ĪSUMĀ:

• ASV domnīca: Ukraina pavirzījusies uz priekšu divos frontes virzienos.
• Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukuma virzību kavē gaisa spēku trūkums.
• Kupjanskā sākta obligātā evakuācija; situācija – ļoti sarežģīta.
• Krievija gatavojas vēlēšanām okupētajās teritorijās.

ASV domnīca: Ukraina pavirzījusies uz priekšu divos frontes virzienos

Pagājušā diennaktī sīvas kaujas turpinājušās visā frontes līnijā Ukrainas austrumos un dienvidos, sākot no Kupijanskas, Siverskas, Bahmutas, Avdijivkas, Marinkas un līdz Zaporižjas apgabalam. Kā ziņo ASV domnīca "Kara izpētes institūts", vismaz divos frontes virzienos Ukraina ir pavirzījusies uz priekšu.

Ukrainas spēkiem izdevies atbrīvot vēl trīs kvadrātkilometru lielu teritoriju ap kaujās sagrauto Bahmutas pilsētu. Līdz ar to kopš pretuzbrukuma sākuma Bahmutas apkārtnē atbrīvoti jau 40 kvadrātkilometri. Ukraina tai simboliski nozīmīgo Doneckas pilsētu cenšas atgūt jau kopš pretuzbrukuma sākuma, šā mērķa labad iesaistot arī elites snaiperus, kas jau iesaukti par Bahmutas rēgiem.  

Iepriekš tika ziņots, ka Ukrainas spēki virzās uz priekšu Melitopoles un Berdjanskas virzienā un guvuši daļējus panākumus Robotines virzienā. 

Ukrainas pretuzbrukuma virzību kavē gaisa spēku trūkums

Pirms vairākiem mēnešiem ukraiņi paziņoja par pretuzbrukuma sākumu, bet būtiski panākumi līdz šim nav manīti. Šis jautājums šajās dienās no jauna atgriežas Ukraiņu medijos. Kā norādījušas dažādas amatpersonas, visu šo laiku, kamēr ukraiņi gaidīja partneru solītās ieroču piegādes, Krievija ir izmantojusi, lai nostiprinātos, lai mīnētu plašas teritorijas un lai "ieraktos zemē un nocietinātos". Līdz ar to katrs solis uz priekšu tagad ir ļoti smags un asiņains – tas paņem ukraiņu karavīru dzīvības. 

Tāpēc visas aktivitātes tiekot rūpīgi pārdomātas. Tāpat no amatpersonu teiktā izriet, ka joprojām ieroču ir par maz šāda apmēra uzbrukumam, un bez gaisa spēkiem šīs cīņas ir ļoti smagas. 

Tikmēr Krievija, kā zināms, cīnās ne tikai frontē, kopš vispārējā iebrukuma sākuma katru dienu ir nepārtraukti uzbrukumi civilajai infrastruktūrai. Pagājušā naktī Krievija ar droniem un raķetēm uzbruka Odesai, nemitīgi uzbrukumi turpinājušies ari Sumu apgabalam un citviet Ukrainā. 

Brīvdienās izskanēja arī dažādi paziņojumi no Krievijas par to, kur tās karaspēks ir vai nav atkāpies, taču informācijas patiesumu grūti pārbaudīt, jo faktiskās ziņas no frontes pienāk novēloti un Krievijas ziņotajam nevar uzticēties. 

Vairākkārt izskanējis, ka Ukrainas īstenotais pretuzbrukums būtu veiksmīgāks un raitāks, ja tās rīcībā būtu arī spēcīgs aviācijas atbalsts, proti, "F-16" iznīcinātāji. Tikmēr laikraksts "The New York Times" publicējis rakstu, kurā atsaucas uz pašreizējām un bijušajām amatpersonām Ukrainā, ASV un Eiropā un arī Rietumu aizsardzības analītiķiem un vēsta, ka Ukraina var uzvarēt pretuzbrukumā arī bez šiem iznīcinātājiem, un to klātbūtnei nebūtu izšķirošas ietekmes uz situāciju kaujas laukā. Bez šiem iznīcinātājiem uzvarēt gan varētu būt daudz grūtāk, piebilduši avoti. 

