Vispārējie Latviešu Dziesmu un Deju Svētki

Būt māksliniekam dziedot ansamblī ir liela uzdrīkstēšanās, jo katrs ansambļa dziedātājs ir solists. Un aiz katra solista slēpjas personība. Personība, kuras daudzveidību ieraudzīt un atklāt ir viens no koncerta galvenajiem uzdevumiem. Atklāt patiesi nesavtīgu mīlestību pret mūziku, dziedāšanas prieku, cenšoties pietuvoties ikkatram no koncerta māksliniekiem, veidojot ļoti personīgu sarunu ar klausītāju. Koncerta programmas kodolu veido latviešu ansambļu mūzikas zelta repertuārs, tai skaitā arī vairāki latviešu komponistu jaundarbi, latviešu tradicionālā mūzika un džezs. Piedalās: vokālie ansambļi “Assembly Singers”, “Taka”, “Putnu dārzs”, “Dancis”, Preiļu novada Kultūras centra vīru vokālais ansamblis, “Cantabile”, “Anima Corde”, “DoReMi” un Varakļānu novada Kultūras centra jauktais vokālais ansamblis. Viesi: etnogrāfiskais ansamblis “Suitu sievas”, vokālā grupa “Framest”, “Latvian Voices”, instrumentālā grupa (Jānis Ķirsis, taustiņinstrumenti; Rūdolfs Dankfelds, bungas; Jānis Rubiks, bass; Rihards Goba, ģitāra; Dāvis Jurka, pūšaminstrumenti).

Vairāk

Katra Latvijā dzīvojošā tauta veido mūsu spēku pasaules kontekstā. Katrai tautai raksturīgās tradīcijas ir kā pavediens saules audeklā, kurā gleznojam mūsu ziedošo zemi. Tikai pavedienā kā saiknē starp ikkatru no mums, parādībām un procesiem šodienā mēs spējam uzgleznot tādu Latvijas zemi, kuras īstais košums rodas tautu sadraudzībā. Koncerta laikā dziesmu pavedienā radīsim dažādu tautu māksliniecisko kolektīvu sasaisti kā vienotu Latvijas kultūru ainavu. Lai uzplaukst viena liela un krāšņa glezna saules dziesmu audeklā!

Vairāk

Vērienīgajā vokāli simfoniskās mūzikas koncertā par mūsu akadēmiskās mūzikas sākotni, turpinājumu, pārmantojamību, jaunradi un zināmā mērā arī par atdzimšanu ar sava zižļa palīdzību stāstīs teju visi aktīvie latviešu simfoniskā orķestru diriģenti - jaunie talanti, meistari, mācekļi un vecmeistari - A.Rubiķis, V.Gailis, A.Lakstīgala, A.Greters, J.Liepiņš, G.Kuzma, M.Ozoliņš, A.Poga, I.Resnis, A.Vecumnieks un A.Viļumanis. Piedalās: Inga Kalna, soprāns; Inga Šļubovska, soprāns; Viktorija Pakalniece, soprāns; Juris Jope, tenors; Rihards Millers, baritons; Pēteris Endzelis, oboja; Reinis Zariņš, klavieres; Dziesma un sievietes balss, Rēzija Kalniņa; Latvijas Radio koris, VAK “Latvija”, Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, dūdu un bungu grupa “Auļi”, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris. Diriģenti: Imants Resnis, Atvars Lakstīgala, Jānis Liepiņš, Mārtiņš Ozoliņš, Guntis Kuzma, Viesturs Gailis, Andris Poga, Andris Vecumnieks, Aivis Greters un Aleksandrs Viļumanis.

Vairāk

Dievs. Daba. Cilvēks. Mūžīgā trīsvienība, kas veido cilvēka dzīves pamatu, balstu un pasauluztveri. Vokālo ansambļu garīgās mūzikas koncertā piedalīsies spožākās balsis no visiem novadiem un Rīgas. Piedalās: vokālie ansambļi “Trifeles”, “Ēra”, “Anima Solla”, “Procesā”, “Skonai”, VEF Kultūras pils vīru vokālais ansamblis, “Mundus”, Dināra Rudāne (soliste), Guntars Prānis (solists, rata lira), Kaspars Kurdeko, Kristiāns Lindenblats, Edgars Zaurs (sitaminstrumenti).

