Kultūra / Dizains un athitektūra
Piektdien, 1. oktobrī, otro gadu pēc kārtas Rīgā norisināsies Dizaina pastaiga. Kā sola organizatori, tas būs “pirmais tik liela mēroga dizaina nozares pasākums, kas daudzpusīgā un praktiskā veidā veltīts pandēmijas tēmai un tās radīto izaicinājumu risināšanai.” Pasākuma piecos pieturpunktos vienas dienas garumā tā dalībniekiem būs iespēja diskutēt ar nozares ekspertiem, uzzināt praktiskus piemērus un priekšlikumus, kā publiskas vietas padarīt epidemioloģiski drošas, izmantojot dizaina metodes.
Lai pasaule mūs pamanītu, ir jāapvienojas, tādēļ pirmo reizi arī Baltijas valstu dizaineri sevi piesaka kopīgi, piedaloties vienā no svarīgākajiem gada notikumiem dizainā – Londonas Dizaina festivālā. Otrdien tika oficiāli atklāta kopīgi veidotā izstāde „Tactile Baltics”, ko latviski varētu tulkot kā „Taktilā Baltija”, piedāvājot tradicionālām lietām netradicionālus risinājumus un jaunus materiālus.
1. oktobrī Rīgā norisināsies "Dizaina pastaiga". Tā ir pērn aizsākta tradīcija, kuras ietvaros vienas dienas garumā pastaigas pieturpunktos tās dalībniekus sagaidīs dizaineri un nozares pārstāvji, lai stāstītu par savu radošo darbu un vidi. Šogad viens no pieturpunktiem veltīts izglītības jomai un tās izaicinājumiem pandēmijas laikā, piedāvājot semināru “Mācību procesa dizains Covid pasaulē”, informēja rīkotāji.
Augstākā dizaina izglītība Latvijā šogad atzīmē 60 gadus, kas pagājuši kopš Dizaina nodaļas izveidošanas Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA). Savos pirmsākumos kā "rūpnieciskās mākslas" nodaļa tā gatavoja jaunos speciālistus padomju industrijai, bet pastāvēšanas laikā piedzīvojusi dažādas transformācijas.
No pirmdienas, 13. septembra, Rīgas un Liepājas ielās ir skatāma konkursa “Latvijas Dizaina gada balva 2021” nominantu un uzvarētāju darbu izstāde, informēja organizatori. 14. septembrī notiks izstādes atklāšanai veltīts žūrijas un nominantu pasākums, kura laikā notiks arī diskusija ar atskatu uz paveikto un skatu nākotnē.
1. oktobrī Rīgā norisināsies Dizaina pastaiga. Tā ir tradīcija, kas aizsākās pagājušajā gadā. Vienas dienas garumā pastaigas pieturpunktos tās dalībniekus sagaidīja dizaineri un nozares pārstāvji, lai stāstītu par savu radošo darbu un vidi. Šogad Dizaina pastaigas virsuzstādījumu noteikusi pasauli skārusī pandēmija – pasākumā piecos pieturpunktos, tostarp divās darbnīcās, kopā ar dažādu jomu ekspertiem tiks meklētas atbildes, kā ar dizaina palīdzību organizēt vidi un procesus, lai mazinātu pandēmijas ierosinātus ekonomiskus un emocionālus zaudējumus, informēja organizatori.
Kritiskā dizaina pionieri "Dunne & Raby" par kritisko dizainu runā kā par mūsdienu dizaina mutāciju, kas ir veidojusies, lai analizētu pašu dizainu strauji mainīgajā pasaulē, – līdzekli, ar kura starpniecību rosināt diskusijas starp dizaina nozari un sabiedrību par nākotni, kuras tapšanā mēs visi līdzdarbojamies.
Tik tuvu ūdenim un ar kalnu kristāliem krustos – tāda baznīca Latvijā ir tikai viena. Gulbenes novadā šī ir vienīgā pareizticīgo baznīca, tāpēc uz Stāmerienas Aleksandra Ņevska dievnamu ved gan lūdzēju, gan tūristu ceļi. Lai padomju laikā baznīcu līdz galam neizdemolētu skolas novadpētniecības pulciņš un tajā neierīkotu rauga rūpnīcu, mantojuma aizstāvji vērsās gan pie Ministru kabineta, gan lūdza palīdzību Komunistiskās partijas laikrakstam “Cīņa”, jau tolaik nosodot atrakstīšanos darbības vietā. Dievnama simtgadē tas atguva kādreizējo spožumu, par ko pateicība pienākas gan žurnālistu rakstiem, gan to ietekmē atrastajam labvēlim – visu restaurāciju sedza viena mecenātu ģimene. Oļegs Andrejevičs Kolosovs nu jau ir mūžībā, bet rakstu par bēdīgā stāvoklī esošo baznīcu viņam nodevusi kundze – Emīlija Mihailovna Kolosova.
Man patika šīgada žūrijas atrastais kopsaucējs – kopā būt. Tas ir ne tikai tāds, kas radies pandēmijas dēļ. Patiesībā tam jābūt iekšā katrā projektā – tā Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” spriež viens no šīgada Latvijas Arhitektūras Lielās gada balvas saņēmējiem Juris Poga. Viņa un Austra Mailīša arhitektu biroju kopradītā Dziesmu svētku estrādes pārbūve Mežaparkā raksturota kā izcils notikums ne vien arhitektūrā, bet arī kultūrvēsturē. Poga domā, ka estrāde varētu kļūt par jauna veida kultūras centru, kur cilvēki nāk arī ikdienā.