Dzīve & stils / Vēsture
Arheoloģiskie izrakumi Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē ilguši piecus gadus. To laikā atklātas pārsteidzošas ainas un fakti, tostarp īsts "kaulu kambaris" jeb ievērojami apbedījumi. Atklājumi liecina, ka katedrāles iekšpusē guldīti turīgākie iedzīvotāji, ārpusē – visi pārējie, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja vēstures doktors, arheologs Artūrs Tomsons.
Vēstures pētnieki uzskata, ka armijas virsnieku un kareivju paaugstināšanas un apbalvošanas jautājums jaunizveidotajā Latvijas armijā tika risināts jau no pirmajiem tās pastāvēšanas mēnešiem. Sākoties Latvijas Brīvības cīņām, jau 1919. gada sākumā Ziemeļlatvijas brigāde bija ieteikusi radīt kara nopelnu apbalvojumu un saukt to par Imanta ordeni.
Pretošanās ievērojamam pārspēkam ir nopietns pārbaudījums ne tikai militāri, bet arī izdzīvošanā. Lai spētu ilgstoši un sekmīgi cīnīties pret okupācijas režīmu pēc Otrā pasaules kara, Latvijas nacionālajiem partizāniem bija jāizdzīvo apstākļos, kad briesmas draudēja jebkurā brīdī un bija jāsaglabā sava veselība, uz kuru kaitējumu atstāja gan ikdienas dzīve pieticīgos un skarbos apstākļos, gan pilnvērtīga uztura trūkums, dažādas slimības un ievainojumi, kā arī morālie triecieni, ko radīja tuvu cilvēku zaudēšana. Kā viņiem tas izdevās, un kas veicināja pretošanās kustības sakāvi partizānu karā?
Tā dēvētajā "Palīgakcijā Krakova" nacistu okupanti 1939. gada 6. novembrī arestēja un ieslodzīja koncentrācijas nometnēs 184 poļu augstskolu mācībspēkus, starp tiem starptautiski pazīstamus zinātniekus. Sašutuma pilnā reakcija Eiropā lika viņus atbrīvot pēc ilgāka vai īsāka perioda, taču vairāki cienījama vecuma profesori šo pārbaudījumu neizturēja un mira koncentrācijas nometnē.