Kultūra / Dizains un athitektūra
Dizains un arhitektūra
Dizains un arhitektūra
Rīgas pils senākās daļas – kastelas – atjaunošanas darbu laikā atklātas jaunas vēstures liecības par to, kā reiz izskatījušās pils iekštelpas. Uz sienām un griestiem atklājušies viduslaiku zīmējumu fragmenti. Atradumu dēļ būvdarbi nekavēšoties, un tiek solīts, ka Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) ekspozīcija pilī atgriezīsies kā plānots – pēc trim gadiem.
Pēc smagas slimības 4. februārī mūžībā devusies arhitekte Benita Bērziņa (18.03.1953–04.02.2021), informēja Latvijas Arhitektu savienībā.
Mazajai ģildei šogad aprit 155. gadskārta. Viens no Vecrīgas atpazīstamākajiem namiem celts pēc pilsētas arhitekta Johana Daniela Felsko projekta. Ceļš no arhitekta ieceres līdz realizēšanai bijis sarežģīts – projekts tika pārstrādāts trīs reizes. Atzīmējot nama dižo gadskārtu, Mazā ģilde ikvienu aicina dalīties ar personiskajiem stāstiem par namā piedzīvoto.
Februāra sākumā Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) kopā ar Lapzemes Universitāti Somijā, kā arī asociētajiem sadarbības partneriem – Rīgas Ekonomikas augstskolu, Igaunijas Mākslas akadēmiju, Kuldīgas novada pašvaldību un biedrību “Kuldīgas mākslinieku rezidence” –, parakstījusi līgumu par starptautiskas maģistra līmeņa studiju programmas “Pakalpojumu dizaina stratēģijas un inovācijas” īstenošanu. Plānots, ka absolventi saņems dubulto diplomu – Latvijas Mākslas akadēmijas un Lapzemes Universitātes diplomu, informēja LMA pārstāvji.
Liepājā topošā interjera muzeja – Hoijeres madāmas viesnīcas restaurācijas darbi norit lēnāk, nekā bija plānots. Pandēmijas ietekmē neesot iespējams nopirkt visus vajadzīgos materiālus. Arī 17.–19. gs. interjera priekšmetu iegāde šobrīd ir izaicinājums, jo izsoļu nami daudzviet ir slēgti. Darbu veicējiem piešķirts termiņa pagarinājums līdz jūnija vidum.
Pasaules dizaineri turpina domāt par to, kā vidi ap mums padarīt drošāku, proti – kā īstenot sociālo distancēšanos. Dažādi risinājumi rodami vidē, grafiski iezīmējot cilvēku atrašanos noteiktā attālumā, parkos, pilsētu laukumos un darba vietās – birojos. Kā tajos rit darbs šobrīd, kā telpas piemērot apstākļiem, kuru noslēguma termiņu nevaram paredzēt, un kāda loma tajā ir dizainam, stāsta “Tet” valdes locekle, Cilvēku un vides dienesta direktore Ingrīda Rone un interjera dizainere Santa Meikulāne.
"Rīgas jūgendstila arhitektūras dekora pirmreizēja analīze" – tā sauc pētījumu, kuru veikusi Latvijas Mākslas akadēmijas profesore Silvija Grosa. Zinātņu akadēmijas vērtējumā tas ir viens no nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē.
Dizains var atrisināt problēmas un atstāt pozitīvu iespaidu uz cilvēku dzīvi – pārliecināts dizainers Krišjānis Mazurs, kurš Amerikā iegūst ne tikai izglītību, bet arī radošo pārliecību.
Milānas modes nedēļas ietvaros interesentus ar jauno kolekciju iepazīstināja Itālijas modes nams “Prada”. Covid-19 pandēmijas un noteikto ierobežojumu dēļ apģērbs tika demonstrēts vienīgi tīmeklī.
Lai ar sociālā dizaina palīdzību vairotu dažādu sabiedrības grupu labklājību, Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūras studenti katru gadu pievēršas sociālā dizaina idejām ar biznesa ievirzi. Vienkāršāk izsakoties – studenti rada idejas, kuru īstenošana varētu atvieglot konkrētas mērķauditorijas ikdienu.
Latvijas Arhitektu savienība 5. janvāra padomes sēdē pārrunās jautājumu par iespējamām alternatīvām nacionālās koncertzāles novietnei.
No kādreizējā vīna pagraba un tirgotavas nama jumta Rīgā jau kopš 2018. gada ir pazudusi slavenā tēlnieka Augusta Franca Folca skulptūra “Vīrs ar kannām”, kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Šobrīd tā rotā tēlnieka un skulptūras restauratora Edvīna Krūmiņa darbnīcu, jo restaurācijā atklājas negaidītās problēmas ar skulptūras mehānismu, noskaidroja LTV raidījums “4. studija”.
Ik dienu ap mums ir neskaitāmas informatīvās norādes, zīmes, kas mūs vada un virza – uz ielas, veikalā, koncertzālē, stacijā, lidostā. Mēs tās uztveram kā daļu no apkārtesošās vides. Tāds ir navigācijas dizaina uzdevums: palīdzēt atrast to, ko meklējam, un parūpēties par to, lai šī ceļa meklēšana ir mums droša un saprotama. Kā tas tiek veidots? Par to Latvijas Radio raidījumā “Kāpēc dizains?” stāsta Austrālijas dizaina studijas “Dotdash” izveidotāji, dizaineri Despina Makris (Despina Macris) un Marks Ross (Mark Ross).
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
