Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
No Antarktīdas piekrastes ledāja atšķēlies milzīgs aisbergs. Notikumam ir liela zinātniska nozīme, taču šoreiz tas bijis dabisks process, kas nav saistīts ar globālo sasilšanu.
Šonakt mūsu planētai garām palidojis neliels asteroīds. Tas pietuvojās 3600 kilometru attālumā, bet briesmas Zemei neradīja.
Pašbraucošo auto tehnoloģu izstrāde sadarbībā ar tādiem ražotājiem kā "Volvo", "Audi", "BMW", "Maserati", "Škoda" – tāda ir Elektronikas un datorzinātņu institūta vadošā pētnieka Kaspara Ozola ikdiena. Iespējams, nākotnē ikviena automašīnas būs aprīkota ar Latvijā radītām un pilnveidotām tehnoloģijām
Lai arī sociālie tīkli ir iepriekš nebijusi iespēja zinātniekiem un pētniekiem nodot savus atklājumus visai pasaulei, diemžēl sensacionāla informācija, emocijas un sazvērestības tajos izplatās daudz labāk nekā sarežģīti, niansēti zinātnes stāsti, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" sprieda politikas zinātņu doktors, "SkeptiCafe" vadītājs, dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs.
47 gadsimtus – tik ilgu laiku ir izturējušas senākās cilvēka radītās būves. Ēģiptes piramīdas spējušas izturēt karus, postījumus un laika zobu, bet vai spēs izturēt izmaiņas klimatā? Vieni no nopietnākajiem draudiem piramīdām ir zemestrīces, vējš un gruntsūdeņu līmeņa izmaiņas, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" vērtēja kultūras pieminekļu eksperts un arhitektūras zinātņu doktors Bruno Deslandes un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pētniece Agnese Kukela.
Tuvāk globālās katastrofas atzīmei piebīdīti tā dēvētā "Pastardienas pulksteņa" rādītāji. Projekts uzsākts 1947. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs, un patlaban lēmumu pieņem zinātnieku grupa, starp kuriem ir 11 Nobela prēmijas laureāti.
Mākslīgais intelekts šobrīd mums ir visapkārt. Ar to saskaramies, gan atverot interneta pārlūkuprogrammu, gan mājās vai birojos, kur tiek automātiski regulēta temperatūra. Cilvēku vidū šobrīd popularitāti sāk iemantot mākslīgā intelekta modeļi, kas ļauj gan ģenerēt unikālas bildes, gan čata formātā sarakstoties, rakstīt politiķu runas vai sagatavot projektu pieteikumus.
Studenti Nīderlandē uzbūvējuši elektrisku, ar saules baterijām darbināmu Antarktīdas pētniecības visurgājēju. Autonomais transporta līdzeklis varētu palīdzēt vākt datus par klimata pārmaiņām Dienvidpolā.
Aizvadītajā nedēļā mediji vēstīja par Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma grozījumiem, kas paredz mobilo sakaru operatoriem uzticētu "savietojamību un sadarbspēju" ar valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu jeb ātru un efektīvu iedzīvotāju apziņošanu uz viņu viedtālruņiem ar "šūnu apraides" palīdzību. Bet vai esam tuvāk tās ieviešanai dzīvē?
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums "#DigitālāsBrokastis" piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
Šoreiz stāstu sākšu ar uzdevumu. Bet nebīstieties! Formulas no skolas fizikas grāmatām nebūs jāatceras, un arī rēķināt nevajadzēs. Ja fizika skolā nebija mīļākais priekšmets, nebēdziet prom. Uzskatiet, ka šis ir neliels eksperiments ar jūsu intuīciju, pārbaudot, cik labi tā strādā un vai tomēr kādreiz nepieviļ. Pārdomas būs par pēdējās nedēļās ļoti aktuālu tēmu: dambji – kādiem tiem jābūt, lai pildītu savus uzdevumus.
