pastrādā Ukrainā," norāda Eiropas Komisijas izpildviceprezidents Franss Timmermanss.

"Un tajā pašā laikā mēs esam ciešā dialogā ar mūsu transatlantiskajiem partneriem – un viņi  prasa, kam mēs piekrītam, ka mums nevajadzētu izjaukt starptautiskos naftas tirgus."

Uz laiku gan ir ieviests izņēmums jēlnaftas importēšanai pa naftas vadiem. Tas īpaši attiecas uz tām ES valstīm, kas savas ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ īpaši cieš no atkarības no Krievijas un kurām nav vērā ņemamu piegādes alternatīvu.

Ungārija, Čehija un Slovākija turpinās saņemt Krievijas naftu pa cauruļvadu "Družba". Bet Vācija un Polija ir vienpusēji apņēmušās pārtraukt šo importu līdz šī gada beigām

Tā kā pārliecinoši lielākā daļa no Krievijas naftas piegādēm uz ES tiek organizēta pa jūru, ir sagaidāms, ka jaunie ierobežojumi līdz gada beigām ietekmēs aptuveni 90% no Krievijas naftas importa uz Eiropu. Un tas nozīmē, ka ievērojami samazināsies Krievijas ieņēmumi, kurus pēc tam varētu izmantot karā pret Ukrainu. Pirms iebrukuma Ukrainā Krievija ik dienu uz Eiropas valstīm nosūtīja aptuveni 1,2 miljonus barelu naftas. Novembra vidū tie bija vairs tikai 95 000 barelu, kas tika piegādāti uz Nīderlandes ostu Roterdamu – vienīgo piegādes punktu Eiropā ārpus Melnās jūras un Vidusjūras baseina.

Kremlis pirmdien paziņoja, ka šie ierobežojumi destabilizēs globālos enerģijas tirgus, taču nekaitēšot Maskavas spējai uzturēt karu pret Ukrainu.

Pagaidām gan destabilizācijas nav vērojama - Brent jēlnaftas cena nav īpaši mainījusies kopš piektdienas. Krievijas nafta šobrīd pasaules tirgū tirgojas par zemāku cenu — pagājušajā nedēļā tā bija aptuveni 52 USD par barelu.

Eksperti saka, ka zināmā mērā naftas cenu ierobežojums ir kļuvis par inflāciju kontrolējošu pasākumu – tātad ne tikai, lai samazinātu Krievijas ieņēmumus no naftas.

Bažas par ES sankciju apiešanu

Taču nevar teikt, ka Krievija neturpinātu naftas eksportu. Lielāko daļu no Eiropas piegādēm Krievija novirzījusi uz Ķīnu un Indiju, un pat Turcijas naftas imports pieaudzis.

Krievijas nafta ir salīdzinoši lētāka, un daudzas valstis to turpina iepirkt lielos apmēros. To vidū ir gan Ķīna, gan Indija, gan arī atsevišķas Eiropas valstis.

Ekspertu vidū, īpaši jau pašā Krievijā, valda viedoklis, ka sankcijas tāpat tiks apietas un tirdzniecība ar Krievijas energoresursiem turpināsies.

Uz to norādīja arī investīciju kompānijas "Ivolga Kapital" izpilddirektors Dmitrijs Aleksandrovs: "Tirdzniecība noteikti turpināsies. Mēs jau redzam, ka vairākas valstis jau pārpārdod Krievijas energoresursus. Tostarp Eiropas Savienībā no Ķīnas nonāk arī gāze. Naftas gadījumā situācija būs analoģiska. Ir jāsaprot, ka Krievija tomēr ir viens no lielākajiem energoresursu eksportētājiem pasaulē un no pasaules sistēmas to atslēgt tā vienkārši nevar. Galu galā nafta tāpat nonāks vienā katlā, no kura tā tiks pārlieta. Protams, Eiropas Savienība turpinās šādus vai tādus iepirkumus, taču, ja nemainīsies ģeopolitiskā situācija, ar laiku centīsies tos minimizēt."

