Šī gada sākumā Francijas premjerministre Elizabete Borna iepazīstināja ar ieceri reformēt Francijas pensionēšanās sistēmu. Tā paredz gan pensionēšanās vecuma celšanu, gan minimālās pensijas apjoma celšanu. Taču sabiedrībā šī reforma ir ārkārtīgi nepopulāra. Pret to iebilst gan prezidenta Emanuela Makrona politiskie pretinieki, gan lielākās arodbiedrības, kuras ceturtdien rīko plašu streiku.
Autora ziņas
Šveices kalnu kūrortā Davosā pirmdien sācies Pasaules ekonomikas forums, uz kuru pulcējušies pasaules valstu politiskie un ekonomiskie līderi. Nākamo piecu dienu laikā tiks diskutēts par globālajiem ģeopolitiskajiem un ekonomiskajiem izaicinājumiem laikā, kad pasaules uzmanības centrā ir karš Ukrainā, bet globālā ekonomika piedzīvo milzīgus izaicinājumus.
Eiropas Savienības (ES) ieviestās sankcijas pret Krieviju ir bijušas efektīvas un, visticamāk, vēl viena sankciju kārta nebūs nepieciešama. Šādu viedokli pauž Briseles domnīcas "Bruegel" un Budapeštas Korvina universitātes vadošais pētnieks Žolts Darvašs. Pēc viņa vārdiem, patieso sankciju ietekmi uz Eiropas un Krievijas tirdzniecību mēs redzēsim pēc dažiem mēnešiem, taču sākotnējās prognozes liecina, ka arī Eiropas ekonomiskie rādītāji nebūs tik pesimistiski, kā daudzi uzskata.
Par Krievijas spēku vienotā grupējuma Ukrainā komandieri iecelts līdzšinējais Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs. Viņš šajā amatā nomainīs Sergeju Surovikinu, kurš okupācijas spēkus vadīja vien trīs mēnešus. Ārvalstu komentētāji norāda, ka komandieru maiņa liecina par nopietnām problēmām militārās kampaņas vadībā.
Naftas cenas pasaules tirgū sākušas nelielu kāpumu pēc tam, kad Ķīna ir atcēlusi bargos ierobežojumus Covid-19 saslimstības ierobežošanai. Naftas tirgotāji cer, ka Ķīnā strauji augs pieprasījums pēc naftas produktiem. Vienlaikus tirgi ar piesardzību gaida, kādu efektu būs atstājušas pret Krievijas naftas eksportu ieviestās Rietumu sankcijas.
Ukrainas pilsētu apšaudes Krievijas izsludinātā pamiera laikā apliecina tikai to, ka nekādi Maskavas mēģinājumi manipulēt ar diplomātiju un politiku vairs nekad nestrādās. Šādu viedokli paudis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Arī pēc tā dēvētā pareizticīgo Ziemassvētku pamiera sadursmes turpinās.
Ceļš uz Eiropas Savienību (ES) ir pareizākais veids, kā garantēt to, ka Moldova ir un paliek mierīga un demokrātiska valsts, kas spēj aizsargāt visus pilsoņus. Tā intervijā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai sacīja Moldovas ārlietu ministrs Niku Popesku, kurš šonedēļ darba vizītē uzturējās Latvijā.
Piektdien aprit divi gadi kopš 2021. gada 6. janvāra notikumiem, kad agresīvi noskaņoti toreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa atbalstītāji iebruka Kapitolija ēkā. ASV Kongress pašlaik atkal ir nonācis pasaules uzmanības centrā, jo parlamenta deputātiem jau trīs dienas un 11 balsošanas kārtās joprojām nav izdevies ievēlēt Pārstāvju palātas spīkeru.
Ceturtdien vizītē Latvijā ieradies Moldovas ārlietu ministrs Niku Popesku. Vizītes laikā viņš ar Latvijas amatpersonām pārrunās abu valstu divpusējās attiecības, Moldovas integrāciju Eiropas Savienībā, Krievijas kara pret Ukrainu ietekmi uz Moldovu, kā arī citas ar drošības situāciju reģionā saistītas aktualitātes, tai skaitā enerģētisko un migrācijas krīzi.
