Kultūra / Dizains un athitektūra
''Latvijas Arhitektūras gada balvas 2021'' finālam izvirzīti 11 nominanti, preses konferencē paziņoja atlases žūrijas pārstāvji.
Arhitektūra, stājmāksla un scenogrāfija ir tie lauki, kuros meistarīgi darbojās Sergejs Antonovs (1884—1956). Nesen izdevniecībā "Neputns" klajā nāca viņam veltīta monogrāfija. Tās autori Antonovu raksturo kā spilgtu personību un talantu pilnīgāko.
Publiskoti pieteiktie darbi Latvijas prestižākajam apbalvojumam arhitektūrā, kurš šogad tiks piešķirts jau 26. reizi. Ir uzsākts žūrijas darbs, izvērtējot iesniegtos darbus, un izvēlētie nominanti tiks publiski paziņoti jūlija pēdējā nedēļā, savukārt Latvijas Arhitektūras gada balvas apbalvošanas ceremonija norisināsies 27. augustā, informēja organizatori.
Rīgā, Mazajā Krasta ielā 73, atrodas pasaulē lielākais vecticībnieku lūgšanu nams ar unikālu reliģiskās mākslas kolekciju. Mecenāta Alekseja Grebenščikova vārdā nosauktais dievnams savas aprises ieguva 19. gadsimta vidū, kad turīgie vecticībnieki spēja darbam nolīgt gan pilsētas galveno arhitektu vācbaltieti Reinholdu Georgu Šmēlingu, gan pirmo profesionālo latviešu arhitektu Jāni Frīdrihu Baumani. Ārējas atpazīšanas zīmes vajātajai ticībai nedrīkstēja būt, tādēļ zvanu torni varēja uzbūvēt vien pēc 1905. gada reliģiskās iecietības manifesta, taču galvenā bagātība bija un ir koncentrēta iekšpusē. Pateicoties arī gudri piešķirtajam pieminekļa statusam, cauri padomju laikam tika saglabāti visi kulta priekšmeti un ēku komplekss.
Parīzes augstās modes nedēļā ar jauno rudens-ziemas kolekciju iepazīstinājis vietējais luksusa modes nams “Chanel”. Kolekcijā bija apvienoto dažādi stili un to kombinācijas.
Ar slavenā franču luksusa modes nama “Christian Dior” tērpu skati sākusies Parīzes augstās modes nedēļa. Pēc Covid-19 pandēmijas dēļ radītā pārtraukuma šoreiz interesenti dizaineru veikumu varēja vērot klātienē.
1924. gadā, sākot Latvijas kultūras pieminekļu saraksta stādīšanu, par pirmo valsts aizsargāto pieminekli Latvijā kļuva Brāļu draudzes saiešanas nams. Tas atradās Vidzemē, Kauguru ciema Gaidē. Tas ir bijis svarīgs tautas celtniecības un hernhūtiešu nestās garīgās atmodas liecinieks – etnogrāfijas piemineklis, kura nozīme tikusi vērtēta kā izcila. Pēc kara ēka lietota kā “Privātu iedzīvotāju dzīvoklis un kūts”, līdz 1953. gadā gājusi bojā. Tiek uzskatīts, ka ēku pēc būtības ir sagrāvusi okupācijas vara.
Otrdienas, 29. jūnija pievakarē, Rīgas Kinostudijas 1. paviljonā notika Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) 2021. gada modes skates filmas “Digitalizācija” pirmizrāde. Stiprinot modes mākslu un sniedzot atbalstu jaunajiem māksliniekiem, tika pasniegta speciālbalva, kuru ieguva Una Pūpola, informēja LMA pārstāvji. Filmu “Digitalizācija” no 1. jūlija visi interesenti varēs noskatīties internetā.
Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) par ikgadēju tradīciju kļuvušas modes skates. Šajā sezonā attālinātā studiju procesa laikā radītās tērpu kolekcijas tiks izrādītas nevis skatē, bet modes filmā “Digitalizācija”, kas pirmizrādi piedzīvoja 29. jūnijā.
Londonā risinās Dizaina biennāle, kur ar savu stendu jau otro reizi piedalās arī Latvija. Pirmajā reizē mājās tika atvesta zelta medaļa par labāko ekspozīcijas dizainu, un arī šogad Latvijas mākslinieku darbs bez ievērības nav palicis.
Klajā nācis izdevums „Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums vēsturiskajos Balvu un Ludzas rajonos”. Ziemeļlatgales sakrālo arhitektūras un mākslas mantojumu aprakstījušas mākslas zinātņu doktore Rūta Kaminska un mākslas zinātniece Anita Bistere. Izdevumā aprakstītie dievnami tika apskatīti, fotografēti un aprakstīti kopš 2016.gada.
Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentu modes skatē ikgadēji tiek prezentētas aizvadītajā mācību gadā radītās tērpu kolekcijas. Šogad, ņemot vērā aktuālo situāciju un laikmetam raksturīgo formātu, kolekcijas tiks prezentētas modes filmā “Digitalizācija”, kuras pirmizrāde notiks 29. jūnijā pulksten 16:30 Rīgas Kinostudijā, informēja LMA pārstāvji.
Šķīvis bērnu ēšanas paradumu uzlabošanai, spēle pedagogiem skolēnu agresijas cēloņu izpratnei, aplikācija jaunajiem dārzniekiem “Garā pupa” – tie ir daži no diplomdarbiem, ar ko Mākslas akadēmiju šogad absolvējuši Dizaina nodaļas studenti. Daļu no viņu darbiem šogad ir iespēja aplūkot visplašākajam skatītāju lokam, jo tie eksponēti Rīgas centra ēku skatlogos. Lai tos redzētu, ir jādodas uz dažādām vietām Vaļņu ielā, Dzirnavu ielā un Krišjāņa Barona ielā. Kopumā darbi atspoguļo, ka jaunie dizaineri daudz domā par sociālo problēmu risināšanu, kā arī par vides saglabāšanas un ekoloģijas jautājumiem. Izstāde, kam dots nosaukums “Skat'logā”, pilsētvidē būs eksponēta līdz jūlija vidum, un tā ir ievads Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas 60 gadu svinībām rudenī.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