Lielākā daļa no Krievijas Baltijas jūras ostās ar naftu piepildītajiem kuģiem tagad dodas ārkārtīgi tālā ceļā uz Āziju. Galvenās naftas importētājas ir Indija un arī Ķīna, kuru mērķis ir iepirkt pēc iespējas vairāk barelu jēlnaftas, izmantojot ASV un Lielbritānijas ieviesto tā dēvēto atlaižu periodu. Proti, tas nozīmētu, ka sankcijām netiktu pakļauti tie kuģi, kuri ir piepildīti pirms aizlieguma stāšanās spēkā, ar noteikumu, ka šīs kravas tiek piegādātas līdz 19. janvārim.

Taču, kā norādīja Enerģijas un tīra gaisa pētniecības centrs (CREA), šādi apkārtceļi gan var izrādīties ļoti izaicinoši, jo, pirmkārt, attālums ir ļoti liels. Otrkārt – arī Klusā okeāna virzienā Krievijas eksporta kapacitāte ir sasniegusi savu augstāko robežu un nekāda lielā plūsmas pārvirzīšana šajā virzienā nav notikusi, pat ja Ķīna būtu ļoti ieinteresēts pircējs. Vēl viens izaicinājums ir naftas transportēšanas kuģi. 50% no Krievijas naftu pārvadājošajiem kuģiem, neatkarīgi no izcelsmes vai gala mērķa ostas, pieder Eiropas kompānijām, bet 70% ir Eiropas kompāniju apdrošināti kuģi.

"Spoku" kuģu skaits trīskāršojies

Gaidāmie aizliegumi ir aktualizējuši kādu neierastu tendenci. Proti, tā dēvētos spoku kuģus, kuri nav reģistrēti kādā konkrētā valstī vai Starptautiskajā jūrniecības organizācijā un kuriem nav komerciālās apdrošināšanas.

Šādi kuģi oficiāli neeksistē, un ļoti bieži tie izslēdz arī savus Automātiskās identifikācijas raidītājus, liedzot varas iestādēm tos atrast vai pārbaudīt.

Tiek uzskatīts, ka pašlaik pasaulē nelegāli darbojas aptuveni 200 šādu tankkuģu, un tas ir trīsreiz vairāk nekā pirms deviņiem mēnešiem, kad sākās karš Ukrainā. Šādas "spoku" flotes darbība rada nopietnu apdraudējumu arī kuģošanas drošībai.

Kā izdevumam "Foreign Policy" norādīja risku konsultāciju uzņēmuma "Control Risks" jūrniecības analītiķis Kormaks Makgarijs, daudzām valstīm ir problēmas un arī nevēlēšanās ievērot sankcijas.

"Ja jūs paskatīsities uz Irānu, par spīti iespaidīgām sankcijām preces tiek ievestas valstī un izvestas. Un nav pārsteigums, ka daudzas valstis nemaz necenšas pārbaudīt to ostās ienākošos kuģus. Sankcijas darbojas tikai tik tālu, cik dažādi uzņēmumi ir ieinteresēti tās ievērot. Pusei no pasaules patiesībā nemaz neinteresē Rietumu pret Krieviju ieviestās sankcijas. Tāpēc sankcijas ir ļoti grūti ieviest dzīvē," sacīja Makgarijs.

Vienlaikus eksperti norādīja, ka sankcijām pakļautās valstis, piemēram, jau minētā Irāna un tagad arī Krievija, ir sākušas gan saviem, gan šādiem "spoku" kuģiem izsniegt tā dēvētās kuģu īpašumu un kompensāciju apdrošināšanas. Novembra beigās Ķīnas varas iestādes gan bija sākušas atteikties atzīt Krievijas izsniegtās naftas transportēšanai nepieciešamās apdrošināšanas polises.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti