Dzīve & stils / Vēsture
1558. gada 23. janvārī ar Krievijas cara Ivana IV karaspēka iebrukumu Livonijā sākās Livonijas karš. Iznīcinot viduslaikos pastāvējušo ģeopolitisko izkārtojumu Livonijā, šis karš iesāka Jauno laiku vēstures posmu tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijā.
Viņa iebalzamētais līķis jau gadsimtu glabājas mauzolejā pašā Maskavas sirdī, bet ne Krievijai, ne tās kaimiņiem joprojām nav izdevies atsvabināties no politiskā mantojuma, ko aiz sevis atstājis boļševiku vadonis Vladimirs Uļjanovs, plašāk pazīstams kā Ļeņins. Svētdien aprit tieši 100 gadu kopš viņa nāves 1924. gada 21. janvārī.
Francijā pieņemts uzskatīt – kultūra sākas ar ēdienu, respektīvi, galda kultūru. Tās vēsture ir interesanta, jo Francijas virtuves un galda kultūras vēsture sākas ar Gijomu Torelu (Guillaume Tirel, 1310–1395), kurš bija pazīstams ar iesauku "Taiva" ("Taillevent") un bija karaļa Kārļa V (Charles V) šefpavārs.
Vai zini, ka Valtaiķu mācītājmuižā dzimuši divi izcili luterāņu mācītāji – brāļi Katerfeldi, kuri netiešā veidā sekmējuši Jaunlatviešu kustību?
Janvāris pirms 33 gadiem – 1991. gadā – Rīgā bija Barikāžu laiks. Tūkstošiem cilvēku, nosprostojuši pieeju svarīgākajiem pārvaldes un sakaru centriem, nevardarbīgās pretošanās akcijā nosargāja Latvijas virzību uz valstiskās suverenitātes atjaunošanu.
Pirms 33 gadiem – 1991. gada 13. janvārī – Vecrīgā un dažviet citur Latvijas galvaspilsētā sāka slieties barikādes un citas aizsargbūves. Tā Latvijas neatkarības kustība reaģēja uz padomju militāristu un citu neatkarības pretinieku uzbrukuma draudiem Latvijas valdības institūcijām, medijiem, sakaru centriem. Sākās "Barikāžu laiks" – kulminācija Baltijas nāciju cīņā par suverēna valstiskuma atjaunošanu.
Sarkanās armijas uzbrukums Otrā pasaules kara Austrumu frontē, kas sākās 1945. gada 12. janvārī, sagrāva vācu Reiha spēkus Polijas centrālajā daļā un atsvieda tos līdz pat Berlīnes pievārtei. Vācijas galvaspilsētas krišana Sarkanās armijas rokās līdz ar to bija vairs tikai laika jautājums.
Jāatzīstas, ka drošu ziņu par to nav nevienam, arī man. Bet dalīšos ar versijām un izteikšu dažus minējumus no savas puses. Pirmais apraksts par akmens galvu atrodams Tērbatas vācbaltu iknedēļas laikrakstā "Das Inland" (burtiskā tulkojumā – "Iekšzeme") 1852. gadā, nr. 40. Sadaļā "Dienas hronika" tiek ziņots, ka akmens galva, apaugusi ar biezu sūnu kārtu, atrasta 1851. gada rudenī kādā tīrumā netālu no Salaspils, kas toreiz saukta par Kirkholmu (Kirchholm). Akmens galva bija gandrīz metru (93 cm) augsta, un kā vēlāk tika pārsvērts – ap 780 kg smaga.
Krievijas armijas uzbrukums pie Rīgas, kas Latvijas vēsturē ieguvis Ziemassvētku kauju nosaukumu, ilga no 1917. gada 5. līdz 11. janvārim (pēc jaunā stila). Ielūkojamies tā laika latviešu preses rakstītajā par šo notikumu.
Šajās dienās Latvijā piemin Pirmā pasaules kara laikā notikušās Ziemassvētku un Janvāra kaujas. Šīs cīņas Pirmā pasaules kara Rīgas frontes sektorā bija asiņainākās un lielākās, kurās pirmo reizi kopā cīnījās visi astoņi latviešu strēlnieku bataljoni.
Vācu okupācijas laikā dažādos Latvijas reģionos vienlaikus varēja izpausties gan bezierunu kolaborācija, kas palīdzēja nodrošināt nacistu organizētā genocīda jaudīgāku īstenošanu, gan taktiskā kolaborācija, kas ļāva izglābt vietējo dzīvības. Nāvei nolemto izdzīvošanas sekmēšana no vietējo latviešu pašvaldību un policijas amatpersonu puses līdz šim nav pietiekami novērtēta. To var uzskatīt par nepolitisku un cilvēcisku motīvu vadītu nevardarbīgu pretošanos okupācijas varai. Spilgts piemērs ir romu atšķirīgais liktenis dažādos Latvijas reģionos – dažviet tie pilnībā tika iznīcināti, bet, piemēram, Talsu apriņķī paglābti no represijām.
1869. gada 28. decembrī Savienotajās Valstīs tika izsniegts pirmais patents košļājamās gumijas ražošanai. Tiesa, mūsdienās pazīstamo košļeni sāka ražot pēc citas tehnoloģijas, kuras pamatā bija gadsimtiem senas Meksikas indiāņu čiklas sveķu košļāšanas paražas.
Dzīvo ātri, baudi un priecājies, nekam pārāk nepieķeries, jo it visam ātri var pienākt gals – šīs izjūtas bija labi pazīstamas daudziem pasaules kara postu, nāvi un iznīcību piedzīvojušajiem.
Valdnieka pienākums bija nodrošināt dzimtas turpināšanos pa vīriešu līniju, tāpēc dēlu piedzimšanu īpaši gaidīja, un troņmantnieka nākšanu pasaulē atzīmēja ar svinībām.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
