Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Parasti, domājot par garšu, uzskatām, ka mēle ietver nepieciešamos garšas receptorus. Šis viedoklis pēdējo 20 gadu laikā zinātnē ir ticis būtiski apstrīdēts, un saskaņā ar Oksfordas grupas pētnieku darba rezultātiem ir jānošķir garšas sajūta, kas ir mēles receptoru darbības rezultāts, no garšas uztveres, kas savukārt rodas, garšas sajūtai mijiedarbojoties ar citām maņām – pirmkārt, ožu, bet arī redzi, tausti un dzirdi.
Cilvēka balss saites ir ārkārtīgi mazi muskulīši – vīriešiem 20–24 milimetrus gari, sievietēm aptuveni 18–20 milimetrus. Tieši balss saites rada mūsu katra unikālo skaņu – tieši tāpat kā ikvienam no mums ir atšķirīgi pirkstu nospiedumi, arī balss mums katram ir citāda, atšķiroties pēc melodiskās variēšanas spējas, tembra, diapazona, reģistra.
Ievērojamu zinātnieku personīgas dzīves stāsti nereti mēdz būt diezgan garlaicīgi. Iemesls tam var šķist acīmredzams. Lai cik ģeniāls būtu pētnieks, zinātnes virsotņu sasniegšana prasa pilnīgu atdevi, pat pašuzupurēšanos, privātai dzīvei nereti atstājot maz laika. Nezinu, cik precīzi tas raksturo Aristoteļa dzīvi, jo par viņa privāto biogrāfiju nekas daudz nav zināms, taču, iesākot par viņu lekcijas, vācu filozofs Martins Heidegers studentiem parasti esot teicis: "Lai izprastu Aristoteļa filozofiju, par viņa dzīvi jums ir jāzina trīs lietas. Aristotelis piedzima, dzīvoja un nomira. Ar to pietiks." Taču ir vismaz viens fiziķis, kura dzīvesstāsts nav mazāk aizraujošs par viņa sasniegumiem kvantu fizikā. Tas ir Volfgangs Pauli.
Pagājušais gads kosmosa izpētes jomā bijis tiešām izdevies. Lielākie sasniegumi ir desmitgadēm ilgi plānotās Mēness misijas "Artemis 1" bezpilota kosmosa kuģa starts, Džeimsa Veba teleskopa palaišana kosmosā, kā arī NASA sasniegums, kad ar zondes "Dart" palīdzību izdevās mainīt asteroīda orbītu, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" vērtēja astronomijas entuziasti Ints Ķešāns, Raitis Misa un Anna Gintere.
Varam būt laimīgi, ka Latvijā ir ļoti augstas kvalitātes ūdens resursi un esam bagāti ar tīru un garšīgu dzeramo ūdeni, ko varam paņemt no mūsu krāna. Daudzviet pasaulē tas nav tik pašsaprotami un šī bagātība ir jānovērtē, to nenoguris atgādina Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju institūta vadošais pētnieks Sandis Dejus.
Dzīvā daba ir unikāla spējā pielāgoties un taupīt resursus. No tās varam mācīties, kā izdzīvot ekstrēmos apstākļos, tostarp, kā sasildīties. Laikā, kad energoresursu cenas kāpj un Eiropā meklē veidus, kā lētāk uzturēt siltumu, palīgā nāk biomimikrijas idejas, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Rīgas Tehniskās universitātes Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadošā pētniece un inženierzinātņu doktore Ruta Vanaga.
Ar kontrolējamām psihoaktīvajām vielām jau tiek strādāts gan psihiatrijā, gan sāpju medicīnā un onkoloģijā, taču pie jaunu vielu lietošanas medicīnā un izmēģināšanas eksperimentos ir jānovelk skaidra robeža – ieguvumiem ir jābūt lielākiem par riskiem, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" vērtēja psihiatri.
Ikdienā bieži lietojam vārdus, kas vienlaikus ir arī precīzi definēti fizikas termini. Piemērs šai blakus eksistēšanai varētu būt vārdi "siltums" un "temperatūra". Īpaši ziemā droši vien katrs ir dzirdējis sakām: "Taupīsim siltumu. Aizver durvis! Nelaid siltumu ārā!" vai kādu tamlīdzīgu aicinājumu. Siltumu ikdienā uztveram kā tādu neredzamu vielu, varbūt šķidrumu, kas vienmēr plūst no vietas, kur karstāks, uz vietu, kur aukstāks. Tādēļ arī durvis jātur ciet, lai šis neredzamais "šķidrums" neaizplūst.
Pētnieki lēš, ka laikā no pagājušā gadsimta 50. gadiem līdz 2010. gadam pasaulē esam zaudējuši 230 valodas. Arī UNESCO gada sākumā ziņoja, ka pusei pasaules valodu draud izzušana. Mūsdienās tiek radītas dažādas tehnoloģijas, lai novērstu mazo valodu izzušanu, taču, ja nav runātāju, nespēs palīdzēt pat tehnoloģijas, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" vērtēja valodnieks, Latvijas Universitātes Lībiešu institūta pētnieks Uldis Balodis.
Mūsu runu ietekmē ārkārtīgi daudzi apstākļi. Tie var būt ārēji – piemēram, mikrofoni un citas skaņas pastiprināšanas ierīces: izdzirdot savu balsi pastiprinātu, varam apmulst, jo sadzirdam to daudz objektīvāk – tā, kā to dzird mūsu klausītāji. Tāpat no līdzsvara var izsist mūsu uztvere: kā jūtamies, kad pamanām, ka publikā kāds gaida mūsu runas beigas?