Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
Lai veicinātu studējošo zināšanu un prasmju apguvi cilvēka anatomijā, Latvijas Universitātes (LU) Bibliotēka līdzās grāmatām un citiem izdevumiem turpmāk izsniegs arī cilvēka galvaskausa mulāžas, bet bibliotēkas lasītavā individuālām studijām būs pieejams cilvēka skeleta modelis, informēja universitātē.
Pētnieki lēš, ka laikā no pagājušā gadsimta 50. gadiem līdz 2010. gadam pasaulē esam zaudējuši 230 valodas. Arī UNESCO gada sākumā ziņoja, ka pusei pasaules valodu draud izzušana. Mūsdienās tiek radītas dažādas tehnoloģijas, lai novērstu mazo valodu izzušanu, taču, ja nav runātāju, nespēs palīdzēt pat tehnoloģijas, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" vērtēja valodnieks, Latvijas Universitātes Lībiešu institūta pētnieks Uldis Balodis.
Mūsu runu ietekmē ārkārtīgi daudzi apstākļi. Tie var būt ārēji – piemēram, mikrofoni un citas skaņas pastiprināšanas ierīces: izdzirdot savu balsi pastiprinātu, varam apmulst, jo sadzirdam to daudz objektīvāk – tā, kā to dzird mūsu klausītāji. Tāpat no līdzsvara var izsist mūsu uztvere: kā jūtamies, kad pamanām, ka publikā kāds gaida mūsu runas beigas?
Ilgus gadus pētniecībā dominējošais uzskats bija, ka oža ir tā cilvēka maņa, kas ir salīdzinoši neprecīza, nebūtiska un neattīstīta salīdzinājumā ar citiem dzīviem radījumiem. Tomēr pēdējo mazliet vairāk nekā 20 gadu laikā dažādas pētnieku grupas atklāja, ka cilvēka oža nav sliktāka salīdzinājumā ar citu zīdītājdzīvnieku ožu. Tā ir pārsteidzoši precīza, un cilvēkam piemīt spēja uztvert vairāk nekā triljonu smaržu nianšu, kas ir būtiski vairāk nekā redzes uztveres gadījumā.
Ne tikai Amerikas, bet pasaules mēroga liels zinātnieks. Apveltīts ar mērķtiecību un brīnišķīgu humoru – tā par ASV Hjūstonas Universitātes profesoru Olafu Dauguli saka viņa studenti un kādreizējie pasniedzēji.
Kosmosa pētnieki aicina iedzīvotājus meklēt pagājušajā nedēļā nokritušu meteorītu rajonā starp Beļģijas pilsētām Ģenti un Brigi. Tas var sniegt vērtīgu zinātnisku informāciju par šo debess ķermeņa izcelšanos un sastāvu.
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums "#DigitālāsBrokastis" piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
17. un 18. gadsimtu mijā, laikā, kad dzīvoja arī Īzaks Ņūtons (1642.–1726.), dabaszinātne mūsdienu izpratnē bija zinātņu virzienos nesadalīta, vienota nodarbe, kur aktīva dabas pētīšana, uzdodot tai jautājumus praktiski – veicot eksperimentus, gāja roku rokā ar spekulatīvu, abstraktu domāšanu par dabu. Nebija vēl ne fizikas, ne ķīmijas, ne bioloģijas, bet bija, kā tas atspoguļojas Ņūtona traktāta, kas lika pamatus mūsdienu fizikai, nosaukumā – dabas filozofija.
Situācijās, kurās dominē ārējā nedrošība (piemēram Covid-19 pandēmijā), cilvēki mēģina vienlaikus gan atrast skaidrojumu notiekošajam, gan arī rast drošības izjūtu. Nereti pieslieties grupai, kas tic, ka redzamie notikumi ir kādas lielas neredzamas sazvērestības redzamā daļa, ir risinājums, lai rastu vienkāršu izskaidrojumu un vienlaikus cilvēku grupu, kura domā līdzīgi, tādējādi radot psiholoģisku atbalstu un relatīvu mentālo komfortu.
