Dzīve & stils / Vēsture
Kaut arī garīgā pretošanās ir grūtāk pamanāma nekā, piemēram, vardarbīgā pretošanās, tomēr arī Latvijas padomju okupācijas vēsturē šādas pretošanās piemēru ir gana daudz. Dažas epizodes no Latvijas Romas katoļu baznīcas un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas vēstures apliecina, ka reliģiskā pretošanās ir gan cīņa par savu ticību un pašcieņu, gan attiecīgos apstākļos kļūst par garīgu pamatu demokrātiskām kustībām – tai skaitā Atmodai Latvijā.
Līdz ar pasaules paplašināšanos, impēriju brukšanu un neatkarīgas Latvijas izveidošanos latviešu izcelsmes sievietes bija nonākušas dažādos pasaules nostūros un savas alkas pēc izglītības, visa neredzētā iepazīšanas un sevis pierādīšanas piepildīja, iesaistoties visdažādākajās nodarbēs. Arī izlūkdarbībā, kas, raugoties no Latvijas pozīcijām, nereti bija uzskatāma par naidīgu spiegošanu. Šis būs stāsts par trim latviešu izcelsmes sievietēm, kuras tieši ietekmējušas pasaules mēroga notikumus.
Nostāsti par naftas magnāta Džona Deivisona Rokfellera bagātības fantastiskajiem apmēriem Savienotajās Valstīs un arī citur klīda jau kopš pagājušā gadsimta sākuma. 1916. gada 29. septembrī šī tēma guva konkrētāku satvaru, kad laikraksts "The New Yor Times" pirmajā lapā ievietoja ziņu, ka Rokfellera īpašumu un kapitālu kopvērtība sasniegusi vienu miljardu dolāru – to laiku ikdienas cilvēkam gluži neaptveramu summu. Līdz ar to Rokfellers kļuva par pirmo publiski atzīto miljardieri pasaules vēsturē. Proporcionāli Savienoto Valstu nacionālajam kopproduktam 1916. gadā Rokfellera bagātība tālu pārspēj viņa vēlāko gadu līdziniekus – mazumtirdzniecības giganta "WallMart" radītāju Semu Voltonu vai "Microsoft" dibinātāju Bilu Geitsu.
Latvieši PSRS. Tie pagājušā gadsimta 20.-30. gados, palikdami Krievijā, Ukrainā u.c., darbojās vadošos amatos čekā, militārajā jomā, Komunistiskajā partijā, cēla padomju tautsaimniecību, veidoja specifisku latviešu kultūru vai arī strādāja pavisam vienkāršu darbu. Kas viņus vadīja – ideāli, varaskāre vai izdzīvošanas apsvērumi? Karjeras tieksmes? Vai traģēdija, par kuras upuriem viņi kļuva Staļina represiju laikā un realizētajā "latviešu operācijā", bija likumsakarīga? Statistikas dati ir nežēlīgi – vairāk nekā 22 360 aizturēto. Vairāk nekā 16 tūkstošiem piespriests nāves sods.
Pasažieru kruīzu prāmis "Viking Sally" tika nolaists ūdenī Vācijas ostā Pāpenburgā 1980. gadā. 1993. gadā kuģis tika pārdots kompānijai "EstLine" un nu jau ar nosaukumu "Estonia" uzsāka regulārus reisus starp Tallinu un Stokholmu. 1994. gada 27. septembra vakarā "Estonia" atstāja Tallinas ostu, lai otrā rītā ap deviņiem būtu Stokholmā. Laika apstākļi tobrīd bija, jūrnieku žargonā runājot, "normāli slikti" – plosījās ordināra Baltijas rudens vētra, kuras dēļ kuģu kustības grafiku nemaina. Ūdens temperatūra bija apmēram 10–11 grādu.
Planētas liktenis "mazā cilvēka" rokās – šādi varētu raksturot situāciju 1983. gada 26. septembra pirmajās stundās, kad padomju pretraķešu aizsardzības brīdinājuma sistēma signalizēja par amerikāņu kodoluzbrukumu, un situāciju dažās minūtēs nācās izvērtēt komandcentra dežurantam apakšpulkvedim Petrovam.
Nevienam nav noslēpums, ka savulaik pasta un informācijas sūtīšanai tika izmantoti baloži. Pirmā pasaules kara laikā pastnieki baloži bija tik izplatīts informācijas nodošanas veids, ka pretinieks speciāli apmācīja vanagus, lai notriektu šos informatorus. Lai atgaiņātu vanagus, baložiem pie vienas kājas sēja informāciju, pie otras – svilpīti. Taču tas nedeva mieru frontes abām pusēm. Svilpa lodes, svilpa baloži, un ne uz mirkli nebija klusuma... Tāpēc cilvēcei nācās domāt citus ziņošanas veidus.