Krievijas iebrucēju spēki trešdien veikuši kārtējos triecienus pa objektiem Ukrainā. Viena no raķetēm trāpījusi Zaporižjā, ievainojot vismaz vienu cilvēku. Ukraiņu izlūkdienesti uzskata, ka Krievija pašlaik gatavo vairākus masveida raķešu triecienus, kas varētu notikt jau šajā nedēļā. Tāpat ir aktivizējušās ziņas par iespējamo jauno mobilizāciju Krievijā.
ASV Kongresa jaunā sasaukuma pirmā darba diena izcēlusies ar nopietniem izaicinājumiem ievēlēt Pārstāvju palātas spīkeru. Lai gan Republikāņu frakcijai šajā palātā ir neliels vairākums, nevienā no pirmajiem trijiem mēģinājumiem partijas līderim Kevinam Makartijam neizdevās savākt nepieciešamo balsu skaitu.
ASV otrdien pirmo reizi pēc novembrī notikušajām vidustermiņa vēlēšanām uz pirmo sēdi sanāca jaunais ASV Kongresa sastāvs. Republikāņi pārņems kontroli pār Kongresa Pārstāvju palātu, bet Kongresa augšpalātā Senātā nelielu vairākumu saglabā demokrāti. Šāds iznākums varētu ievērojami piebremzēt vai pat pilnībā apturēt vairākas pašreizējā ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas uzsāktās reformas.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un arī citas Ukrainas amatpersonas daudzkārt paudušas pārliecību, ka 2023. gadam jākļūst par Ukrainas uzvaras gadu. Līdzšinējās tendences ir cerīgas, tomēr militāro un politisko analītiķu vidū nav vienprātības par to, kā attīstīsies šis karš un vai tiešām jau šogad gaidāmas tā beigas.
Kolumbijas valdība gada nogalē ir panākusi vienošanos par sešu mēnešu pamieru ar piecām lielākajām kaujinieku grupām. Tā ir daļa no Kolumbijas prezidenta Gustavo Petro pilnīgā miera politikas, kura mērķis ir izbeigt 50 gadus ilgušo bruņoto konfliktu valstī. Opozīcijas spēki gan uzskata, ka prezidenta iniciatīva ir pielīdzināma noziedzības piesegšanai.
Horvātija no 2023. gada 1. janvāra ievieš Eiropas Savienības vienoto valūtu eiro, kļūstot par 20. eirozonas dalībvalsti. Vienlaikus Horvātija iestājusies arī Šengenas zonā, paverot iespējas brīvai ceļošanai pa visu Eiropas Savienību.
2023. gada pirmajās minūtēs Horvātijas nacionālās bankas vadītājs Boriss Vujčičs un finanšu ministrs Marko Primoracs simboliski izņēma no bankomāta pirmās eiro banknotes.
2023. gada pirmajās minūtēs Horvātijas nacionālās bankas vadītājs Boriss Vujčičs un finanšu ministrs Marko Primoracs simboliski izņēma no bankomāta pirmās eiro banknotes.
2023. gads būs gads, kad Ukrainai būtu jāatgriež savas zaudētās zemes, bet Ukrainas iedzīvotājiem jāatgriežas savās mājās. Šādu vēlējumu savā Jaunā gada uzrunā izteicis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš norādījis, ka 2022. gadā Ukrainas tauta bija izvēlējusies pretošanos un cīņu, bet 2023. gadā viņš visiem novēlējis atgriešanos pie normālas dzīves.
Naftas kompānija "Exxon Mobil" ir iesūdzējusi tiesā Eiropas Savienību (ES), cenšoties panākt, lai tiktu atcelts naftas grupām iecerētais peļņas nodoklis. Pēc kompānijas domām ES nav tiesību šādus nodokļus piemērot. Tāpat prasības iesniedzēji ir pārliecināti, ka peļņai piemērojamie nodokļi mazinās Eiropas pievilcību investoru acīs.
Šogad Nobela miera prēmija tika piešķirta cilvēktiesību aizstāvjiem Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā. Šāda atzinība ir aktualizējusi jautājumu par cilvēktiesību stāvokli šajās valstīs, īpaši laikā, kad turpinās karš Ukrainā. Lai arī aktualitātes kara zonā ir ziņu pirmajās lappusēs, Krievijas un Baltkrievijas režīmu vēršanās pret citādi domājošajiem nav mazinājusies.