Zinātņu akadēmija izvirzījusi 12 nozīmīgākos 2022. gada zinātnes sasniegumus Latvijā. Nozīmīgi sasniegumi gūti vēža izpētē, izstrādāti risinājumi ēku siltuma zudumu samazināšanā. Laureātu vidū arī zinātnieki, kuri modelējuši ekonomiskos procesus, lai uzlabotu Latvijas konkurētspēju, kā arī pētnieki meklējuši risinājumus augu noturībai pret kaitēkļiem un slimībām. Tāpat veikti apjomīgi pētījumi par Latvijas kultūrai un vēsture nozīmīgiem jautājumiem un personībām. Savukārt Latvijas Radio interesējās plašāk par kādu Latvijā radītu bakteriālās rezistences risinājumu un robotu, kas uztver žestus un pieskārienus.
Latvijas inženieri Eiropas Kosmosa aģentūras misijā "Comet Interceptor" palīdz tapt instrumentam "Opic" (Optical Periscopic Imager for Comets (OPIC)), ar kuru pāris minūšu laikā no kosmosa kuģa tiks fiksēti un nodoti tālāk garām lidojošas komētas attēli, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" atklāja Tartu Universitātes asociētais profersors Andris Slavinskis un Ventspils Augstskolas lektors, uzņēmuma "BitLake Technologies" līdzdibinātājs Jānis Šate.
Aizvien populārāka Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) kļūst klasisko modeļu automašīnu pārbūve par elektromobīļiem. Entuziasti runā gan par uzlabotām braukšanas īpašībām, gan vēsturisko un ekoloģisko aspektu.
Āgenskalna tirgus apmeklētāji šobrīd var iepazīt 12 Latvijas zinātniekus. Tirgus paviljonā izvietota izstādē "Zinātne Latvijai 2023", kas vēsta par mūsu zinātniekiem un zinātniecēm, kuri pārstāv dažādas nozares un zinātniskās institūcijas.
Patērētāju elektronikas izstāde (CES) jeb angļu valodā "Consumer Electronics Show" ir ikgadēja izstāde, ko organizē Patērētāju tehnoloģiju asociācija (CTA). Tas ir viens no lielākajiem tehnoloģiju pasākumiem pasaulē, kurā uzņēmumi demonstrē jaunāko un labāko sadzīves elektronikas jomā, televizoru un monitoru segmentos, viedtālruņu pasaulē un citās jomās. Latvijas Radio raidījums "#DigitālāsBrokastis" digitālajiem gardēžiem šoreiz skaidros, ar ko šogad pārsteidza 56. CES pasākums Lasvegasā?
Sākšu ar dažiem likumiem, ko formulējis mans kolēģis fizikas profesors Bristoles Universitātē Maikls Berijs. Maikls ir teorētiķis ar lielu noslieci uz matemātiku, kurš formulējis virkni ideju, kas pieder pie viļņu fizikas un kvantu fizikas fundamentāliem pamatiem. Piemēram, viņa ideja, kas ieguvusi nosaukumu – Berija fāze, ir ļoti nozīmīga daudzos kvantu fizikas procesos. Starp citu, par to, viesojoties Rīgā Eiropas Fizikas biedrības sponsorētā publiskā lekcijā, Berijs stāstījis arī Latvijas Universitātes Lielajā aulā.
Kompānijai "Virgin" pirmo reizi izdevies veiksmīgi palaist komisko raķeti no Lielbritānijas teritorijas. Tomēr tā novirzījās no kursa un satelītus, visticamāk, neizdosies nogādāt plānotajā orbītā.
Runas procesā kopumā piedalās 40 dažādi muskuļi, un tie spēj veikt 225 dažādas darbības sekundē. Vidēji aptuveni 15 muskuļi saraujas katrā milisekundē. Šo procesu ar prātu nav iespējams kontrolēt, līdz ar to nākas paļauties uz intuitīvo spēju koordinēt un kontrolēt šo sarežģīto instrumentu. Ja vēlamies labi runāt, tad muskuļi, kas atbild par artikulāciju, mēli, lūpām un citiem muskuļiem, ir jātrenē, līdzīgi kā trenējam roku vai kāju muskuļus.
Aizsardzības industrijas hakatonā "Defence Makeathon Riga 2022" tapuši īpaša veida žņaugi, ko karavīrs var pats saviem spēkiem ļoti ātri uzlikt krīzes situācijā. Satiekoties kopā zinātniekiem, studentiem, karavīriem, zemessargiem un militārās industrijas pārstāvjiem, šajā hakatonā top arī citas inovatīvas idejas, kuras, iespējams, nākotnē sāks īstenot.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
