Kultūra / Dizains un athitektūra
30. augustā jau sešpadsmito reizi tika pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā. Šogad tā “Par organisku, harmonisku un daudzfunkcionālu urbānās vides piesātinājumu Rīgas centrā, kā arī kompleksu arhitektoniskās vides risinājumu, respektējot universālā dizaina un vides pieejamības prasības” piešķirta jaunajam "Origo" tirdzniecības un biroju kompleksam un tā autoriem – arhitektiem Uldim Zanderam, Ingai Piņķei, Artūram Martinsonam, Zanei Straumei, ainavu arhitektēm Ilzei Rukšānei, Helēnai Gūtmanei, Ievai Dimantei, arhitektam-pilsētplānotājam Markam Geldofam un ainavu tehniķei Rutai Tobiesai, informēja Rīgas pilsētas arhitekta biroja pārstāvji.
Latvijas Radio 3 "Klasika" uz sarunu aicina arhitektu Andri Kronbergu, lai runātu gan par Arhitektūras Gada balvu, kas pasniegta 27. augustā, gan par apbalvojumiem, gan arī par ilgi gaidīto koncertzāli. Sarunā arhitekts norāda, ka šobrīd sabiedrībai nepieciešami orientieri - kas ir labi, kas ir tas, pēc kā līdzināties.
Dziesmu svētku estrādes pārbūvei Mežaparkā starptautiskā žūrija piešķīrusi Latvijas Arhitektūras lielo gada balvu un raksturo to kā izcilu notikumu ne tikai arhitektūrā, bet arī kultūrvēsturē. Pēc balvas saņemšanas viens no autoriem arhitekts Austris Mailītis uzsvēra, ka svarīgākais būtu, lai Dziesmu svētku kustība sajustu Mežaparka estrādi kā savu, lai ieskandinātu to. Balvas saņēma arī Stūķu kūts, MAD Arhitektūras telpa un Biroja ēkas pārbūve Miera ielā.
Par Latvijas Arhitektūras Lielās gada balvas laureātu, saņemot augstāko apbalvojumu nozarē, šogad atzīta Dziesmu svētku estrādes pārbūve Mežaparkā un tās autori Austra Mailīša un Jura Pogas arhitektu biroji. Balva tika pasniegta svinīgā ceremonijā 27. augustā "Hanzas Peronā". Latvijas Arhitektūras gada balvas ieguva MAD Arhitektūras telpa, biroja ēkas pārbūve Miera ielā un Stūķu kūts, informēja balvas organizatori.
Pienācis “Latvijas Arhitektūras gada balvas 2021” priekšvakars. Gala lēmums ir starptautiskās žūrijas atbildība, bet konkursa atlases žūrija, balvai izvirzot 11 pretendentus, savu darbu jau paveikusi. Atskatoties uz procesu Latvijas Radio raidījuma “Kultūras rondo” ēterā, atlases žūrijas pārstāvis, kinorežisors Uģis Olte atzīst, ka pietrūcis projektu ar augstiem domas ideāliem, kas būtu īstenoti par salīdzinoši pieticīgiem līdzekļiem. Savukārt “Latvijas Arhitektūras gada balvas 2021” saņēmējs, arī atlases žūrijas dalībnieks un "RUUME arhitekti" arhitekts Oskars Vāvere izvēlas izcelt publisko ēku vērtīgos, īpašos risinājumus. Abi tostarp dalās novērojumos par arhitekta profesijas specifiku.
Sākot no 23. augusta, ar dažādu notikumu sēriju Rīgā tiek atzīmēta Arhitektūras nedēļa. Nedēļas notikumu mērķis ir izcelt pēdējā gada sasniegumus arhitektūrā un rosināt diskusiju par arhitektūras nozari un tās virzību. Arhitektūras nedēļu noslēgs Latvijas Arhitektūras gada balvas pasniegšanas ceremonija, kas norisināsies piektdien, 27. augustā, kad tiks paziņoti augstākā apbalvojuma Latvijas arhitektūrā laureāti. Svinīgā apbalvošanas ceremonija norisināsies "Hanzas peronā", informēja Latvijas Arhitektu savienības (LAS) pārstāvji.
Ēka Jūrmalas centrā, Jūras ielā 13/15, tā arī nepieredzēja savu saimnieku skaistās un mierīgās vasaras, svinīgās pieņemšanas un atvērtu durvju laimi. Antons un Emīlija Benjamiņi funkcionālisma formās ieturēto, izsmalcināto un moderno vasarnīcu uzcēla 1936.–1937. gadā. Par Latvijas “preses karali” dēvētais Antons Benjamiņš aizgāja aizsaulē 1939. gada 14. jūnijā, un pēc diviem gadiem šis datums bija liktenīgs arī viņa kundzei.
27. augustā “Hanzas peronā” norisināsies Latvijas Arhitektūras gada balvas 2021 (LAGB 2021) svinīgā ceremonija un balvu pasniegšana, kurā tiks atklāts arī sabiedrības balsojuma uzvarētājs, informēja Latvijas Arhitektu savienības pārstāvji.
1939. gada 10. jūnijā pieminekļu valdes priekšsēdētājs saņem šādu inspektora Jāņa Jaunzema ziņojumu: “Pagodinos iesniegt Lodes ev.lut. baznīcas uzņēmumus (4 gab.), kurus uzņēmu, būdams komandējumā 1939. gada 6. aprīlī. Lodes baznīca celta 18.gs.s., pašā pēdējā laikā stipri cietuse no nemākulīgiem remontiem. Valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstos ieviesta 1939. gada pavasarī”.
Ogres Centrālās bibliotēkas ēkas būvniecībā izmantoti 800 kubikmetri koksnes, un tās dizains veidots, domājot par Ogri kā kūrortpilsētu, un tā ir lielākā pasīvā publiskā koka konstrukciju ēka Latvijā. Jaunā Ogres Gaismas pils, kā to jau iesaukuši vietējie, durvis vēra šonedēļ.
Tērbatas ielā Rīgā katrs nams glabā kādu arhitektūras vai mākslas noslēpumu. Tā ir iela, kurā iedziļināties detaļās. Par gaismu un augšup tiekšanos jo īpaši liek domāt vitrāžas. Tiesa – Tērbatas ielas 14. nams brīvam masu apmeklējumam nav pieejams, tāpat kā romantiskie zirgu pajūgi skatāmi vien vēsturiskajās fotogrāfijās.
Latvijā ir vairāki arhitektūras un mākslas pieminekļi, kas veltīti Pēterim kā vienam no visgodājamākajiem Kristus apustuļiem. Īpaši sena un interesanta vēsture ir Daugavpils katoļu katedrālei – vietai, kur Svēto Pēteri godā jau kopš septiņpadsmitā gadsimta un kuras pārbūve veidota pēc Romas parauga.
''Latvijas Arhitektūras gada balvas 2021'' finālam izvirzīti 11 nominanti, preses konferencē paziņoja atlases žūrijas pārstāvji.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
