Nedēļas sākumā notikusī zemestrīce Turcijā ir izraisījusi paniku akciju tirgos, un dažu dienu laikā biržās ir zaudēti aptuveni 35 miljardi eiro. Pēc šāda krituma pieņemts lēmums Turcijas fondu biržu slēgt līdz 15. februārim. Laikā, kamēr turpinās glābšanas darbi, aktualizējies ir jautājums par to, kā šī dabas stihija varētu ietekmēt jau tā grūtību pārņemto Turcijas ekonomiku un kā šajā situācijā varētu palīdzēt arī Eiropas Savienība (ES).
Autora ziņas
Apstiprināta vairāk nekā piecu tūkstošu cilvēku bojāeja šonedēļ notikušajās zemestrīcēs Turcijā un Sīrijā. Vēl desmitiem tūkstošu cilvēku ir guvuši ievainojumus. Katastrofā izdzīvojušie apkārt valdošo postažu ir salīdzinājuši ar apokalipsi. Zem sagruvušo ēku drupām joprojām atrodas tūkstošiem cilvēku, kuru glābšanas un meklēšanas darbos ir iesaistījušies vietējie un ārvalstu speciālisti. Tomēr atsevišķos katastrofas rajonos palīdzība joprojām nav ieradusies.
Nākamajā Krievijas uzbrukumā Ukrainai Kremlis varētu piesaistīt līdz pat pusmiljonam karavīru. Tā uzskata Ukrainas izlūkdienesti, piebilstot, ka šādu spēku sakoncentrēšanai varbūt nepieciešami aptuveni divi mēneši. Tikmēr Luhanskas apgabala vadītājs brīdina, ka visas pazīmes liecina par daudz drīzāku uzbrukuma sākumu, iespējams, jau nākamajā nedēļā.
"Polija būs gatava izveidot dzelzs priekškaru ar Krieviju, lai nepieļautu uzbrukumu," tā kopīgās debatēs ar Latvijas prezidentu Egilu Levitu sacīja Polijas prezidents Andžejs Duda. Ar šo sarunu Polijas prezidents ceturtdien, 2. februārī, noslēdza divu dienu oficiālo vizīti Rīgā. Tikmēr Krievija kārtējo reizi apsūdzējusi rietumvalstis Ukrainas konflikta uzturēšanā, paužot pārliecību, ka no šī kara iznāks spēcīgāka nekā iepriekš.
Turpinot sāktos pretkorupcijas reidus, Ukrainas policija trešdien pārmeklējusi valsts lielākā naftas ražotāja bijušā īpašnieka, nodokļu dienesta vadītājas un citu amatpersonu dzīvesvietas. Šie reidi notiek nedēļu pēc tam, kad saistībā ar aizdomām par korupciju amatu zaudēja vairāk nekā desmit augstu Ukrainas amatpersonu.
Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) ir palielinājis pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam. Valūtas fonds prognozē, ka pasaules ekonomika šogad pieaugs par 2,9%, nevis 2,7%, kā tika lēsts iepriekš. Kā norādījis SVF vadošais pētnieks Pjērs Olivjē–Gurinčass, prognožu izmaiņas ir veicinājuši vairāki faktori.
Eiropas Savienībai (ES) ir jāizmanto 2023. gads, lai tās iniciatīva "Globālā vārteja" jeb "Global Gateway" sasniegtu redzamus un taustāmus rezultātus. Šī ambiciozā projekta mērķis ir izrādīt konkurenci dažādām Ķīnas iniciatīvām dažādos pasaules reģionos, un šajās nedēļās ir kļuvis zināms aptuvenais saraksts ar pirmajiem 70 potenciālajiem infrastruktūras projektiem. Lai arī ES valda pārliecība, ka "Globālā vārteja" ir ļoti ambicioza iniciatīva, tai netrūkst arī kritiķu.
Reaģējot uz skandāliem par sadārdzinātajiem iepirkumiem un kukuļošanu, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ikvakara uzrunā norādījis, ka tiesībsargājošajām iestādēm ir visas iespējas veikt rūpīgu izmeklēšanu un nodot lietu par Vasīliju Lozinski tiesai.
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu atcēlis no amata veselības un iekšlietu ministru Arju Deri. Tādējādi viņš izpildījis šonedēļ Izraēlas Augstākās tiesas pieņemto lēmumu. Vienlaikus valdība par spīti sabiedrības iebildumiem ir apņēmības pilna turpināt pretrunīgi vērtēto tieslietu reformu.
Krievijas apgalvojumiem par plašu uzbrukuma operāciju un panākumiem Zaporižjas apgabalā nav pamata un apstiprinājuma. Par to paziņojuši gan Ukrainas, gan rietumvalstu eksperti. Vienlaikus tiek norādīts, ka Krievijas draudi Rietumiem un solījumi palielināt savas armijas apjomu liecina par gatavību ilgstošam kara draudu periodam.