Kā drīz pēc Hersonas atbrīvošanas prognozēja daudzi militārie komentētāji, Krievijas spēku aktivitāte tiks vērsta uz citiem sagrābtajiem reģioniem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka vissīvākās kaujas joprojām notiek Doneckas apgabalā. Lai arī slikto laikapstākļu dēļ uzbrukumu skaits esot nedaudz samazinājies, apšaudes joprojām notiekot ārkārtīgi bieži.
Autora ziņas
ASV bijušais prezidents Donalds Tramps otrdien gatavojas paziņot par kandidēšanu 2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās. Vēl pirms šī paziņojuma Tramps paudis pārliecību, ka ir spējīgs uzvarēt gan citus republikāņu partijas kandidātus, gan pašreizējo prezidentu Džo Baidenu, ja viņš izlemtu vēlēšanās startēt. Aptaujas gan liecina, ka pirms nedēļas nogales notikušajās vidustermiņa vēlēšanās Trampa izredzes tikt ievēlētam varētu būt ievērojami pabojājušas.
Diplomātisks Ukrainas kara noregulējums pašlaik nozīmētu Ukrainas kapitulāciju. Šādu pārliecību paudis Ukrainas prezidenta administrācijas padomnieks Mihailo Podoļaks. Pēc viņa vārdiem, miera sarunas būtu iespējamas tikai uz Ukrainas noteikumiem. Vienlaikus arī rietumu līderi ir skaidri likuši noprast, ka ar Krievijas pārstāvjiem nevēlas sarunāties, tostarp nākamnedēļ gaidāmā G20 samita laikā.
Ukrainas bruņotie spēki turpina strauji atbrīvot Krievijas iebrucēju pamestās teritorijas, taču amatpersonas aicina iedzīvotājus nesteigties ar atgriešanos savās dzīvesvietās. Atbrīvotās teritorijas joprojām ir bīstamas, un tās joprojām var tikt pakļautas apšaudēm. Vienlaikus Krievijas kolaborantu vadība paziņojusi, ka okupētās Hersonas apgabala galvaspilsēta tiek pārcelta uz Heņičesku.
Eiropas Savienībā (ES) strauji samazinājusies iedzīvotāju pirktspēja, liekot patērētājiem mainīt savus ieradumus. Tieši tāpēc šī gada beigās un nākamā gada sākumā eirozonas ekonomika nonāks recesijā. Par to piektdien brīdinājis Eiropas Savienības ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni, iepazīstinot ar jaunākajām ekonomikas prognozēm.
Grieķijā plašumā vēršas spiegošanas skandāls, kas nodēvēts par "Grieķijas Votergeitu". Valdība tiek apsūdzēta vairāku ietekmīgu politiķu un žurnālistu telefonsarunu noklausīšanā, izmantojot spiegošanas programatūru. Reaģējot uz šiem apgalvojumiem, valdība ir solījusi aizliegt spiegošanas programmatūras tirdzniecību. Tikmēr Eiropas Parlamenta (EP) īpašā izmeklēšanas komitejas ziņojumā konstatēts, ka līdzīgas problēmas ir arī citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, turklāt Eiropas Komisija (EK) nelabprāt reaģē uz šādiem pārkāpumiem.
Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) notiek vidustermiņa vēlēšanas. No šī balsojuma būs atkarīgs, kura no politiskajām partijām – valdošie demokrāti vai opozīcijā esošie republikāņi – turpmāk kontrolēs abas Kongresa palātas. Tāpat šo vēlēšanu iznākums parādīs, cik viegli pieņemt lēmumus atlikušajos divos pilnvaru gados būs valsts prezidentam Džo Baidenam. Taču daudz lielāku uzmanību komentētāji aicina pievērst tam, vai pie varas nenonāks tā dēvētie vēlēšanu noliedzēji, kuri apšauba gan iepriekšējo prezidenta vēlēšanu iznākumu, gan var apstrīdēt nākamās vēlēšanas.
G7 valstu ārlietu ministri Vācijā vienojušies sniegt atbalstu Ukrainai, lai tā varētu veiksmīgāk pārciest priekšā stāvošo ziemu. Tāpat ar Āfrikas Savienības valstīm paredzēts apspriest, kādu ietekmi uz nabadzīgākajām valstīm atstājusi Krievijas agresīvā rīcība, tostarp bloķējot graudu piegādes no Ukrainas.
Katrai no globālajām lielvarām ir savas vājās un stiprās puses un tās ir spējīgas sadarboties dažādās sfērās. Taču karš Ukrainā ir mainījis izpratni par varas centriem pasaulē. Tā uzskata starptautiskās konsultāciju kompānijas "Oxford Analytica" analītikas nodaļas vadītājs Niks Redmans, kurš oktobrī piedalījās drošības jautājumiem veltītajā Rīgas konferencē. Lai runātu par pašreizējiem globālajiem varas centriem un to attiecībām, Redmanu uz sarunu aicināja Latvijas Radio žurnālists Uģis Lībietis.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs piektdien, 4. novembrī, kopā ar iespaidīgu uzņēmēju delegāciju ierodas vizītē Ķīnā. Šolcs kļūs par pirmo Eiropas līderi, kurš apmeklējis Ķīnu kopš Covid-19 pandēmijas izcelšanās pirms gandrīz trijiem gadiem. Vizītes priekšvakarā Šolcs izteicies, ka pēc Covid-19 pandēmijas un Ukrainas kara attiecības ar Ķīnu vairs nevar būt tādas kā agrāk. Viņa vizīte izpelnījusies asu nosodījumu dzimtenē.