Vairāk

Būt māksliniekam dziedot ansamblī ir liela uzdrīkstēšanās, jo katrs ansambļa dziedātājs ir solists. Un aiz katra solista slēpjas personība. Personība, kuras daudzveidību ieraudzīt un atklāt ir viens no koncerta galvenajiem uzdevumiem. Atklāt patiesi nesavtīgu mīlestību pret mūziku, dziedāšanas prieku, cenšoties pietuvoties ikkatram no koncerta māksliniekiem, veidojot ļoti personīgu sarunu ar klausītāju. Koncerta programmas kodolu veido latviešu ansambļu mūzikas zelta repertuārs, tai skaitā arī vairāki latviešu komponistu jaundarbi, latviešu tradicionālā mūzika un džezs. Piedalās: vokālie ansambļi “Assembly Singers”, “Taka”, “Putnu dārzs”, “Dancis”, Preiļu novada Kultūras centra vīru vokālais ansamblis, “Cantabile”, “Anima Corde”, “DoReMi” un Varakļānu novada Kultūras centra jauktais vokālais ansamblis. Viesi: etnogrāfiskais ansamblis “Suitu sievas”, vokālā grupa “Framest”, “Latvian Voices”. Instrumentālā grupa: Jānis Ķirsis (taustiņinstrumenti), Rūdolfs Dankfelds (bungas), Jānis Rubiks (bass), Rihards Goba (ģitāra), Dāvis Jurka (pūšaminstrumenti).

Vairāk

Vairāk

Latviešiem tautastērps ir tautas kultūras kods un nacionālās identitātes simbols. Lai celtu tautas nacionālo pašapziņu, papildinātu mūsu zināšanas par veiksmīgāk atdarinātiem un komplektētiem tautastērpiem, kā arī uzlabotu Dziesmu un deju svētku dalībnieku ģērbšanās kultūru, jau sesto reizi kopš 1998. gada tiek rīkota Latviešu tautastērpu skate.

Vairāk

Dziesmusvētku tradīcijas simtpiecdesmitgadē Mežaparka Sidraba birzī notiks koru mūzikas lielkoncerts, izceļot tautas dziesmu kā kora dziedāšanas sākotni. Kopkoris izpildīs tautasdziesmu apdares un tautas dziesmu iedvesmotas oriģinālkompozīcijas, bet kopkora skanējumā būtiska loma būs a cappella dziedāšanai. Lielkoncerta programmā iekļauts gan iepriekšējo Dziesmusvētku mantojums, gan skaņdarbi, kas mākslinieciski spilgti izsaka latvisko identitāti, tautas brīvību, cieņu pret senču mantojumu, garīgā tīruma meklējumus un nākamības atklāsmes. Piedalās: goda virsdiriģenti Juris Kļaviņš, Lilija Zobens, virsdiriģenti Kaspars Ādamsons, Jānis Baltiņš, Aira Birziņa, Jurģis Cābulis, Gints Ceplenieks, Ivars Cinkuss, Mārtiņš Klišāns, Sigvards Kļava, Uldis Kokars, Māra Marnauza, Aigars Meri, Mārtiņš Ozoliņš, Jānis Ozols, Agita Rimšēviča, Māris Sirmais, Ārijs Šķepasts, Ints Teterovskis, Jevgeņijs Ustinskovs, Ilze Valce, Romāns Vanags, Andris Veismanis, Edgars Vītols, pūtēju orķestru virsdiriģents: Andis Karelis; jauktie, sieviešu un vīru kori, Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris, Latvijas Republikas Zemessardzes orķestris, bungu un dūdu mūzikas grupa “Auļi”, Jāzepa Mediņa Rīgas 1.mūzikas skolas zēnu koris un meiteņu koris “Vivace”, Rīgas Doma zēnu koris,Rīgas Doma meiteņu koris “Tiara”, Latviešu zīmju valodas tulku koris.

Vairāk

Muzicēšana pūtēju orķestros līdzās kordziedāšanai ir neatņemama latviešu Dziesmusvētku tradīcijas sastāvdaļa. XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki notiek svētku tradīcijas simtpiecdesmitgades zīmē, tādēļ Pūtēju orķestru lielkoncerts veidots kā ceļš no pūtēju orķestru tradīcijas aizsākumiem līdz mūsdienīgam skanējumam. Pūtēju orķestrim dažādos laikos Latvijā ir bijusi svarīga vieta gan sadzīvē – spēlējot zaļumballes, bēres un kāzas, gan vēstures griežos un Brīvības cīņās. Koncerts veidots kā latviešu tautas vīrišķības un pieaugšanas stāsts – no gana stabulītes, strēlnieka dziesmām un karavīra staltuma – līdz ēverģēlībām ballītēs un dziļai emocionalitātei laikmetu griežos. Koncertā piedalās visi Latvijas pūtēju amatieru orķestri, solisti, tautas deju un laikmetīgās dejas dejotāji. Pēc koncerta zaļumballe!