Daži eksperti norādījuši, ka gaisa spēku trūkums šovasar nostādījis Ukrainu neizdevīgākā situācijā salīdzinājumā ar Krieviju, kas ar helikopteriem uzbrūk Ukrainas tankiem un bruņumašīnām. Pēc Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas datiem vismaz daži no šiem helikopteriem ir aprīkoti ar prettanku raķetēm, kuras tiek izšautas vai nu pārāk tālu, vai pārāk zemu, lai Ukrainas pretgaisa aizsardzība tos varētu pārtvert. Ja Kijivas rīcībā būtu "F-16" iznīcinātāji, būtu iespējas labāk aizsargāt savu sauszemes tehniku.

Vienlaikus laikraksts "The New York Times" norādīja, ka Ukrainai un Krievijai ir spēcīga pretgaisa aizsardzība, kas lielā mērā abas attur no gaisa triecienu veikšanas frontes līniju tuvumā vai aiz tām, izmantojot pilotējamas kaujas lidmašīnas. Ņemot vērā šos ierobežojumus, ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, sacīja, ka nav skaidrs, vai Ukrainas spēki spētu atbalstīt sauszemes spēkus pat tad, ja tiem būtu "F-16".

Kupjanskā sākta obligātā evakuācija; situācija – ļoti sarežģīta

Pretrunīga informācija šobrīd parādās par situāciju Kupjanskas, Siverskas virzienā. Krievijas militārie blogeri ziņojuši par ofensīvu tur, norādot, ka Krievijas karaspēks lēnām virzās uz priekšu Kupjanskas virzienā, taču, lai izlauztos cauri Ukrainas aizsardzībai, būtu nepieciešami pastiprinājumi, kuru neesot. Arī Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievija veikusi neveiksmīgus sauszemes uzbrukumus šajā apkaimē. 

Par to, ka situācija Kupjanskas virzienā ir ļoti sarežģīta, vedina domāt arī obligātā evakuācija, kas pagājušā nedēļā sākta vairākās apdzīvotās vietās Kupjanskas apkaimē. Kā skaidroja vietvaras pārstāvji, tiek organizēta obligāta evakuācija, nevis piespiedu evakuācija. Ja kāds atsakās evakuēties, viņiem ir jāuzraksta atteikuma vēstule, bet citādi vietējās varas pārstāvji šobrīd dara visu iespējamo, lai cilvēkus no šīs apkaimes izvestu. 

Kā svētdien vietējiem medijiem ziņoja Harkivas apgabala administrācija, šajās dienās arī no Harkivas ir izvesti vairāk nekā 200 cilvēki, taču tā ir neliela daļa no visiem, kas tur mīt kopumā. Tiek lēsts, ka šobrīd Harkivā joprojām dzīvo ap 12 tūkstošiem cilvēku.

Krievija gatavojas vēlēšanām okupētajās teritorijās

Tikmēr Ukrainas Severodoņeckas apgabala militārās administrācijas vadītājs Romāns Vlasenko norādījis, ka Krievijas iebrucēji aizvien gatavojas tā dēvētajām "vēlēšanām" okupētajās Ukrainas teritorijās, kas gaidāmas šī gada septembrī. Viņš skaidroja, ka tiek īstenots daudz dažādu sabiedrisku propagandas pasākumu, iesaistot jauniešus un pensionārus. Tiek izplatīta krievu pasaules propaganda, jauni bukleti, jauna drukātā prese. 

Jāatgādina, ka jūnijā Krievijas mediji ziņoja, ka Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija 10. septembrī paredzējusi it kā "vēlēšanas" uz laiku okupētajās Ukrainas teritorijās – daļās Hersonas un Zaporožjas apgabalos, kā arī pašpasludināto republiku teritorijās austrumos. Tieši 10. septembrī Krievijā notiks dažāda līmeņa vēlēšanas, tostarp Valsts domes deputātu ārkārtas vēlēšanas.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.

Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.