Baltijas Aizsardzības koledžas Tartu rīkotā konference notiek jau desmito gadu, un tajā amatpersonas un eksperti apmainās ar viedokļiem par Krieviju.
Karš ir iedragājis Krievijas ekonomiku
Arī šogad konferences galvenais temats ir Krievijas pirms diviem gadiem uzsāktais pilna mēroga karš Ukrainā. Diemžēl mums joprojām ir jārunā par šo brutālo karu, jo Krievijai ir izdevies to tik ilgi turpināt. Un lielā mērā tas ir saistīts ar rietumvalstu nespēju un atsevišķos gadījumos arī nevēlēšanos sniegt Ukrainai visu nepieciešamo palīdzību, lai tā spētu uzvarēt šajā karā.
Baltijas Aizsardzības koledžas komandants brigādes ģenerālis Alvīds Šuparis sacīja, ka, karam turpinoties, tiks pārbaudīta NATO kolektīvā noturība. Viņš uzsvēra, ka Krievijas zaudējumi frontē Ukrainā sekmē Eiropas drošību, tāpēc mums ir jāturpina palīdzēt Ukrainai, lai tā varētu uzvarēt karu un novērstu plašāku karadarbību reģionā.
Savukārt bijušais ASV sauszemes spēku Eiropā komandieris Bens Hodžess sacīja, ka mēs pieredzam turpinājumu Padomu Savienības sabrukumam, kas sākās 1991. gadā.
Viņš norādīja, ka pilna mēroga iebrukums Ukrainā ir sagrāvis Krievijas ekonomiku un sarāvis jebkādas saites ar Rietumiem, gandrīz visas kādreizējās Maskavas satelītvalstis ir novērsušās no Krievijas, bet Somija un Zviedrija ir pievienojušās NATO, kas savulaik šķita neiedomājami.
Nevajag baidīties no Ukrainas uzvaras
Hodžess uzskata, ka Rietumiem ir jāizmanto Krievijas pagrimums.
"Mums nevajadzētu baidīties no tā, kā arī nevajadzētu izvairīties no tā, patiesībā mums to vajadzētu veicināt, palīdzot Ukrainai uzvarēt Krieviju un atjaunot tās teritoriālo suverenitāti 1991. gada robežās. Tas ir mūsu stratēģiskajās interesēs. Es uzskatu, ka Krievijas ierobežošanas stratēģija 2.0 ir neizbēgama. Un mūsu labākais partneris tajā būs Ukraina," spriež Hodžess.
"Ukraina būs bastions pret Putina skaidri formulētajiem plāniem turpmākai Eiropas iekarošanai.
Ukrainas izdzīvošana un nepieciešamība pēc iespējas ātrāk uzņemt Ukrainu NATO ir ārkārtīgi svarīga jaunajai Eiropas un globālajai atturēšanas un kontroles stratēģijai," sacīja Hodžess.
Hodžess arī jautāja, vai Rietumiem ir vienota politiskā griba, rūpnieciskā kapacitāte un militārās spējas, ar ko stāties pretī globālajiem izaicinājumiem, ko mums rada Krievija, Irāna, Ziemeļkoreja un Ķīna. Viņaprāt, vispirms ir jāsakauj Krievija un tai ir jābūt prioritātei.
Bijušais komandieris atzina, ka pašlaik frontē stāvoklis nav labvēlīgs Ukrainai, taču viņš uzskata, ka tas nav bezcerīgs. Hodžess sacīja, ka Ukraina nevarēs uzvarēt karu šogad, bet līdz gada beigām esot jānostabilizē situācija frontē.
Rietumi nav definējuši skaidru mērķi
Hodžess arī nosauca vairākas lietas, kas ir nepieciešamas, lai Ukraina varētu uzvarēt, taču galvenais esot panākt, lai rietumvalstis skaidri un nepārprotami paziņotu, ka tās vēlas Ukrainas uzvaru.
"Esmu ļoti lepns par to, ko mans prezidents un mana valsts ir darījusi Ukrainas labā, taču viņi nav definējuši skaidru stratēģisko mērķi, ka Ukrainai ir jāuzvar.
Mans prezidents [Džo Baidens] izmanto šo briesmīgo frāzi: "Mēs būsim ar Ukrainu tik ilgi, cik nepieciešams". Tas ir pilnīgi tukšs apgalvojums, kas nedod kaut vienu munīcijas lādiņu ukraiņiem.
Diemžēl, arī citi mūsu sabiedrotie atkārto šo frāzi," atzina Hodžess.
"Tāpēc visām valstīm ir jāpasaka: "Mēs vēlamies, lai Ukraina uzvar!". Kad mēs to pasakām, tad vairs nav muļķīgu argumentu, ka mums nepietiek bruņojuma. Tās visas ir atrunas, jo mums nav mērķa. Kad līderi to skaidri pateiks, tad Krievija sapratīs, ka cerības uz mūsu nogurumu un padošanos nepiepildīsies."
Arī sekojošajās konferences paneļdiskusijās bieži izskanēja doma, ka Rietumi ir ekonomiski daudz spēcīgāki par Krieviju, tāpēc tiem ir jāizmanto savi resursi, lai sniegtu palīdzību, kas ļautu Ukrainai uzvarēt.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