Vairāk

Vairāk

Visas dienas garumā Vērmanes dārzā un Esplanādē ikvienai Latvijā dzīvojošai tautībai būs iespēja dalīties ar saviem radumiem – uzskatu, ieradumu un darbību kopumu – tradīcijām, kas nodotas tālāk no paaudzes paaudzē un kas unikālas katrai tautai, izceļot tās īpašās kultūras mantojuma vienības, kas citām tautām nav raksturīgas vai pat zināmas, kā arī meklējot saikni ar latviešu folkloras un tradīcijas elementiem, kurus Latvijā dzīvojošās tautības asociē sev par vistuvākajiem. Svētku noskaņu papildinās gan vietējie, gan ārvalstu latviešu mākslinieciskie kolektīvi.

Vairāk

Tautas mūzikas koncerts ir Dziesmu svētku notikums, kur godā tiek celta latviešu tautas tradicionālā mūzika – gan autentiska, gan pārtapusi mūsdienu klausītājam saprotamākā skanējumā. 2023. gadā tas tiks veltīts tradicionālajiem latviešu tautas mūzikas instrumentiem, meistariem, kas tos izgatavo un to prasmīgajiem spēlmaņiem mūsdienās. Koncerta “Trejdeviņi spēlmanīši” klausītāju skaniskajā un vizuālajā fokusā ir dūdas, stabules, kokles, vijole, taures un bungas. Spēlmaņi klausītājiem demonstrēs šo instrumentu skanējumu, interpretējot arhīvos atrodamās deju melodijas un izpildot savu, īpaši šim notikumam radītu autormūziku, kas atklāj katra instrumenta iespējas un mūziķa radošumu. Koncerta sižetisko pamatu veido grupas "Iļģi" opuss “Mēs deviņi bāleliņi”. Šī ir visgarākā mums zināmā latviešu tautasdziesma, kurā 65 četrrindēs tiek izdziedāts un izspēlēts stāsts par māsiņu un viņas deviņiem brāļiem. Dzīve dzimtas mājās, ģimenē, līgavas zagšana, brāļu pakaļdzīšanās, ceļā secīgi satiekot trejdeviņus bundziniekus, koklētājus un spēlmanīšus. Tas ir aizraujošs muzikāls piedzīvojums, kas atklāj mūsu senču tradīcijas un dzīvesziņu. Kā vizuāls un skanisks simboliskais motīvs koncertu caurvij dzirnakmens – elements, kas mītiskā līmenī simbolizē kosmisko kustību un laika ritējumu. Saule iet savu loku debesīs, cilvēks – šeit, uz zemes. Dažādu iemeslu dēļ vairāki jautājumi par latviešu instrumentiem, to izcelsmi un skanējumu paliks neatbildēti uz visiem laikiem, tomēr varam tos izzināt un spēlēt, godāt prasmīgus spēlmaņus un dejot unikālo skaņurīku pavadījumā. Koncerta norises vietā būs aplūkojami labāko meistaru darinātie tautas mūzikas instrumenti. Koncertā piedalās: grupa "Iļģi" – Ilga Reizniece (vijole, balss), Māris Muktupāvels (balss, kokle, dūdas, akordeons), Gatis Gaujenieks (balss, basģitāra, ģīga), Egons Kronbergs (ģitāra), Mārtiņš Linde (sitamie instrumenti). Viesmākslinieki – Irīna Mihailovska (balss), Uģis Prauliņš (balss, taustiņinstrumenti) Latvijas Universitātes deju folkloras kopa "Dandari", vadītāja Inga Holsta, Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” folkloras un seno cīņu kopa Vilkači, vadītājs Edgars Zilberts Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” Rīgas danču klubs, vadītājs Valdis Putniņš. Solisti: DJ Monsta (Uldis Cīrulis), Laima Jansone – kokles, Audars Kārlis Klints (dūdas, taure, rags), Eduards Klints (dūdas), Liene Brence (vijole), Lauma Matule (stabule), Zane Dukaļska (rāmja bungas).