Kāda Spānijas kompānija turpina darbu pie neliela saliekama ar elektrību darbināma auto izstrādes. Tas nākotnē varētu palīdzēt risināt vides aizsardzības un parkošanās problēmas lielajās pilsētās.
Emocijas ir vērtējoši stāvokļi, kuri no iedarbības viedokļa ir intensīvi, ātri, mainīgi, taču ietekmē gan mūsu darbību, izturēšanos, gan pašsajūtu, gan mūsu fizioloģiskos procesus (asinsspiedienu, sirds ritmu, svīšanu utt.), atstāj ietekmi uz dažādām ķermeņa daļām un orgāniem. Emocijas rodas kā reakcija uz notikumiem, kuros mēs atrodamies. Mēs piešķiram nozīmi, piešķirot emocijas.
ASV Enerģētikas departaments otrdien paziņoja, ka amerikāņu zinātniekiem izdevies sasniegt ievērojamu progresu kodolsintēzes tehnoloģiju attīstībā: kodolsintēzes rezultātā pirmoreiz izdevies iegūt vairāk enerģijas, nekā tika patērēts šīs reakcijas veikšanai.
"ScienceDaily" publicēts Edinburgas Universitātes pētnieku atklājums par lepras baktēriju pozitīvo ietekmi uz aknu darbību. Bet tas, kas strādā eksperimentālajos modeļos laboratorijās, ne vienmēr strādā dzīvē, pielietojot uz cilvēkiem – vai lepras baktērijas spētu uzlabot pacienta veselības stāvokli, nav zināms, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" vērtēja infektoloģe un hepatoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Angelika Krūmiņa.
Atklājot jaunas ekspozīcijas, sestdien durvis vēris Daugavpils Inovāciju centrs, kur ikviens var pārbaudīt fizikas likumus, izzināt bioloģijas noslēpumus vai noskaidrot, cik grūti vai viegli kļūt par uzņēmēju.
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums "#DigitālāsBrokastis" piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
Speciālisti Dānijā ar jauno tehnoloģiju palīdzību "atdzīvinājuši" apmēram 3400 gadus vecu meiteni. Viņas labi saglabājušās mirstīgās atliekas kādā kurgānā tika atrastas 1921. gadā.
Vai varam iedomāties, ko cilvēki domāja par pasauli 16. gadsimta Eiropā? Tā Rīgā 16. gadsimta beigās notika kalendāra nemieri, jo 1584. gadā poļu karalis Stefans Batorija, sekojot Pāvesta Gregora XIII rīkojumam, Rīgas rātei pieprasīja ieviest jauno kalendāru – Gregora kalendāru. Kalendāra maiņai bija tieša saistība ar kristīgās baznīcas praksi, kad tika aprēķināts, kurā svētdienā jāsvin Lieldienas jeb Kristus augšāmcelšanās svētki. Katoļu baznīca Lieldienas svin pirmajā svētdienā pēc tam, kad pirmo reizi ir bijis pilns mēness pēc astronomiskā pavasara iestāšanās.
Uz Zemes veiksmīgi atgriezušies trīs Ķīnas Tautas Republikas astronauti. Viņi orbītā ap Zemi pavadīja pusgadu un būvēja kosmosa staciju, kuras nosaukums latviešu valodā ir "Debesu pils".
Cilvēka organisms sastāv no miljardiem šūnu. Lai tik sarežģīts organisms spētu funkcionēt, šūnām ir jāspēj sadarboties. Līdzīgi kā cilvēku saziņā, arī šūnas sadarbojas komunicējot, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” skaidroja bioloģijas doktore, Rīgas Stradiņa universitātes Onkoloģijas institūta Molekulārās ģenētikas laboratorijas vadošā pētniece Inese Čakstiņa-Dzērve un medicīnas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes profesore farmācijā Una Riekstiņa.
Apjomīgs jaunu demences zāļu izmēģinājums pirmo reizi parādījis – Alcheimera slimību agrīnā stadijā, iespējams, var palēnināt. Lai gan zāļu ietekme bija neliela, tā ir raisījusi milzīgu interesi pētnieku vidū, jo varbūt šis ir īstais ceļš, lai ārstētu slimību, kuras ietekme, pasaules sabiedrībai novecojot, tikai pieaug.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