Vairāk

Pūšaminstrumentu mūzika baznīcās un baznīcas torņos ir sena tradīcija, kuras ieviešana Dziesmu un deju svētku programmā ļauj pilnībā izbaudīt pūtēju orķestru plašās iespējas – no kamermūzikai raksturīgā smalkuma līdz pūtēju apvienotā orķestra spožumam. Latvijas pūtēju orķestri Rīgas baznīcās spēlēs sava repertuāra skaistākos skaņdarbus, aicinot rīdziniekus un galvaspilsētas viesus izbaudīt katra dievnama unikālo akustiku.

Vairāk

Laika upe plūst starp diviem krastiem – mūžīgo un laicīgo. Tautas dziesmas izteiktais vārds un melodija ir kā pārcēlāji vai laivenieki laika upē, kas plūst cauri laikam – garām laikmeta lielajiem notikumu lokiem, cauri vasarām, ziemām un rudeņu vētrām, vienmēr saglabājot sava pār-cēlāja un tālāk-vedēja patību. Kokles skanējums vienmēr ir skanējis līdzās tautasdziesmai, tāpēc koncerts balstās uz pamatvērtībām – tautasdziesmu, dabu un koklētāju; tā pamatā ir skaņdarbi, kas parāda kokles skanējuma daudzpusību, atskaņojot dažādu laiku latviešu komponistu opusus. Kokļu lielkoncertā piedalīsies gandrīz 400 koklētāju trīs vecuma grupās, 4 virsdiriģenti un dažādu mūzikas žanru viesmākslinieki. Skanisko pamatu veido vairāku paaudžu latviešu komponistu tautasdziesmu interpretācijas un īpaši lielkoncertam radītie Valta Pūces un Aigara Raumaņa jaundarbi. Piedalās: Latvijas koklētāju ansambļi, virsvadītājas Kristīne Dmitrijeva, Ilze Žvarte, Anda Eglīte, Valda Bagāta, Diriģents Artūrs Oskars Mitrevics, Līga Griķe (koncertkokle), Kaspars Zemītis (ģitāra), vīru kopa "Vilki", Latvīte Cirse (etnokokle), Inese Mičule (balss), sitaminstrumentālisti Elvijs Endelis, Mikus Bāliņš, Edvards Muzikants, Reinis Tomiņš, vokālais ansamblis "Ēra", Toms Harjo, Zane Jančevska.

Vairāk

Dziesmusvētku tradīcijas simtpiecdesmitgadē Mežaparka Sidraba birzī notiks koru mūzikas lielkoncerts, izceļot tautas dziesmu kā kora dziedāšanas sākotni. Kopkoris izpildīs tautasdziesmu apdares un tautas dziesmu iedvesmotas oriģinālkompozīcijas, bet kopkora skanējumā būtiska loma būs a cappella dziedāšanai. Lielkoncerta programmā iekļauts gan iepriekšējo Dziesmusvētku mantojums, gan skaņdarbi, kas mākslinieciski spilgti izsaka latvisko identitāti, tautas brīvību, cieņu pret senču mantojumu, garīgā tīruma meklējumus un nākamības atklāsmes. Piedalās: goda virsdiriģenti Juris Kļaviņš, Lilija Zobens, virsdiriģenti Kaspars Ādamsons, Jānis Baltiņš, Aira Birziņa, Jurģis Cābulis, Gints Ceplenieks, Ivars Cinkuss, Mārtiņš Klišāns, Sigvards Kļava, Uldis Kokars, Māra Marnauza, Aigars Meri, Mārtiņš Ozoliņš, Jānis Ozols, Agita Rimšēviča, Māris Sirmais, Ārijs Šķepasts, Ints Teterovskis, Jevgeņijs Ustinskovs, Ilze Valce, Romāns Vanags, Andris Veismanis, Edgars Vītols, pūtēju orķestru virsdiriģents: Andis Karelis; jauktie, sieviešu un vīru kori, Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris, Latvijas Republikas Zemessardzes orķestris, bungu un dūdu mūzikas grupa “Auļi”, Jāzepa Mediņa Rīgas 1.mūzikas skolas zēnu koris un meiteņu koris “Vivace”, Rīgas Doma zēnu koris,Rīgas Doma meiteņu koris “Tiara”, Latviešu zīmju valodas tulku koris.

Vairāk

Latvijas novadu krāsas koši iemirdzēsies deju lieluzvedumā “Mūžīgais dzinējs”, kas iecerēts kā veltījums izziņas kārei un mūžīgās izaugsmes meklējumiem, dejās un stāstos atainojot dažādu laiku Latvijas apceļotāju pieredzēto, sajusto un secināto. Deju lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” repertuārā iekļautas 33 dejas, no tām trīspadsmit godalgotas jaunrades dejas un septiņas dejas no Latvijas skatuviskās dejas Zelta fonda.

Vairāk

Esplanādi šajā dienā pieskandinās Latvijas instrumentālās tautas mūzikas grupas – tautas mūzikas ansambļi, folkloras, postfolkloras un sadzīves mūzikas kapelas. Jebkuram interesentam būs iespēja klausīties dažādu stilu tautas mūzikas mākslinieciskās apdares un interpretācijas dažādos instrumentu salikumos. Apmeklētājiem dienas gaitā būs iespēja iesaistīties tautiskos dančos vai iejusties īstas lauku zaļumballes noskaņās.

Vairāk

Vairāk

Latvijas novadu krāsas koši iemirdzēsies deju lieluzvedumā “Mūžīgais dzinējs”, kas iecerēts kā veltījums izziņas kārei un mūžīgās izaugsmes meklējumiem, dejās un stāstos atainojot dažādu laiku Latvijas apceļotāju pieredzēto, sajusto un secināto. Deju lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” repertuārā iekļautas 33 dejas, no tām trīspadsmit godalgotas jaunrades dejas un septiņas dejas no Latvijas skatuviskās dejas Zelta fonda.

Vairāk

Bērnu un jauniešu vokālo ansambļu koncertuzvedums, kurā skanēs Jāņa Lūsēna, Valta Pūces un Jēkaba Jančevska jaundarbi ar Rasas Bugavičutes-Pēces dzeju, piedalīsies 10 labākie bērnu un jauniešu vokālie ansambļi no visas Latvijas. Koncertuzvedums vedīs cauri bērnu rakstītas dienasgrāmatas lappusēm, kurās atspoguļotas sajūtas, piedzīvojumi un iespaidi par bērniem aktuālām norisēm gada garumā, sākot no vasaras izskaņas un gatavošanās skolai augustā līdz Dziesmu svētku kulminācijai jūlijā. Stāstnieku lomā – 3 atraktīvi ansambļu dalībnieki. Piedalās: Balvu Mūzikas skolas vokālais ansamblis, vokālās studijas “Spurgaliņas”, “Mikauši”, “Momo”, vokālie ansambļi “Knīpas un Knauķi”, “Lai skan!”, “Kolibri”, Ogres Valsts ģimnāzijas un Ogres 1. vidusskolas vokālais ansamblis, "Rondo", instrumentālā grupa – Māris Treijs, (taustiņinstrumenti), Aleksis Pusts (ģitāra), Elīza Apine (bass), Mārtiņš Kokars (perkusijas) –, režisore Agnese Malnača.

Vairāk

Mazākumtautību kori, tautas dziesmu ansambļi, folkloras kopas, tautas instrumentu ansambļi un orķestri Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes evaņģēliski luteriskajā baznīcā atskaņos garīgās mūzikas repertuāru.

Vairāk

Svētki ir kā liela partitūra. Daudz dažādu krāsu, tembru, akcentu, dinamikas. Skanīga balss šajā partitūrā ir pūtēju orķestrim. Šajā koncertā Latvijas labāko pūtēju orķestru izpildījumā izskanēs latviešu komponistu oriģinālmūzika, kas radīta koncertzāles skatuvei, darbi, kas bijuši nozīmīgi Latvijas pūtēju orķestru attīstībā un repertuāra papildināšanā. Koncertā piedalīsies pūtēju orķestri “Auseklītis”, “Fanfara”, Rīgas Tehniskās universitātes studentu pūtēju orķestris “SPO”, Latvijas Universitātes pūtēju orķestris un Madonas pilsētas pūtēju orķestris, bet īpaši šim koncertam Latvijas pūtēju orķestru diriģenti apvienosies diriģentu orķestrī.

Vairāk

Latvijas novadu krāsas koši iemirdzēsies deju lieluzvedumā “Mūžīgais dzinējs”, kas iecerēts kā veltījums izziņas kārei un mūžīgās izaugsmes meklējumiem, dejās un stāstos atainojot dažādu laiku Latvijas apceļotāju pieredzēto, sajusto un secināto. Deju lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” repertuārā iekļautas 33 dejas, no tām trīspadsmit godalgotas jaunrades dejas un septiņas dejas no Latvijas skatuviskās dejas Zelta fonda.

Vairāk